Ineta, tā arī Latvijas medijos nebija tava komentāra par iegūto pasaules čempionāta bronzu Korejas pilsētā Tegu. Esi pilnībā apmierināta, vai tomēr varēji aizlēkt nedaudz tālāk un izcīnīt augstāka kaluma medaļu?
Ja nebūtu pēdējā lēciena, tad paliktu nepadarīta darba sajūta, bet tagad esmu ļoti gandarīta. Latvijas Olimpiskās vienības izvirzīto uzdevumu esmu izpildījusi un varu mierīgi gatavoties Londonas olimpiskajām spēlēm. Tajā brīdī Tegu es izdarīju visu, uz ko biju spējīga.
Startēt Korejā bija grūtāk nekā pirms gada Barselonā, kur izcīnīji Eiropas čempionāta zelta medaļu?
Daudzas meitenes sūdzējās par to, ka starp kvalifikāciju un finālsacensībām bija tikai 15 stundas atpūtai. Es līdz trijiem pēcpusdienā nogulēju, bet jau četros pa pusei miegaina biju autobusā un braucu uz mačiem. Paldies Madarai [Palameikai] un Aigai [Grabustei], kuras mani sapucēja sacensībām. Kad izgāju sektorā un uzvilku Latvijas kreklu, možums atgriezās. Pilnas tribīnes, visi plaudē - kā lai tādā atmosfērā nesaņemas.
Atklāj savu recepti arī citiem Latvijas vieglatlētiem, kā jāizcīna medaļa pēdējā mēģinājumā. Arī Barselonā spēji saņemties pašā atbildīgākajā brīdī?
Jā, tad es ceturtajā mēģinājumā uzreiz atbildēju Gomešai. Bet īpašas receptes man nav. Pirms sestā lēciena izejot celiņā, es atcerējos laiku, kad treniņnometnē ilgi biju prom no saviem tuvākajiem - dēliņa, vīra un mammas, un tas man deva papildu enerģiju. Arī tas, ka es pārstāvu savu valsti. Lai sajustu savējo atbalstu, mans treneris ziemā mani speciāli atlaida uz sacensībām Kuldīgā.
Šosezon komercmači tika atstāti otrajā plānā, lai iegūtu medaļu pasaules čempionātā?
Šis gads man bija paredzēts mierīgāks. Pēc Barselonas jutos tik ļoti iztukšota, ka negribējās pat domāt par tāllēkšanu. Tāpēc ziemā arī startēju trīssoļlēkšanā, nevis savā pamatdisciplīnā. Ir arī zināms, ka trīs gadus pēc kārtas ir grūti izturēt maksimālā režīmā tādā disciplīnā kā tāllēkšana. Tā darbojoties ir liels risks iedzīvoties savainojumos. Negribēju riskēt ar savu veselību. Viss sanāca ļoti labi. Bija atslodzes sezona, un ar pacietīgu darbu un veiksmes palīdzību ieguvu vēl pasaules čempionāta medaļu.
Recepte nākamajai sezonai jau ir zināma?
Būs jāatrod zelta vidusceļš. Abas pēdējās sezonas vajadzēs salikt kopā, viss būs rūpīgi jāizanalizē un tad jāizstrādā plāns pēdējai sezonai.
Pēc Londonas olimpiskajām spēlēm beigsi startēt?
Tā esmu izlēmusi. Fiziski vairs nejūtos tik labi. Treniņnometnē pēc lielākām slodzēm atjaunošanās process ieilgst, un nākamajā rītā vairs neesmu svaiga kā gurķītis. Bet Londonas olimpiskajām spēlēm es konkrētu mērķi neizvirzīšu, lai sevi psiholoģiski papildus nenoslogotu.