Pieteikto dalībnieku rangā visaugstāk 8. vietā no Latvijas vieglatlētiem ir pēdējā brīdī atļauju startēt pieccīņā saņēmusī Aiga Grabuste. Sportiste trešdien jau bija ceļā uz Parīzi, lai startētu tāllēkšanā, kad Latvijas Vieglatlētikas savienībā (LVS) pienāca e-pasts ar vēstījumu, ka savainojuma dēļ atteikusies startēt viena no favorītēm Lielbritānijas pārstāve Džesika Enisa. Grabuste bija pirmā gaidīšanas režīmā. Pieccīņā startēs 15 labākās Eiropas daudzcīņnieces, tāpēc būs labi, ja Aiga iekļūs desmitniekā.
Eiropas 2010. gada čempione tāllēkšanā Ineta Radēviča ziemas sezonā izlēmusi izmēģināt spēkus trīssoļlēkšanas sektorā. Radēvičai pagaidām ir 16. rezultāts (13,81 m) starp sacensībām pieteiktajām dalībniecēm, taču jāņem vērā, ka Ineta mērķtiecīgi gatavojas startam Parīzē un pirmajos sezonas startos vēl pilnībā nebija atsvaidzinātas savulaik iegūtās iemaņas trīssoļlēkšanā.
Lodes grūdējs Māris Urtāns alkst revanšēties par netaisnību vasarā Barselonā, kad pēdējā mēģinājumā viņu no goda pjedestāla nostūma vācietis Ralfs Bartels, kurš ir sezonas līderis ar 20,91 metru tālu raidījumu. Urtānam šoziem ir 20,09 metri, bet arī viņš visu ir darījis ar nolūku, lai labākais rezultāts būtu Parīzē.
Latvijas labākajam sasniegumam telpās - 6,65 sekundēm - briest sprinteris Ronalds Arājs. Šosezon uzrādītas 6,68 sekundes. Veiksmīgas pusfināla izlozes gadījumā Arājs var iespraukties finālā. Parīzē būs interesanti pavērot, vai arī starptautiskajā līmenī augstam rezultātam ir gatavs Elvijs Misāns. Pagājušajā nedēļā Rīgā viņš kļuva par astoņmetrinieku (8,00) tāllēkšanā, ielecot jau aizejošajā Parīzes vilcienā.
Eiropas čempionātā telpās pēdējo medaļu Latvijai 2002. gadā izcīnīja Staņislavs Olijars, finišēdams trešais 60 metru barjerskrējienā. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai zeltu telpās trīs reizes ir izcīnījis barjerskrējējs Igors Kazanovs (1992, 1996, 1998), vienu - Māris Bružiks (1996) un Olijars (2000). Viens sudrabs 60 metru barjerskrējienā ir Guntim Pederam (1996).