Latviskā košuma dobe

Aiz klēts ar skatu uz dienvidiem ticis iekopts arī sakņu dārzs - kāposti, rāceņi, zirņi un citi galdā liekami augi, kā arī garšaugu un tēju dobīte.
Tajā tika dēstītas raudenes, melisas, piparmētras, pelašķi, mārrutki, vērmeles, kā arī lupstāji u. c.
Senos laikos lupstājs ticis izmantots pret ļaunu aci un audzēts, lai atvairītu slimības un nelaimes, kā arī uzlabotu vīriešu potenci. Tas tāpat labi pazīstams kā ārstniecības augs, ko izmantoja pirts rituālos.
Zālīšu dobi mēdza iekopt arī pa ceļam no mājas uz pirti.
Pie mājas stādīja arī apiņus, kas vienlaikus bija gan košumam, gan alus darīšanai noderīgi.
Starp citu, rabarbers sākotnēji tika stādīts puķu dobē - iespaidīgo ziedu dēļ.
Arī kartupeļiem sākotnēji tika atvēlēta vieta puķu dobē, turklāt Kurzemē vēl mūsdienās tos mēdz dēvēt par rāceņiem, tā uzsverot vietu latviešu ēdienkartē, ko tie ieņēma, aizstājot iepriekš pieminētos dārzeņus.