Nedrīkstot kaitēt budžetam
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Kam indeksēs, cik izmaksās Pirms indeksēt, jānovē
Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtie grozījumi likumā
Par valsts pensijām paredz atsākt indeksēt valsts
pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus
mēnesī
Indeksācija skartu 430 000 pensiju
saņēmēju jeb 74% no kopējā pensiju saņēmēju skaita
Paredzēts, ka likums stātos spēkā 1.
septembrī
Šā gada trīs mēnešos indeksācijai
būtu nepieciešami 7,5 miljoni latu, 2012. gadā - 34,1
miljons latu, indeksējot pensijas līdz 165 latiem, savukārt,
indeksējot pensijas līdz 135 latiem, kā to piedāvā LM, būtu
nepieciešami trīs miljoni latu un nākamgad vēl 13,6 miljoni
latu
Indeksācijas rezultātā pensija šogad palielinātos
vidēji par 5,75 latiem
Pēteris Leiškalns, sociālo
tiesību eksperts
Ja kāds uzskata, ka šajā laikā ir iespējams
atrast papildus līdzekļus, vispirms iespēju robežās ir jānovērš
netaisnība gan pensiju sistēmā, gan citos obligātās sociālās
apdrošināšanas sektoros, un tikai pēc tam var pievērsties
indeksācijai.
Netaisnīgie elementi. Sākuma kapitāla
aprēķināšanas kārtība noniecināja tos, kuriem bija zemi ienākumi no
1996. līdz 1999. gadam. Kapitalitātes indekss cilvēkus ar vienādiem
darbmūža parametriem nostāda dažādās pozīcijās atkarībā no
pensionēšanās laika. Piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam vairs
neatbilst to mērķim - vajag mazināt starpību starp zemu un augsti
novērtēto sākumkapitālu.
Likums paredz piemaksas nepiešķirt
personām, kuras pensionēsies no nākamā gada. Arī mazo pensiju
saņēmējiem, kuriem tas pēc to mērķa pienāktos. Savukārt līdz šim
piešķirtās saņems arī tie, kuriem tās pēc to mērķa nepienāktos.
Minimālās pensijas noteikšana, kas balstīta uz stāža desmitgadēm,
nonivelē cilvēku darbmūžu un nostāda labvēlīgākā situācijā personas
ar nelielu stāžu. Pensiju kapitālā ieskaitītā sociālās
apdrošināšanas iemaksu daļa ir ievērojami zemāka, nekā faktiski
pensijām novirzītā iemaksu daļa.
Pensiju budžets nav
sabalansēts. 2010. gadā deficīts bija 335 miljoni latu, 2011. gadā
tas plānots 366 milj. latu, bet 2012. gadā - 413 milj. latu.
Pārtēriņš daļēji tiek uzturēts no uzkrājuma, daļēji - no
līdzekļiem, kas iegūti, samazinot strādājošo sociālās garantijas.
Uzkrājums beigsies nākamā gada 4. ceturksnī. Ja pensijas indeksēs -
tad ātrāk. Nav skaidras pensiju finansēšanas iespējas pēc uzkrājuma
izsīkuma. Ir pieņēmums, ka valsts aizdos naudu no pamatbudžeta. Ja
valsts nevarēs aizdot no pamatbudžeta tik daudz līdzekļu, cik
nepieciešams, tad sekas var būt visai nepatīkamas. Viens no
iespējamajiem scenārijiem ir 1993. gada situācijas atkārtošanās,
kad līdzekļu trūkuma dēļ tika pieņemts īpašs likums par pensiju
izmaksas pagaidu kārtību.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
0 komentāri