Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 28. septembris
Sergejs, Svetlana, Lana

Politiķi izglītības līmeni vērtē zemu, bet piedāvājumi bikli

Mans dēls gāja jau minētajā Jūrmalas Alternatīvās skolas bērnudārzā. Lieku 9 vai 10. Šobrīd viņš iestājās augstskolā Hāgā. Spriest nevaru, jo nupat tikai sācis. Vidusskolas laikā mācījās Lielbritānijā. Tas galvenais, ko varbūt viņam deva šī skola, - viņš saprata, kas viņš ir, kas ir viņa talanti, kas ir viņa stiprās puses. Par vispārējo izglītību Latvijā es nelikšu atzīmi, jo vispārējā izglītība Latvijā ir ārkārtīgi nevienāda.

Vai jāmaina princips «nauda seko skolēnam» līdz pašvaldībai?

ŠRP-LPP/LC. Šis princips sevi ir attaisnojis lielajās pilsētās, bet šis princips ir smags sitiens pa mazajām lauku skolām. Šeit ir viens risinājums. Princips ir jāatstāj, bet ir vajadzīgi papildu kritēriji. Viens no svarīgākajiem - kvalitātes kritēriji. Mazās lauku skolas vajag padarīt par daudzfunkcionālām, kur ir interešu izglītība, kur, iespējams, ir sporta skola, kur ir iespējama sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

SC. Pašreizējā sistēma ir pilnveidojama. Es domāju, ka šo pedagogiem noteikto finansējumu, ieviešot skolotāju kategorijas, kas ir pietiekams kvalitātes rādītājs, varētu vēl diferencēt.

ZZS. Finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» patlaban atzīstam par labu esam. Tāpēc ka - ja šī nauda iet uz pašvaldībām, pašvaldībās, kur ir sakārtots skolu tīkls, ir iespēja palīdzēt arī šīm bērnu skaita ziņā mazākajām skolām. Pašvaldībās, kurās šis skolu tīkls nav sakārtots, tas var radīt problēmas.

ZRP. Finansēšanas modelis ir būtiski jāmaina. Ir jāizveido vienota apmaksas sistēma izlīdzināta vaučera vērtībā. Tas ir vairāk vai mazāk līdzīgas vērtības valsts galvojums, ko vecāki nes uz skolu un par ko maksā. Otra daļa - tā kā tagad nāk ne tikai nauda uz skolām, bet arī zināmi principi, kā maksāt skolotajiem, tad pie šīs sistēmas tādu principu nebūtu. Ar vaučeru jūs varat iet uz jebkuru skolu, kas ir akreditēta un ir tiesīga sniegt [izglītību].

VL-TB/LNNK. Pašreizējais modelis ir pilnveidojams. Mēs šobrīd atrodamies XXI gadsimtā, nevis XX gadsimtā, un skolas, tas attiecas arī uz lauku skolām, ir ne tikai vieta, kur mācās skolēni, bet tas ir arī kopienas mācīšanas centrs. Tad patiesībā, lai atbalstītu lauku skolas un to, lai iedzīvotāji neaizplūst no reģioniem, ir ārkārtīgi intensīvi jādomā, kā pilnveidot modeli «nauda seko skolēnam».

Vienotība. Es uzskatu, ka tam finansēšanas mērķim pēc kāda laika, tie varētu būt apmēram pieci gadi, tiešām būtu jābūt tam, ka «nauda seko skolēnam līdz skolai». Bet ir nepieciešams zināms pārejas periods.

Pirmkārt, mēs zinām, ka šobrīd daudzas mazās lauku skolas reformējas un tiešām kļūst par atvērtajām skolām. Tam ir vajadzīgs laiks.

Otrkārt, ja mēs vienkārši šo sistēmu sāktu rītdien, tas veicinātu milzīgu skolu noslāņošanos, kura jau tagad Latvijā notiek.

Vai no nākamā mācību gada skolotājiem būs lielākas algas?

ŠRP-LPP/LC. Tādu iespēju praktiski vismaz tuvākajos divos gados es nesaskatu.

SC. Es domāju, ka nebūs nekādas izmaiņas. Diemžēl neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi.

ZZS. Ņemot vērā paredzamo konsolidāciju, mūsu uzdevums būtu tās noturēt tādā līmenī, kādā tās ir šobrīd, tātad neļaut samazināšanu.

ZRP. Nākamajā mācību gadā - nē. Pēc viena gada - noteikti. Ja pāriet uz vaučeriem, tad tas varētu būt būtisks skolotāju algas kāpums.

