Šī nav pirmā reize, kad Neapolē sakrājušies lieli atkritumu kalni, jo jau gadiem vietējie iedzīvotāji protestē pret pašreizējo atkritumu izgāztuvju paplašināšanu, bet pašvaldība kavējas ar atkritumu dedzinātavu celtniecību. Te manāma arī mafijas «spalvainā roka».
Iesaistās Berluskoni
Neapolē un tās apkaimē pavasara svelmē pūst aptuveni 3500 tonnu dažādu sadzīves atkritumu, no kuriem 1600 tonnas atrodas pašā pilsētas centrā, piesaistot izsalkušas žurkas, baložus un kaijas, raksta AFP. To visu vēl papildina trūdoši grauzēju un kaķu līķi, kurus neviens nesteidz savākt.
Neapolē izveidojušos situāciju steidz izmantot zemus popularitātes reitingus piedzīvojošais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atkritumu savākšanā iesaistīsies armija. «Ņemot vērā izveidojušās milzīgās atkritumu kaudzes, mēs atkal esam lūguši armijas palīdzību,» pavēstīja S. Berluskoni. «Karavīri ir nepieciešami, lai Neapole atkal kļūtu par civilizētu pilsētu.» Piemēsloto pilsētu savest kārtībā ieradušies 170 karavīri, kuriem palīdz vairāk nekā 70 smago automašīnu.
Līdzīgu soli S. Berluskoni spēra arī 2008. gada pavasarī, kad Neapole piedzīvoja iepriekšējo atkritumu krīzi. Toreiz viņa nupat izveidotā ministru kabineta pirmā kopā sanākšana notika tieši Neapolē, lai apliecinātu, ka S. Berluskoni pirms parlamenta vēlēšanām izteiktais solījums aizvākt atkritumus no pilsētas ielām nav bijusi vienīgi tukša runāšana.
Tad no pilsētas ielām tika izvesti aptuveni 50 tūkstoši tonnu atkritumu, kas tur bija krājušies pusgadu un draudēja izraisīt dažādu infekcijas slimību izplatīšanos. Problēmas atrisināšana, kas, kā tagad redzams, bija ar īslaicīgu efektu, palielināja S. Berluskoni reitingus. Daudzi analītiķi uzskata, ka arī šoreiz premjers krīzes risināšanā iesaistījis karavīrus, lai uzlabotu savas partijas izredzes pirms šomēnes gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Vaino pašvaldību
Pašreizējā atkritumu krīze Itālijas trešajā lielākajā pilsētā sākās pagājušā gada novembrī pēc tam, kad netālu esošās Terdzinjo pilsētiņas, kas atrodas Vezuva kalna nacionālā parka teritorijā, iedzīvotāji apturēja plānu celt trīs miljonu tonnu ietilpīgu izgāztuvi parka teritorijā.
Tajā pašā laikā tika slēgta viena pārpildīta izgāztuve Neapoles pievārtē. Tas notika sabiedrības spiediena rezultātā, jo pilsētas iedzīvotāji pieprasīja, lai atkritumus izved vienalga kur, tikai ne pārpildītajā izgāztuvē. Eiropas Savienība aprīlī brīdināja Itāliju, ka tai var piespriest maksāt lielas soda naudas, ja dramatiskā situācija netiks risināta.
S. Berluskoni notiekošajā vaino Neapoles pašvaldību, kas nespējot piesaistīt investīcijas jaunu izgāztuvju celtniecībai un neesot izsludinājusi konkursu par divu atkritumu dedzinātavu celtniecību, lai gan lēmums par to tika pieņemts jau 2008. gadā. Viņš paziņoja, ka Itālijas valdība Neapoles mērijas neizdarītos darbus uzņemšoties uz sevi un tuvākajā laikā atkritumu izvešana pilsētā vairs nebūšot problēma.
Eksperti gan apgalvo, ka vajadzīgi vismaz trīs gadi, lai uzceltu objektus, kas nepieciešami, lai Neapoles ielās vairs nekrātos atkritumu kalni.
Camorra ienesīgais rūpals
Liela nozīme notiekošā ir arī Neapoles mafijai jeb Camorra, kas pēdējos divdesmit gadus faktiski ir kontrolējusi pilsētas atkritumu izvešanas biznesu.
Organizētās noziedzības grupējumi pārvalda pilsētas apkaimē esošās izgāztuves, no kurām daļa ir nelegālas, un vairākus gadu desmitus veduši uz tām atkritumus ne tikai no Neapoles, bet arī no citiem Itālijas reģioniem. Tā Neapole, kas jau tā saražo lielāko atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju valstī, ir kļuvusi par visas Itālijas atkritumu nobēdzināšanas vietu.
Itālijas mediji ir aprēķinājuši, ka šis rūpals Comorra gadā ienes aptuveni 3,5 miljardus eiro (2,45 miljardi latu), kas ir daudz vairāk, nekā varētu iekasēt ar narkotiku pārdošanu. Pirms dažiem gadiem policijas ierakstītā sarunā starp vairākiem mafijas bosiem viens no viņiem saka: «Atkritumi mūsu rokās pārvēršas par tīru zeltu.»