Tas neglābjami attiecas uz visiem, jo ietekmē sabiedrības dzīves kvalitāti un tieši attiecas uz daudzkārt piesaukto nācijas identitāti.
Cērp pat mūža stipendijas
«Viss pamazām beidzas,» pesimistiski noskaņots ir VKKF direktors Edgars Vērpe, kurš pēc astoņiem šajā amatā nostrādātiem gadiem spiests secināt, ka «tik slikti kā tagad nav bijis visā 12 gadu ilgajā Kultūrkapitāla fonda pastāvēšanas vēsturē». Pat 1999. gadā finansējums bijis lielāks par 2010. gadam iedalīto naudu - 2 miljoni 314 330 latu. VKKF cirpts dramatiski nu jau divus gadus pēc kārtas. Pērn nocirpa pusi līdzekļu, šogad - vēl pusi no atlikušā, un kopā nācās samierināties ar 28% līdzekļu attiecībā pret 2008. gadu. «Atteicāmies no mērķprogrammām, bijām spiesti samazināt mūža stipendijas, šogad Latvija vairs nepiedalās Venēcijas arhitektūras biennālē.» Tie ir tikai daži piemēri, jo atbalstīto projektu skaits samazinājies par trešdaļu. Igaunijā KKF rīcībā šogad ir teju sešreiz (!) lielāka naudas summa - gandrīz 13 miljoni latu.
Tikai dzīvesstila žurnāli?
«Ar VKKF palīdzību visus šos gadus notikusi arī kultūras mantojuma saglabāšana, restaurēšana un atspoguļošana publikācijās. Nupat dzirdēju, un tas ir simboliski, ka finansējums nav piešķirts žurnālam Māksla Plus, kurā jau 14 gadu rakstu rubrikā Māja, kuras nav - par muižām kuras gājušas bojā. Neiznāks arī Kultūras Forums. Paliks tikai izklaides un dzīvesstila žurnāli? Tā ir pilnīga sabrukuma zīme,» uzskata ilggadējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Viņš ar biedrību Laiks kultūrai šoruden vairākkārt ticies ar politiķiem: vārdos neviens nav teicis nē, bet, kad nonāk līdz naudas dalīšanai, kultūra ir tā, kurai atņemt... «Sevišķi žēl par situāciju laukos, kur nav bagātu sponsoru un ar pavisam nelielu finansiālo atbalstu enerģiski cilvēki paveica daudz laba,» norāda mākslas vēsturnieks, kurš par to pārliecinājies, strādādams Kultūras mantojuma padomē. «Muzeji sasnieguši pēdējo izdzīvošanas robežu, kāda nav pieredzēta pat kara laikā: noņemiet vienu latu, un mēs vairs nevaram pastāvēt. Tagad runā: slēgt, iekonservēt. Tā ir iznīcināšana. Valsts budžeta fonā kultūras atbalsts nav liels, ar to nevar paēdināt pensionārus, bet kultūra aizies bojā. Tad jājautā: kas ir Latvija, kas ir viņas jēga? Vai tā ir tikai cilvēku kopa, kas vairojas? Tie ir eksistenciāli jautājumi, bez kultūras valsts ir tukša vieta,» uzsver I. Lancmanis.
Drīzāk morāls atbalsts
E. Vērpes rūgtā pieredze nerosinot cerību, ka nākamajam gadam naudas būs vairāk. Šī gada līmenis nozīmē lēnu nāvi, uzskata Vērpe, kurš gaida nosaucam kultūras ministru, ar kuru nākamnedēļ tikties.
Par ko šajā situācijā gatavi iestāties jaunievēlētie politiķi?
Aizejošās valdības kultūras ministrs un viens no šī amata Vienotības kandidātiem jaunajā valdībā Ints Dālderis: «Finansējumu kultūras funkciju nodrošināšanai nedrīkst samazināt ne par latu, jo tas nozīmētu kādas nacionālās kultūras iestādes, piemēram, Nacionālās operas, Nacionālā teātra vai kādas citas, slēgšanu. Par VKKF nevar spriest atrauti no pārējiem,» norāda I. Dālderis. VKKF finansējuma pakāpeniska palielināšana bija Vienotības vēlēšanu programmā un tiks iekļauta arī Ministru kabineta deklarācijas projektā kā viens no galvenajiem uzdevumiem kultūrā - apgalvo gan viņš, gan Sarmīte Ēlerte, kuru par kultūras ministri virza Pilsoniskā savienība.
«Pirmais solis - pakāpeniski atjaunot VKKF budžetu pirmskrīzes apjomā, ar to domājot 2007.-2008. gada līmeni. Tālākais ir panākt, ka VKKF finansējums pakāpeniski sasniedz 15% no kultūras funkciju nodrošināšanai (tas ir KM budžets bez ES fondu līdzfinansējumam un kultūras infrastruktūras būvniecībai paredzētajiem līdzekļiem) paredzētā finansējuma.» Dālderis uzskata, ka tas ir izpildāms uzdevums, plānojot darbu četru gadu termiņā. Tālākas nākotnes jautājums ir atgriešanās pie VKKF finansējuma no konkrētiem nodokļiem. Pašlaik tas nav iespējams, jo sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem neparedz ārpusbudžeta fondu veidošanu. S. Ēlerte uzsver, ka «VKKF finansējums ir nepietiekami mazs radošajam procesam», tāpēc finansējumam neapšaubāmi ir jāpieaug. Iespējams, pārskatot iekšējo sadalījumu nozarē. Ja atņems naudu VKKF, cietīs kultūra. «Skaidrs, ka šajā ļoti skarbajā laikā notiks visu lietu pārsijāšana,» norāda S. Ēlerte.