VL-TB/LNNK. Nākamajā mācību gadā, cerams, būs izdevies realizēt nelielu milzīgā izglītības birokrātiskā aparāta sašaurināšanu, uz tā rēķina varētu palielināt skolotāju algas.

Vienotība. Uz iekšējiem resursiem skolotāju algas var palielināt. Turklāt jāņem vēra, ka bērnu skaits turpina samazināties, kas atklāj vēl iekšējos resursus.

Vai drīzumā īstenot reformu, lai skolu beigtu gadu agrāk?

ŠRP-LPP/LC. Mēs savā partijas valdē apspriedām un arī uzskatām, ka ļoti asas reformas tad, kad valsts vēl nav izgājusi no krīzes, šajā ziņā darīt nevajag. Mēs atstātu šobrīd tā, kā tas ir. Iemesls - ļoti dažādi bērni atnāk uz 1. klasi, atnāk sagatavoti bērnudārzos, atnāk no vecmāmiņām un vectētiņiem, neprotot lasīt. Ja tomēr īstenotu to, ka 1. klase ir sešgadīgajiem, noteikti ir jābūt skolotāju palīgam.

SC. Esmu pret obligātu sešgadīgo integrēšanu 1. klasē. Ir iespējams pāriet uz 11 klasēm, jo tas, ka deviņpadsmit divdesmit gadu veci bērni, jaunieši, kādi bērni vairs, pieauguši cilvēki, sēž vēl skolā, manuprāt, tas nav lietderīgi. Pārskatīsim 5. klases programmu, brīvlaiku kalendāru, kas nav adekvāts Eiropā. Pamatskolā ir ko īsināt.

ZZS. Šis būtu ļoti nopietni diskutējams jautājums. Šobrīd es varu pateikt, ka to nevajadzētu sasteigti darīt.

ZRP. Beigšanas gada maiņa nav prioritāte. Tā ir atkarīga no tā, kā izveidojas kvalitatīva augstākā līmeņa profesionālā izglītība. Proti, daļa paliek mācīties priekš universitātes, otra var iet uz profesionālajām koledžām. Tikai tad, ja šāda sistēma ir, var runāt. Pašlaik ne.

VL-TB/LNNK. Ir jāsaīsina vecums, kad skolēns beidz skolu, bet ievērojot 12 klašu principu. Respektīvi, sākt mācības ar sešiem gadiem un 1. klasi tomēr integrēt bērnudārza ietvaros, jo ir izpētīts, ka bērns vislabāk var iejusties skolas telpā no septiņu gadu vecuma. Ir demogrāfiskā bedre, un mums ir jāveicina tas, ka skolu absolventi pēc iespējas ātrāk tuvojas darba tirgum.

Vienotība. Es domāju, ka būtu pareizi sākt mācības no sešiem gadiem. Protams, ne jau bērnam sēdēt 40 minūtes skolas solā, bet kombinēt to ar sākumizglītību. Un 12 klases, kas nozīmē, ka bērni vienu gadu ātrāk beigtu. Nesaukšu tomēr gadu, kad sākt, ir ļoti svarīgi to izdiskutēt ar pilotskolām un tad pieņemt lēmumus.

Kas jāmaina skolu izglītības saturā?

ŠRP-LPP/LC. Es uzskatu, ka ir jārunā par metodēm, ar kādām šobrīd strādā skola. Skola daudzējādā ziņā pašlaik izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kas ir pozitīvi, bet šeit ir nūjas otrais gals, tās skolēnus neradina radoši domāt, radoši izteikties, aizstāvēt savu viedokli. Faktiski tradīcijas, kas visos laikos ir bijušas latviešu skolai attiecībā pret to, ka skolēns apgūst kultūras vēsturi, valodas kultūru, prot nevainojami rakstīt, jau ejot uz augstskolu, šobrīd tas ir zaudēts.

SC. Patlaban izglītības saturs jau piedāvā pietiekami kvalitatīvas variēšanas iespējas skolām pašām izstrādāt savas mācību programmas. Tur variēšanas iespējas, diferencēšana, stundu apjoms, ar kurām var variēt, ir pietiekams, lai varētu izstrādāt kvalitatīvas programmas un ar saviem pedagogiem to arī realizēt.

ZZS. Mēs esam runājuši un arī strādājam pie tā, ka būtu tomēr no mācību satura jāatsijā mazāk svarīgās lietas. Šobrīd jau ir strādāts pie mācību satura tieši dabas zinātnēs. Šis ir pārskatīts un sakārtots. Tāpat tiek domāts par humanitārajām zinātnēm, ka mācību saturs būtu pārskatāms.

