Jānorāda, ka LP saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem līdz 2019. gada 31. decembrim ir universālā pakalpojuma sniedzējs. Tas nozīmē, ka uzņēmuma pienākums ir par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātiem tarifiem piegādāt vēstules un sīkpakas jebkurā vietā Latvijā, neraugoties uz to, vai tas ir vai nav ekonomiski izdevīgi. Pastāv viens regulētais tarifs valstī, kas ir vienāds gan Rīgā, gan mazā lauku pagastā, lai universālā pakalpojuma sniedzējs varētu sūtījumus piegādāt ikvienam iedzīvotājam Latvijā. Turklāt ir izveidots īpašs fonds, kurā veic iemaksas visi pasta nozarē strādājošie komersanti, un no tā tiek izmaksāta kompensācija universālā pakalpojuma sniedzējam, ja universālo pakalpojumu nodrošināšana par regulatora apstiprinātajiem tarifiem tomēr uzņēmumam rada zaudējumus. Pēdējos sešos gados gan LP ir spējis strādāt bez zaudējumiem, līdz ar to kompensācijas no minētā fonda nav bijušas nepieciešamas.
Pēdējās jūdzes faktors
Taču galvenā problēma pasta pakalpojumos saskaņā ar SPRK pasta nodaļas vadītāja Bruno Frīdenberga-Ansberga teikto saistīta ar tā dēvētās pēdējās jūdzes nodrošināšanu. Proti, pasaules, tajā skaitā Eiropas Savienības, prakse ir tāda, ka pasta komersanti noslēdz sadarbības līgumu ar universālā pakalpojuma sniedzēju, lai tas, protams, par attiecīgu samaksu nogādā sūtījumus klientiem valsts attālākajās vietās, kur konkrētajam pasta komersantam nav sava piegādes tīkla. Latvijas gadījumā tas nozīmētu, ka, piemēram, kāds komersants, kuram jānogādā sūtījums klientam Liepnas pagastā, balstoties uz sadarbības līgumu, to nodod LP, kurš tad jau tālāk šo sūtījumu nogādā klientam. B. Frīdenbergs-Ansbergs stāsta, ka Latvijas gadījumā problēma ir tā, ka LP ne īpaši vēlas slēgt šos sadarbības līgumus ar citiem komersantiem. B. Frīdenbergs-Ansbergs norāda, ka diemžēl vērojama rīcība pēc principa - ja konkrētais pasūtījums nav ticis man, tad lai netiek nevienam. Jāpiebilst, ka LP ir vēsturiskais pasta operators un tam vienīgajam ir 600 pasta nodaļu tīkls visā Latvijā. B. Frīdenbergs-Ansbergs gan min, ka ar nākamā gada janvāri jāstājas spēkā Eiropas Savienības regulai, kas nosaka, ka universālā pakalpojuma sniedzējam jāsadarbojas ar citiem komersantiem. Tiesa gan, regula attiecas uz e-tirdzniecības jomu. «SPRK jau vairākkārt rosinājusi Satiksmes ministriju, lai likumā, kas attiecas uz pastu, tiktu veiktas izmaiņas un formulējums, ka LP var sadarboties ar citiem komersantiem, būtu jānomaina uz normu, ka tam ir pienākums sadarboties ar citiem komersantiem. Taču līdz šim mums nav izdevies panākt šādas izmaiņas likumā,» skaidro B. Frīdenbergs-Ansbergs.
Konkurē lielajās pilsētās
To, ka LP nav pretimnākošs sadarbībai, apliecina arī pasta komersantu biedrības izpilddirektors Zigmunds Brūvers, kas ir arī Abonēšanas centra Diena (ACD) vadītājs. «Mēs esam rakstījuši vairākas vēstules vairākiem LP valdes priekšsēdētājiem, tajā skaitā jaunajam priekšsēdētājam Mārcim Vilcānam, ar lūgumu noslēgt sadarbības līgumu. Taču līdz šim uzņēmums mūs ar atbildi nav pagodinājis,» stāsta Z. Brūvers. Viņš arī min, ka LP šādi savu universālā pakalpojuma sniedzēja statusu izmanto kā instrumentu konkurences cīņā. Proti, ir apzināti izveidota situācija, kad cilvēkiem mazapdzīvotās vietās vienīgā iespēja abonēt presi ir tikai ar LP starpniecību, jo tas vienīgais to ir spējīgs piegādāt. Z. Brūvers uzsver, ka tas ir pretēji vispārpieņemtajai Eiropas Savienības praksei.
Kurjerpasta DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis bilst, ka viņa pārstāvētajam uzņēmumam sadarbība ar LP nav aktuāla, jo tam pašam ir gana plašs filiāļu tīkls visā Latvijā. Turklāt, stāsta A. Gilis, vairāki pasta komersanti slēdz sadarbības līgumus tieši ar DPD Latvija.
LP valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns gan teic, ka sadarbības līgumi par dažādiem pakalpojumiem ir noslēgti ar vairākiem komersantiem un plaša sadarbība kurjerpasta pakalpojumu jomā ir izveidota, piemēram, ar DHL. Taujāts par līgumu ar ACD par dažādu sūtījumu piegādi, M. Vilcāns teic, ka tas «ir procesā, jo jāatrisina vairāki tehniski jautājumi». M. Vilcāns arī uzsver, ka tradicionālajos pasta pakalpojumos konkurence ir augsta lielajās pilsētās, taču komersanti nevēlas ar to nodarboties mazapdzīvotās vietās, jo tas tiem nav ekonomiski izdevīgi.
Svarīgi ir kritēriji
Taujāts, kas notiks pēc 2019. gada 31. decembra, B. Frīdenbergs-Ansbergs teic, ka noteikti tiks rīkots konkurss par universālā pakalpojuma sniegšanu, un atzīst - pirms pieciem gadiem viņš domājis, ka universālā pakalpojuma sniegšanu ir spējīgs nodrošināt tikai LP, bet tagad redz vairākus pasta komersantus, kam tas būtu pa spēkam. Savukārt Z. Brūvers uzsver, ka sekmīgai konkurences nodrošināšanai būtu jānodala infrastruktūra no pakalpojumu sniegšanas, kā tas noticis, piemēram, elektroenerģijas tirgū, kur piegādes infrastruktūra ir nodalīta no enerģijas tirgotājiem. Z. Brūvers uzsver, ja paliks prasība, ka tam komersantam, kas pretendē uz universālā pakalpojuma sniegšanu, jābūt 600 pasta nodaļām, tad arī jaunais konkurss beigsies tāpat kā iepriekšējais, kas notika 2014. gadā, kad vienīgais reālais pretendents bija LP. «Ja mēs gribam reālu konkursu ar vairākiem pretendentiem, tad vienīgā iespēja to panākt ir nodalīt infrastruktūru no pakalpojumu sniegšanas, jo neviens pasta komersants nebūvēs 600 pasta nodaļas,» norāda Z. Brūvers. Par šādu risinājumu gan skeptisks ir M. Vilcāns, kurš norāda, ka LP daudz līdzekļu investējis sava pasta tīkla attīstībā. Taujāts, vai tas nozīmē, ka arī jaunajā konkursā LP būs vienīgais pretendents, M. Vilcāns atbild, ka tas atkarīgs no kritērijiem, jo var arī neiekļaut normu par 600 pasta nodaļām.