Lektoru vidū ir psiholoģe Ārija Karpova, gerontoloģijas pētnieki Jānis Zaļkalns un Margarita Rupenheite, neiroloģijas speciāliste Ināra Logina, farmaceite homeopāte Vija Eniņa, kā arī Pacientu ombuda konsultante Iveta Ķēniņa un valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Revele, kuras semināra dalībiniekus iepazīstina ar pacientu tiesībām un juridiskajiem aspektiem senioru veselības aprūpē. Par senioriem ieteicamajām fiziskajām aktivitātēm semināros stāsta Ralfs Upmanis un Kaspars Ozoliņš, ar veselīga uztura principiem iepazīstina dietoloģe Lolita Neimane. Pacientu ombuda saskarsmes konsultante Ilze Ābelciene stāsta par veselības aprūpes organizāciju. Projektu finansē Šveices Konfederācija un Latvijas Republika no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai. Atbalstu sniedzis arī Sabiedrības integrācijas fonds.
Jāzina savas tiesības
«Mūsu valstī ir dažādas izglītojošas programmas jauniešiem, ir daudzveidīgas programmas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet seniori atsāti nedaudz novārtā. Vecāka gadagājuma ļaudis bieži vēršas Pacientu ombudā ar jautājumiem par veselības aprūpi, tāpēc nolēmām, ka atbildēt uz daudziem jautājumiem varam, organizējot seminārus,» stāsta Pacientu ombuda saskarsmes konsultante Ilze Ābelniece. «Senioriem trūkst informācijas un izpratnes par sarežģīto veselības aprūpes sistēmu. Cilvēki nezina, kur meklēt palīdzību. Turklāt seniori ir tā sabiedrības grupa, kuriem veselības jomā ir visaktuālākās un arī visakūtākās problēmas,» piebilst projektu koordinatore Līva Stupele. Viņas kolēģe I. Ābelniece norāda, ka «veselības aprūpē visu laiku notiek reformas, tām sekot un izprast izmaiņas likumdošanā ir grūti pat mediķiem, kur nu vēl senioriem».
Semināros Pacientu ombuds vēlas pievērst senioru uzmanību ne tikai veselības problēmu risināšanai, bet arī veselības veicināšanai. «Vēlamies pateikt, ka par veselību jādomā ne tikai tad, kad jau sākušās saslimšanas, bet gan ik dienu. Un ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu. Spriežot pēc semināru apmeklētāju anketām, tieši praktiskie ieteikumi par veselīgu dzīvesveidu un veselības profilaksi ir temati, kas seniorus interesē visvairāk,» norāda I. Ābelniece, piebilstot, ka seniori ļoti aktīvi iesaistās vingrošanas nodarbībās un aizrautīgi interesējas par ārstniecības augu lietošanu un veselīgu pārtikas produktu izvēli. Līva Stupele atceras, ka seminārā Jūrmalā sociālās aprūpes centra telpās piedalījušies arī šī centra iemītnieki. «Vingrošanas lekcija iedvesmoja fiziskām aktivitātēm pat cilvēkus, kuru kustību spēja ir ierobežota.»
Novērtē zināšanas
«Pēc semināra Liepājā cilvēki nāca klāt un teica «paldies» ar asarām acīs. Mūsu semināros ir iespēja klausīties profesionālus nozaru ekspertus, kuri turklāt ir ļoti harismātiski. Pēc semināriem vecie ļaudis saka: «Jau no rītdienas sāksim vingrot, dzīvot veselīgāk.»
Seminārs ir arī socializācijas vieta, kur seniori var satikties un atklāt kopīgas intereses: kopīgi vingrot, vākt ārstniecības augus,» stāsta I. Ābelniece. Pacientu ombuda pārstāves uzsver, ka vēlas uzlabot saprašanos starp pacientiem un ārstiem, jo ļoti bieži konflikti rodas pārpratumu dēļ. «Cilvēkam šķiet - ārsts rīkojies aplam, bet patiesībā ārsts rīkojies pareizi. Kad cilvēkam izskaidro notikušo, nāk arī izpratne. Savukārt gadījumos, kad tomēr veikta nekvalitatīva ārstēšana, ir jāmudina uz atklātu sarunu, kas Latvijā ir neierasta lieta kļūdu gadījumos, un jāmeklē risinājumi, lai pacients nezaudētu vēl vairāk laika un veselības. Seniori bieži sūdzas, ka ārsts maz komunicē un pacientam šķiet, ka nestrādā pietiekami godprātīgi. Tāpēc mēs mudinām ārstus skaidrot pacientam visas nianses, bet seniorus mudinām pierakstīt ārstu teikto,» par ikdienas darbu stāsta I. Ābelniece.
Temati, par kuriem seniori vēlas klausīties lekcijas, ir dziedniecība, fiziskās aktivitātes, ārstniecības augi, veselības aprūpes polises, par kaulu locītavu saslimšanām un to ārstēšanu, par sirds un asinsvadu slimībām, par imūnsistēmas stiprināšanu un cīņu ar depresiju.
«Mudinām arī cilvēkus aizdomāties, ka nevar paļauties uz to, ka valsts būs tas lielais glābējs. Katram pašam ir jārūpējas par savu veselību, lai pēc iespējas attālinātu nonākšanu līdz ārsta kabinetam,» norāda L. Stupele.