ZRP. Vaučeru sistēmai būtu jāpiešķir daudz lielāka autonomija skolai, kas nozīmē, ka katra skola izstrādā savu pedagoģisko pieeju, kas nozīmē, ka viņi var saplānot mācību saturu tā, ka tas attīsta atbilstošu kompetenci. Piemēram, plānošanu var attīstīt gan ar fiziku, gan ar literatūru. Ja to saprot, tad saplāno mācību saturu tā, ka viena otru atbalsta. Otra šīs neatkarības vai autonomijas iezīme ir tā, ka, plānojot mācību darbu, daļu no tā var darīt arī ārpus skolas. Šī mācību gada laikā var izveidot metodoloģisko atbalstu, lai no nākamā gada to jau var sākt kustināt lielākajā daļā skolu.

VL-TB/LNNK. Ir nepieciešams novērst mācību satura atšķirības starp latviešu skolām un starp mazākumtautības skolām. Piemēram, vēstures mācībā. Joprojām nav īsti skaidrs, no kādām grāmatām vēsturi mācās visās mazākumtautības skolās. Mūsu ideja ir arī ieviest radošuma stundu, lai veicinātu skolēnu radošo domāšanu un kritisko pieeju problēmām. Treškārt, tēvzemes mācība visās Latvijas skolās.

Vienotība. 60% profesiju, kurās strādās mūsu bērni, šobrīd vēl nav izgudrotas, to saka viens britu valdības pētījums. Tas nozīmē, bērnam jāmāk kritiski domāt, jāmāk radoši domāt, riskēt, uzņemties atbildību, risināt problēmas. Es nedomāju, ka to varētu iemācīt vienā radošā stundā. Tā ir pieeja, metode, kas caurvij visu saturu. Ceļi līdz tam, lai būtu radošāki, ir tālākizglītība Latvijas skolotājiem. Valstij, iespējams, ir jāpērk dārgi ārzemju kursi un jāmāca Latvijas skolotāji.

Vai sāktā augstskolu reforma* ir jāpārskata?

ŠRP-LPP/LC. Tas ceļš, ko ir sākusi IZM, es teiktu tā: ir daļēji pareizs, jo programmu izvērtēšana un iespējamā optimizēšana ir nepieciešama. Ir jādomā arī par kvalitātes kritērijiem. Tas attiecās nevis tikai uz augstāko, bet arī uz profesionālo izglītību. Kāda šeit ir galvenā nelaime? Galvenā nelaime augstākajā izglītībā ir tā, ka nav valsts ekonomikas attīstības plāna. Augstākā un profesionālā izglītība šobrīd tiek realizēta, kā katram ienāk prātā. Tātad šeit tālāk ejamiem ceļiem tomēr ir jābūt jūtami radikālākiem.

SC. Izglītības ministrija var veikt grandiozākos brīnumus un piedāvāt visskaistākos risinājumus, bet visi tie darbosies neefektīvi, kamēr nebūs valsts politikas šajā jautājumā. Jāpārskata esošais finansēšanas modelis. Nav jēgas turpināt finansēt to, kas tā vai tā ir jārenovē.

ZZS. Ņemot vērā to, kas studentam, iegūstot specialitāti, ir noteikts, šis te diploma iegūšanas ilguma posms, protams, ka pārtraukt un noraut kaut ko vai aizslēgt šodien nav iespējams. Tieši tādēļ mēs esam sākuši šo programmu izvērtējumu. Es uzskatu, ka gala rezultātā tas novedīs pie tā, ka mēs patiešām redzēsim, ko mums ir nepieciešams mainīt. Mēs uzskatām, ka pašlaik mūsu sāktais finansēšanas modelis ir pareizs.

ZRP. Ja mēs nonāksim ministrijā, mēs reformas apturēsim. Mūsu piedāvājums ir izveidot valsts fondu, no kura visiem, kas sekmīgi mācās augstskolā, kura ir akreditēta, tiek apmaksāta mācību maksa, kas pēc tam, pēc beigšanas, vai nu tiek dzēsta, ja cilvēks strādā stratēģiskajās profesijās, vai arī tiek lēnā garā atmaksāta. Visātrākais laiks, kad to varētu palaist, ir 2013. gada 1. septembris. Tā kā, es domāju, tas nebūs viegli un sabiedriskās debates būs ilgākas, tad reālistiski būs no 2014. gada.

