Es ļoti pozitīvi vērtēju Valda Zatlera lēmumu, bet ir jāiet tālāk, ir jāmaina vēlēšanu likums, ja vajadzīgs - Satversme. Citādi tālāk netiksim un izmaiņas būs ļoti mazas. Kā jau te arī pretinieki gavilē! Un tur viņiem arī taisnība. Citādi tie paši politiski aktīvie, kas ir tagad, tie paši arī paliks, tikai mazliet mainīsies spēku salikums. Ja neievēl Zatleru, kas nu droši vien nenotiks, jo tas būtu neprāta darbs, tad viņam ir jāizveido sava partija. Nevis biedrojoties ar kādu no esošajām, bet veidojot pilnīgi jaunu. Partijām ir saimnieki ārpus kadra, viņas jau nav pastāvīgas. To mēs redzam. Un katrai partijai ir savi saimnieki. Mums pietiek jaunu cilvēku, tie ir meli, ka viņu nav. Domāju, ir vajadzīgs mainīt vēlēšanu sistēmu, ievēlētu cilvēkus no konkrētām vietām - no Liepājas, no Preiļiem, no Mazsalacas, no Bauskas. To varētu īstenot jaunā partija. Nevis reanimējot un pārkrāsojot vecos kadrus, bet tiešām savācot jaunu komandu. Tad Valdis Zatlers ieņems pirmo vietu Saeimā. Domāju, ka prezidenta dienests ļoti labi pārzina Latviju. Manuprāt, Valdis Zatlers no visiem prezidentiem ir bijis visaktīvākais, kas ir braukājis un ticies ar tautu. Tā būtu spoža Zatlera uzvara, ja viņu neievēl un viņš izveido partiju, bet domāju, viņu ievēlēs. Tomēr tikai kā prezidentam viņam būs grūtāk īstenot savus nodomus.
Kā prezidenta lēmums ir ietekmējis Latvijas starptautisko autoritāti?
Kā nu tas sanāk, ka Latvija, kas vienmēr ir bijis paraugs, kur viss ir bijis tik labi, pēkšņi tā ir ņēmusi un apķēzījusies pasaules acīs? Ak Dievs, ak Dievs! Domāju, ka tieši otrādi, pasaulei rodas cerības, skatoties, kas tagad ir noticis Latvijā. Mēs esam pieraduši pasaules pieklājību uzskatīt par savu sasniegumu. Pasaules pieklājība nav mūsu sasniegums. Pasaule daudz ko noklusē un nepasaka acīs. Bet viņa zina. Kā jau Rainis rakstīja divdesmitajos gados, latvieši lielās ar savu tīrību, kārtību un pieklājību. Ārzemnieki klausās, neko neiebilst, bet brīnās, kā pa tik sliktām ielām var staigāt ar labiem apaviem. Ka pasaule nebaksta acīs mūsu ētisko netīrību, tas nenozīmē, ka ar mums ir mierā. Tieši otrādi. Valda Zatlera lēmums investīciju piesaistei ir tālupejošais ieguvums. Šobrīd, skatuves valodā runājot, ir iestājusies pārtrauktā kustība. Pēc tam nāk pastiprinājums nākošajai darbībai. Pārtrauktā kustība, ņemot vērā to, ka ir vēl kaut kas vērtīgāks, svarīgāks, svētīgāks nekā šodien pastieptais eiro vai dolārs. Tas ir īsiņš pārtraukuma mirklis Latvijas attīstībā, bet pēc tam būs labāk.
Vai latviešu tauta izmantos savu iespēju?
Nu, ko nozīmē tauta? Ziniet, visvairāk šodien ir vajadzīgs veselais saprāts. Bet saprātu aiz šī saukļa «Atlaist Saeimu!» es maz dzirdu. Ir jāmaina politiskā sistēma, vajadzīga mažoritārā vēlēšanu sistēma, bet es ļoti maz esmu dzirdējis šādus nopietnus priekšlikumus. Noteikti ir jādodas šajā virzienā. Aktīvāk ir jādarbojas tai prezidenta grupai, kas strādā pie Satversmes grozījumiem. Atceros, kad Zatlers nāca par prezidentu, viņš teica: lasiet Satversmi! Un es skrēju mājās un lasīju Satversmi. Un ieraudzīju, ka nekur nav teikts, ka vara pieder partijām, tur ir teikts, ka vara pieder tautai.
Ir arī tāds viedoklis, ka valstī nebija nekādas politiskās krīzes, bet to radīja Zatlers, atlaižot Saeimu.
Tās nu gan ir muļķības. Ja stagnāciju var nosaukt par politisko stabilitāti, tad vislielākā stabilitāte bija Brežņeva laikā. Stabilitāte nemitīgā lejupslīdē, kas beidzās ar pilnīgu sabrukumu. Ir izveidojusies pamatīga nomenklatūra. Mums ir nevis demokrātija, bet partijiskās nomenklatūras diktatūra. Skatieties, ieceļ tikai savējos! Dari, nedari, ka tik no mūsu partijas! Ierēdņi ir pacelti svētuma un valsts nepieciešamības augstākajā līmenī pretstatā citiem - skolotājiem, mediķiem, policistiem. Ierēdņu dēļ veido speciālus kantorus, lai viņi saņemtu algu. Ierēdņu nomenklatūras patvaļa patlaban ir drausmīga.
Jūsu kolēģis režisors Alvis Hermanis Zatlera lēmumā saskatīja liekulību un režiju. Ko jūs par notikušo teiktu kā režisors?
Es domāju citādi. Ja redz nodevību, ja redz nelietību, ja redz, kā pēdējā mirklī tiek gatavota iznešana cauri, nu mīļais cilvēk, par savu godu arī taču ir jāpastāv. Tas ir tik cilvēcīgi saprotami! Cilvēkam vienreiz cilvēciskā pašcieņa saceļas. Nokaitināja vienkārši. Nokaitināja ar nelietībām. Tas ir ļoti saprotami. Manam draugam Hermanim vajadzētu zināt, ka dramaturģijā tā notiek. Tas dažreiz ir ļoti pozitīvi. Uz šādas nokaitināšanas pamata pat ir valstis radušās. Tā radās Ukraina, tā radās sociālistiskā Kuba, tā ir radušās daudzas neatkarīgas valstis. Tā cilvēki tiek pie bagātības. Es pazīstu daudzus šodienas miljonārus, kurus nokaitināja apstākļi, kuros viņi dzīvoja, kad tu nāc mājās un tavi bērni ir pusbadā. Cilvēks sevī saceļas. Kāda režija, tā ir dramaturģija! Es apsveicu to pašcieņas uzvirdumu, kas Valdī Zatlerā ir noticis. Tas ir svētīgi un labi. Ja grib redzēt vēl kaut kādas citas lietas, kāpēc neviens nepiemin, no kurienes viņš atgriezās?
No ārzemēm, kur satika arī ASV prezidentu.
Mīļie, vai tikai Obamu viņš satika? Vai viņam nav draugi arī citu valstu prezidenti? Domāju, ka viņš saņēma morālu atbalstu. Vai šeit nav citu valstu vēstniecību un vai viņi nepārzina mūsu virtuvi? Un tagad atlaidīs Saeimu un visi domās, ka beigas, bet pirms tam domāja, ka viss kārtībā? Nu neesiet naivi, pasaule labi redzēja, kas pie mums notiek.