Judinu nobalsoja 40, pret 27, bet atturējās 22 deputāti, starp kuriem bija arī politiķi no koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības. Tās frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka balsojumā atturējies, ko skaidroja ar A. Judina nepietiekamo pieredzi tiesu sistēmā, jo viņš esot vairāk zināms kā eksperts, bet neesot strādājis tiesā. ZZS pārstāvis Juridiskajā komisijā ir Laimis Šāvējs, kura viedoklī arī frakcija esot ieklausījusies, apgalvoja A. Brigmanis. «Droši vien deputātiem vairāk interesē mani komentāri, nevis spriedumi,» ziņu aģentūrām par notikušo ir sacījis A. Judins.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), kuras vadītajā komisijā pret A. Judinu nav izskanējušas iebildes un arī L. Šāvējs klusējis, bija pārsteigta par balsojumu. Līdz ar jaunās Saeimas ievēlēšanu bijusi cerība, ka «te vairs nevaldīs vecie tikumi». Viņasprāt, lai Saeima atjaunotu uzticību, tā nevar rīkoties. 9. Saeimas reputācijai kaitēja negatīvais balsojums par Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā pretēji deputātu iepriekš solītajam, kā arī tas, ka par AT tiesnesi 2009. gada rudenī nekļuva Māris Vīgants, kuru tāpat bija atbalstījusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, AT priekšsēdētājs un Juridiskā komisija.
ZZS frakcijas vadības argumenti par praktiskās pieredzes trūkumu tiesā I. Čepāni nepārliecina, jo arī izcilais civiltiesību speciālists Kalvis Torgāns nebija tajā strādājis, bet kļuva par AT tiesnesi. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis Ainars Latkovskis (Vienotība) šo vērtē kā sliktu precedentu, jo iznāk, ka ikvienam, kas komentē politiķu darbību, kā to darījis A. Judins, ir jārēķinās, ka var rasties problēmas ieņemt amatus, kuros apstiprina Saeima. A. Latkovskis mudina domāt, vai tiesnešu izraudzīšanās nav jāuztic Valsts prezidentam, bet I. Čepāne vēlas aktualizēt sarunu par atklātiem balsojumiem. Arī Sabiedrība par atklātību Delna aicina mainīt augstu amatpersonu apstiprināšanas kārtību. «Nepieciešams atteikties no aizklāta balsojuma uz šiem amatiem, un jānosaka periods starp personas nominēšanu un Saeimas balsojumu par kandidatūru, lai ļautu sabiedrībai izvērtēt kandidātus, bet deputātiem - skaidrot savu nostāju,» teikts Delnas paziņojumā.