VL-TB/LNNK. IZM izstrādātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir labs, un Nacionālā apvienība tam piekrīt. Ķīļa kunga ieteikumi varētu tikt attiecināti uz maksas studentiem.

Vienotība. Kas attiecas uz pašlaik notiekošo studiju programmu pārklāšanās izvērtēšanu un izmaiņu, absolūti nepieciešams process. Jautājums, cik tas būs kvalitatīvi, vai tiks izvērtēti arī studiju materiāli. Kas attiecās uz finansēšanas modeli. Ir jāsaglabā budžeta vietas. To vajadzību var precizēt, iesaistot darba devēju pārstāvjus.

Vai jāpārskata valodas regulējumi augstākajā izglītībā?

ŠRP-LPP/LC. Mēs uzskatam, ka šis ierobežojums ir jāatceļ - augstākā izglītība latviešu valodā. Mūsu uzskats ir, ka valstij, kurai ir tik mazs iedzīvotāju skaits, izglītība un kultūra ir viena no galvenajām eksporta precēm. Šī iemesla dēļ mēs piedāvājam iespēju valsts augstskolā studiju programmas realizēt angļu, krievu, vācu valodā, piesaistot ārvalstu studentus. Viņi saņem uzturēšanās atļaujas un iegūst izglītību. Tā vienlaikus ir arī peļņas iespēja, jo varētu noteikt maksu, piemēram, pieci tūkstoši eiro ārvalstu studentam.

SC. Pilnīgi droši, ka - jā. Valsts finansētās augstskolās prioritāri pirmām kārtām nodrošinātu valsts budžeta pasūtījumu. Tātad, kad pasūtījums ir izpildīts, iekšējie valsts resursi atļauj un šīs te augstskolas resursi atļauj, var arī piedāvāt komercpiedāvājumu. Es domāju, ka mūsu augstskolas pilnīgi droši varētu piedāvāt to gan krievu, gan angļu valodā.

ZZS. Ņemot vēra, ka šobrīd ārvalstu studentu skaits ir tikai 2 000 un 900 no viņiem studē privātās augstskolās, kur iespējams apgūt šo izglītību arī krievu valodā, es domāju, ka piedāvājums faktiski jau ir nodrošināts. Šobrīd esošā situācija pilnībā nodrošina iespējas. Es pašreiz neredzu tam vajadzību.

ZRP. Tuvākajā laikā doktorantūru tikai angļu valodā. Pārskatāmajā nākotnē, tas ir, divu triju gadu laikā, lielākā daļa maģistrantūras - angļu valodā. Ja ievieš jaunu finansēšanas modeli, akreditētās skolās deregulācija valodas lietojumam ir pieļaujama, bet ar atšķirīgiem maksājumiem ES studentiem, ne ES studentiem - būtiski lielāka.

VL-TB/LNNK. Deregulācija nav nepieciešama. Mācībām valsts augstskolā ir jābūt valsts valodā, un to nosaka esošā valsts situācija, kas patiesībā salīdzinājumā ar 90. gadu vidu šobrīd pasliktinās. Tā kā Latvija ir ES valsts, nevis Krievijas pagarinājums ES, tad krievu valodas lietojums nebūtu pieļaujams valsts augstskolās.

Vienotība. Ja mūsu mērķis ir piedāvāt labāk pelnīt, tad brīnišķīgākais veids, kā to darīt, ir krievu valoda un tirgot otršķirīgus ES diplomus. Ja mēs runājam par kvalitāti, tad ceļš ir pilnīgi citā virzienā. Latvijas augstskolās ir jābūt iespējai mācīties angļu un citās ES valodās, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs šeit varam dabūt iekšā Eiropas profesorus, Eiropas kvalitāti izglītības saturā. Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet.

Vai vidējai izglītībai jābūt obligātai no 2013. gada?

ŠRP-LPP/LC. Es katrā ziņā tam nevarētu piekrist, jo tas atkal būtu kārtējais paziņojums, kuram nav nekādas analīzes bāzes. Bet par to vajag diskutēt, te tiešām ir vajadzīga nopietna sabiedrības diskusija. Par to var runāt tālākā nākotnē.

SC. Jebkurai reformai vispirms ir vajadzīgs sabiedriskās apspriešanas viedoklis. Uzskatu, ka obligātā izglītība ir ļoti, ļoti vēlama. Vai tas ir iespējams ar 2013. gadu - neesmu pārliecināts.

