Kopumā uz Eiropas labākās filmas godu bija nominētas sešas spēlfilmas - par labāko filmu tika atzīta Vācijas, Francijas un Lielbritānijas kopražojums - režisora Romāna Polaņska filma Rēgu rakstnieks. Šis politiskais trilleris, kas netieši vēstī par bijušo Lielbritānijas premjerministru (prototips - Tonijs Blērs), kurš ievilka Lielbritāniju Irākas karā, kļuva par 23. Eiropas Kinaoakadēmijas balvu ceremonijas līderi. Filma tika atzīta par gada labāko Eiropas filmu, tās režisors R. Polaņskis - par gada Eiropas režisoru. Tās scenāristi Robers Harriss un R. Polaņskis - par Eiropas gada scenāristiem, tās mākslinieks Albrehts Konrāds - par labāko Eiropas mākslinieku, komponists Aleksandrs Despla - par labāko Eiropas komponistu. Par labāko Eiropas aktieri tika atzīts šīs filmas galvenās lomas - «rēgu rakstnieka», kurš nolīgts uzrakstīt bijušā premjera autobiogrāfiju, - tēlotājs britu aktieris Jūens Makgregors. Sešas balvas Rēgu rakstniekam var uzskatīt ne tikai par šīs filmas kvalitātes atzīšanu, bet arī par Eiropas Kinoakadēmijas atbalstu izcilajam poļu izcelsmes Holivudā strādājušajam un Parīzē dzīvojošajam režisoram R. Polaņskim, kurš vēl šā gada sākumā atradās Šveices cietumā - arestā par 70. gadu sākumā izdarītu seksuālu noziegumu ASV.
R. Polaņskis Tallinā nebija ieradies, taču vairākkārt savus pateicības vārdus sacīja no milzīga ekrāna, kas atradās uz skatuves, izmantojot Skype iespējas. Kopumā Eiropas Kinoakadēmijas balva tika piešķirta 17 kategorijās - balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta izcilajam vācu aktierim Bruno Gancam (Mans amerikāņu draugs, Sakāve, Debesis pār Berlīni u. c.), tāpat arī franču komponistam Gabrielam Jaredam (Angļu pacients, Aukstais kalns, Amēlija u. c.). Publikas balva, ko noskaidro tautas balsojumā, kurā bija aicināti piedalīties arī Dienas lasītāji, tika piešķirta filmai Misters Neviens (režisors Žako van Dormels), savukārt par labāko aktrisi tika atzīta francūziete Silvija Testo par lomu filmā Lurda.