Pats A. Lembergs gan apgalvoja, ka seifu lietojot reti, tādēļ esot aizmirsis tā atvēršanas kodu. Tikmēr _Dienas_ aptaujātie drošības eksperti uzsvēra, ka lauzējiem bija jāuzmanās, lai neiznīcinātu seifā, iespējams, atrodamos pierādījumus. Kad vakarpusē to beidzot atvēra, tajā nekas svarīgs tomēr atrasts neesot, aģentūrai LETA apgalvoja A. Lemberga advokāte Sandra Sleja. KNAB nekādus oficiālus komentārus par to nav sniedzis.
Preses brīfingā J. Strīķe žurnālistiem norādīja, ka A. Lemberga seifs esot viens no vislabāk aizsargātajiem visā Latvijā. Viņa tomēr bija apņēmības pilna: «Mēs tiksim ar to galā!» Līdzīgās domās bija kāds šī seifa laušanas norisi pārzinošs drošības eksperts, kurš gan vēlējās palikt anonīms. Viņš tomēr piebilda, ka «parasti izurbjam vienu mazu caurumiņu, un seifs ir vaļā, bet šoreiz nāksies izzāģēt tajā lūku». Tas bijis darbietilpīgs process, bet šāda rīcība bijusi nepieciešama, jo seifs esot izsmalcināts un ar tradicionālajām metodēm to atvērt nav iespējams - tam būtu vajadzīgs vairākus desmitus tūkstošu latu dārgs aprīkojums, kāda Latvijā vienkārši nav.
Eksperts, ar kuru Diena runāja pirms seifa atvēršanas, tobrīd nemācēja pateikt, cik ilgi vēl nāksies strādāt. «Savulaik mums bija izsaukums, vajadzēja atsaistīt bankomāta seifu. Tur kādas divas dienas divi ar melnu muti noņēmās zāģēdami, iztērēja visas līdzi paņemtās zāģu ripas, nācās pievest vēl,» viņš ar piemēru ilustrēja grūtības. Eksperts arī brīdināja, ka dažnedažādo iespējamo drošības mehānismu dēļ seifa mūķētājiem jāievēro īpaša piesardzība: «Piemēram, urb, izurb cauri stiklam, tas saplīst, uz visām pusēm pa seifu izšaujas aizsargbultas. Tad to var dabūt vaļā tikai, zāģējot uz pusēm.»
Drošības tehnoloģiju firmas Specto pārstāvis Helmuts Zass šādiem brīdinājumiem pievienojas, uzsvērdams, ka «kramplaužiem» būtu jāuzmanās arī no iespējamo pierādījumu sabojāšanas: «Ziniet, kā ir bankomātam - ja laužat vaļā naudas nodalījumu, nauda sadeg. Tāpat var būt arī ar seifu - ir tādi seifi, kuri nesankcionētas ielaušanās gadījumā iznīcina visu, kas tajos iekšā.» Viņš prātoja, ka «tas arī var būt iemesls, kādēļ viņi [KNAB] tur tik ilgi mokās». «Cilvēks to radījis, cilvēks to var attaisīt,» viņš rezumē.
Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps piebilst, ka gadījumā, ja seifs tiešām ir moderns, nevis «padomju laika dzelzs kaste», firma, kas to ražojusi vai pārdevusi, seifu atvērt varētu bez liekām problēmām. «Firmām visi seifi ir saglabāti uzskaitē, un gadījumiem, ja to īpašnieks aizmirst atvēršanas kodu, bet seifā glabājas kas svarīgs, firmai ir «antikods», ar kuru seifu dabūt vaļā,» skaidro J. Zeps. Kā ziņo aģentūra LETA, A. Lembergs pats jau bija ieminējies, ka KNAB vietā aicinātu ražotājfirmas pārstāvjus atvērt seifu. Šāda iespēja gan neesot īstenojama, jo firmai Latvijā neesot pārstāvniecības. Aptuveni pustonnu smago seifu ražojusi Somijas firma Kaso.
Tracis ap A. Lemberga seifu jau izraisījis arī ironisku reakciju no sabiedrības puses. Kāda interneta vortāla veiktā lietotāju aptaujā uz jautājumu, kas varētu atrasties seifā, populārākā atbilde bijusi - vēl viens seifs.