ZZS. Noteikti šis jautājums nav sasteidzams. Kā jau kolēģi uzsvēra, būtu ļoti svarīgi apzināt, ko par to saka sabiedrība.

ZRP. Tas ir ambiciozs mērķis. Obligātai vidējai izglītībai ir jābūt, turklāt pārskatāmā nākotnē. Manuprāt, nosacījums ir būtiski uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tā, lai tie cilvēki, kas aiziet profesionālajā jomā, nav kaut kādā ziņā sliktākā pozīcijā.

VL-TB/LNNK. Te vairākkārt izskanēja doma, ka ir jāsagatavo sabiedrība, un Nacionālā apvienība tam pilnībā piekrīt. Tāpēc es arī uzskatu, ka būtu nepieciešama diskusija, bet katrā ziņā mērķis tas ir labs un vajadzīgs.

Vienotība. Šo mērķi mēs esam uzstādījuši. Pilnīgi piekrītu - ir ļoti būtiski jāuzlabo profesionālās izglītības saturs profesionālajās skolās.

* paredz augstskolu programmu izvērtēšanu, ieviest finansēšanas modeli, ka 10% no visa esošā finansējuma tiek dalīti saskaņā ar pieciem kvalitātes kritērijiem

Vai jāmaina princips «nauda seko skolēnam» līdz pašvaldībai?

ŠRP-LPP/LC. Šis princips sevi ir attaisnojis lielajās pilsētās, bet šis princips ir smags sitiens pa mazajām lauku skolām. Šeit ir viens risinājums. Princips ir jāatstāj, bet ir vajadzīgi papildu kritēriji. Viens no svarīgākajiem - kvalitātes kritēriji. Mazās lauku skolas vajag padarīt par daudzfunkcionālām, kur ir interešu izglītība, kur, iespējams, ir sporta skola, kur ir iespējama sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

SC. Pašreizējā sistēma ir pilnveidojama. Es domāju, ka šo pedagogiem noteikto finansējumu, ieviešot skolotāju kategorijas, kas ir pietiekams kvalitātes rādītājs, varētu vēl diferencēt.

ZZS. Finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» patlaban atzīstam par labu esam. Tāpēc ka - ja šī nauda iet uz pašvaldībām, pašvaldībās, kur ir sakārtots skolu tīkls, ir iespēja palīdzēt arī šīm bērnu skaita ziņā mazākajām skolām. Pašvaldībās, kurās šis skolu tīkls nav sakārtots, tas var radīt problēmas.

ZRP. Finansēšanas modelis ir būtiski jāmaina. Ir jāizveido vienota apmaksas sistēma izlīdzināta vaučera vērtībā. Tas ir vairāk vai mazāk līdzīgas vērtības valsts galvojums, ko vecāki nes uz skolu un par ko maksā. Otra daļa - tā kā tagad nāk ne tikai nauda uz skolām, bet arī zināmi principi, kā maksāt skolotajiem, tad pie šīs sistēmas tādu principu nebūtu. Ar vaučeru jūs varat iet uz jebkuru skolu, kas ir akreditēta un ir tiesīga sniegt [izglītību].

VL-TB/LNNK. Pašreizējais modelis ir pilnveidojams. Mēs šobrīd atrodamies XXI gadsimtā, nevis XX gadsimtā, un skolas, tas attiecas arī uz lauku skolām, ir ne tikai vieta, kur mācās skolēni, bet tas ir arī kopienas mācīšanas centrs. Tad patiesībā, lai atbalstītu lauku skolas un to, lai iedzīvotāji neaizplūst no reģioniem, ir ārkārtīgi intensīvi jādomā, kā pilnveidot modeli «nauda seko skolēnam».

Vienotība. Es uzskatu, ka tam finansēšanas mērķim pēc kāda laika, tie varētu būt apmēram pieci gadi, tiešām būtu jābūt tam, ka «nauda seko skolēnam līdz skolai». Bet ir nepieciešams zināms pārejas periods.

Pirmkārt, mēs zinām, ka šobrīd daudzas mazās lauku skolas reformējas un tiešām kļūst par atvērtajām skolām. Tam ir vajadzīgs laiks.

Otrkārt, ja mēs vienkārši šo sistēmu sāktu rītdien, tas veicinātu milzīgu skolu noslāņošanos, kura jau tagad Latvijā notiek.

Vai no nākamā mācību gada skolotājiem būs lielākas algas?

ŠRP-LPP/LC. Tādu iespēju praktiski vismaz tuvākajos divos gados es nesaskatu.

