Pārtiku pērk visi - pensionāri, ģimenes ar bērniem, turīgi un ne tik turīgi iedzīvotāji, tādēļ pārtikas aprites normu neievērošana ir nemanāms, bet reāls drauds ikviena iedzīvotāja veselībai.
2009. gadā maltīte Stella Pub vairāk nekā 40 cilvēkiem beidzās ar inficēšanos ar A hepatītu. Pērn vairāki desmiti cilvēku saindējās ar pārtiku kāda uzņēmuma rīkotajos sporta svētkos Ķekavā. Šogad pēc maltītes bērnudārzā ar salmonelozi sasirga vairāki desmiti bērnu.
Gadījumos, kad saindēšanās vai infekcijas upuru skaits ir mērāms desmitos, vainīgie saņem sodu. Tomēr liela daļa saindēšanās vai saslimšanas gadījumu tā arī paliek nezināmi. Ja vien saindēšanās ar pārtiku nav ļoti smaga, vairākums ļaužu vienkārši paliek mājās. Ārstēšanās process aprobežojas ar, piemēram, pāris aktīvās ogles tablešu apēšanu.
Turklāt izrādās, ka PVD nemaz nedrīkst publiskot «nogrēkojušos» uzņēmumu sarakstus - normatīvie akti to nepieļauj. Publicēt drīkst vienīgi visbīstamākos pārkāpumus pieļāvušo uzņēmumu nosaukumus.
Vai tā ir laba prakse? No uzņēmēju interešu aizsardzības viedokļa varbūt, bet no patērētāju interešu skatpunkta - noteikti ne. Ja varam ticēt PVD pārstāves Tatjanas Marčenkovas teiktajam, atsevišķās ES dalībvalstīs «uzņēmumu grēkāžu» saraksti tiek publicēti regulāri. ASV pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem tiekot piešķirtas noteiktas kategorijas, lai potenciālie klienti jau uzreiz zinātu, kāda ir konkrēta veikala vai restorāna attieksme pret pārtikas aprites drošumu.
Līdzīgas sistēmas ieviešana nudien būtu apsverama arī Latvijā.