Ķīmijā viduvēji
Diagnosticējošais darbs ķīmijā 10. klasēm šogad noticis pirmo reizi, lai novērtētu skolēnu pamatzināšanas un prasmes ķīmijā, sākot mācības vidusskolā. Lai gan tas nav bijis obligāts, Valsts izglītības satura centrs (VISC) saņēmis 5028 skolēnu darbus no 198 skolām. Ar to pietiek, lai izdarītu secinājumus, ka skolēnu rezultāti ir viduvēji. No maksimālā iespējamā punktu skaita 35 kopumā valstī vidējais rezultāts ir 19,02 punkti, bet pilnībā bez kļūdām nav bijis neviens darbs. Paši VISC speciālisti gan atzīmē, ka šo rezultātu varētu uzskatīt par pieņemamu, ja neņemtu vērā, ka darbā tika mērīts, kādā līmenī ir skolēnu pamatzināšanas un pamatprasmes.
Nav pārsteigums, ka, salīdzinot skolēnu sniegumus starp skolu tipiem, visaugstākie rezultāti bijuši ģimnāziju skolēniem - vidēji 63,9% no iespējamā punktu skaita. Sliktāk klājies vakarskolu audzēkņiem - vidēji sasniegti 34,28%. Turklāt iezīmējas atšķirības arī starp pilsētu un lauku skolām. Proti, labāks sniegums ir Rīgā - vidēji iegūti 67,17% no punktu skaita, bet ievērojami zemāki rezultāti - 49,27% - lauku skolu jauniešiem.
Centrā pieļauj - tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka mazajās lauku skolās, kur stundu skaits ir neliels, lai nodrošinātu slodzi un pedagogiem kaut cik pieņemamu atalgojumu, skolotāji spiesti pasniegt vairākus mācību priekšmetus, līdz ar to stundu kvalitāte neizbēgami pasliktinās. Tāpat vairākās mazajās lauku skolās ķīmiju māca nespeciālisti, kuri noklausījušies kursus, kas viņiem ļauj strādāt arī ķīmijas skolotāja amatā.
Fizikā nav labāk
Paralēli ķīmijas pārbaudes darbam skolās jaunieši kārtoja diagnosticējošo darbu arī fizikā - to noteica skolas izvēle, taču arī te 10. klašu skolēni uzrāda viduvējus rezultātus, parādot, ka ir samērā maz jauniešu, kuri, uzsākot mācības vidusskolā, spēj parādīt augstus sasniegumus par pamatskolā apgūto fizikas vielu. Liela daļa zina svarīgākos fizikas jēdzienus, fizikālos lielumus, to mērvienības, taču grūtības sagādā fizikālo procesu izpratne, spēja tos analizēt. Turklāt bieži skolēni iegūtās zināšanas nespēj pielietot reālās dzīves situācijās. 5146 skolēnu vidējais uzrādītais rezultāts ir 18,09 no 35 punktiem jeb 52%. Taču attiecībā uz fiziku starp pilsētu un lauku skolām nav ievērojamas atšķirības. Vislabākie rezultāti ir Rīgā, bet citur svārstās pāris procentu robežās. Rezultāti gan skaidri ilustrē - tikai aptuveni 5,3% skolēnu 10. klasē spējuši sasniegt augstus rezultātus.
Līdzīgi arī OECD starptautisko pētījumu 2006., 2009. un 2012. gada rezultāti rāda, ka Latvijā ir neliels skolēnu īpatsvars ar ļoti labiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, un šis skaits turpina samazināties. Pašu augstāko līmeni pētījumos sasnieguši tikai 0,3% skolēnu.
Atklāj reālo situāciju
Lai gan bija cerēts uz labākiem rezultātiem, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle Dienai norāda, ka tie parāda reālo situāciju. Skolotāji varēja novērtēt, kādi skolēni sanākuši 10. klasē, un izstrādāt viņiem atbilstošu mācību plānu. Līdz ar to no pedagogu puses skolēni netika speciāli motivēti - vēlme bija redzēt patiesās zināšanas, bet par nopietnākiem secinājumiem varēs spriest pēc pāris gadiem. Neiepriecinošie rezultāti, iespējams, saistīti arī ar vasaras brīvlaiku - bērni daudzas lietas ir aizmirsuši, un skolā šie temati pašā mācību gada sākumā nav atkārtoti. Tikmēr runāt par skolotāju motivācijas trūkumu pamatskolas posmā B. Šķēle nevēlas - viņi esot ieinteresēti.
Uz diagnosticējošo darbu rezultātiem noraugās arī augstskolu pārstāvji, vērtējot savu potenciālo studentu zināšanas. Kā Dienai atzīmē Rīgas Tehniskās universitātes Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece, secinājums, ka skolēnu pamatprasmes ķīmijā un fizikā vidusskolas pirmajā gadā ir viduvējas, nav pārsteidzošs, un to vislabāk izjūt vidusskolas skolotāji. Taču tagad var apzināties problēmu un strādāt pie tās risinājuma. Pēc I. Birznieces domām, iespējams, nevajadzētu skolēniem dot tik lielu brīvību priekšmetu izvēlē, jo neapgūtie priekšmeti vēlāk ierobežo skolēna tālākās studiju un darba dzīves perspektīvas.