SC. Es domāju, ka nebūs nekādas izmaiņas. Diemžēl neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi.

ZZS. Ņemot vērā paredzamo konsolidāciju, mūsu uzdevums būtu tās noturēt tādā līmenī, kādā tās ir šobrīd, tātad neļaut samazināšanu.

ZRP. Nākamajā mācību gadā - nē. Pēc viena gada - noteikti. Ja pāriet uz vaučeriem, tad tas varētu būt būtisks skolotāju algas kāpums.

VL-TB/LNNK. Nākamajā mācību gadā, cerams, būs izdevies realizēt nelielu milzīgā izglītības birokrātiskā aparāta sašaurināšanu, uz tā rēķina varētu palielināt skolotāju algas.

Vienotība. Uz iekšējiem resursiem skolotāju algas var palielināt. Turklāt jāņem vēra, ka bērnu skaits turpina samazināties, kas atklāj vēl iekšējos resursus.

Vai drīzumā īstenot reformu, lai skolu beigtu gadu agrāk?

ŠRP-LPP/LC. Mēs savā partijas valdē apspriedām un arī uzskatām, ka ļoti asas reformas tad, kad valsts vēl nav izgājusi no krīzes, šajā ziņā darīt nevajag. Mēs atstātu šobrīd tā, kā tas ir. Iemesls - ļoti dažādi bērni atnāk uz 1. klasi, atnāk sagatavoti bērnudārzos, atnāk no vecmāmiņām un vectētiņiem, neprotot lasīt. Ja tomēr īstenotu to, ka 1. klase ir sešgadīgajiem, noteikti ir jābūt skolotāju palīgam.

SC. Esmu pret obligātu sešgadīgo integrēšanu 1. klasē. Ir iespējams pāriet uz 11 klasēm, jo tas, ka deviņpadsmit divdesmit gadu veci bērni, jaunieši, kādi bērni vairs, pieauguši cilvēki, sēž vēl skolā, manuprāt, tas nav lietderīgi. Pārskatīsim 5. klases programmu, brīvlaiku kalendāru, kas nav adekvāts Eiropā. Pamatskolā ir ko īsināt.

ZZS. Šis būtu ļoti nopietni diskutējams jautājums. Šobrīd es varu pateikt, ka to nevajadzētu sasteigti darīt.

ZRP. Beigšanas gada maiņa nav prioritāte. Tā ir atkarīga no tā, kā izveidojas kvalitatīva augstākā līmeņa profesionālā izglītība. Proti, daļa paliek mācīties priekš universitātes, otra var iet uz profesionālajām koledžām. Tikai tad, ja šāda sistēma ir, var runāt. Pašlaik ne.

VL-TB/LNNK. Ir jāsaīsina vecums, kad skolēns beidz skolu, bet ievērojot 12 klašu principu. Respektīvi, sākt mācības ar sešiem gadiem un 1. klasi tomēr integrēt bērnudārza ietvaros, jo ir izpētīts, ka bērns vislabāk var iejusties skolas telpā no septiņu gadu vecuma. Ir demogrāfiskā bedre, un mums ir jāveicina tas, ka skolu absolventi pēc iespējas ātrāk tuvojas darba tirgum.

Vienotība. Es domāju, ka būtu pareizi sākt mācības no sešiem gadiem. Protams, ne jau bērnam sēdēt 40 minūtes skolas solā, bet kombinēt to ar sākumizglītību. Un 12 klases, kas nozīmē, ka bērni vienu gadu ātrāk beigtu. Nesaukšu tomēr gadu, kad sākt, ir ļoti svarīgi to izdiskutēt ar pilotskolām un tad pieņemt lēmumus.

Kas jāmaina skolu izglītības saturā?

ŠRP-LPP/LC. Es uzskatu, ka ir jārunā par metodēm, ar kādām šobrīd strādā skola. Skola daudzējādā ziņā pašlaik izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kas ir pozitīvi, bet šeit ir nūjas otrais gals, tās skolēnus neradina radoši domāt, radoši izteikties, aizstāvēt savu viedokli. Faktiski tradīcijas, kas visos laikos ir bijušas latviešu skolai attiecībā pret to, ka skolēns apgūst kultūras vēsturi, valodas kultūru, prot nevainojami rakstīt, jau ejot uz augstskolu, šobrīd tas ir zaudēts.

SC. Patlaban izglītības saturs jau piedāvā pietiekami kvalitatīvas variēšanas iespējas skolām pašām izstrādāt savas mācību programmas. Tur variēšanas iespējas, diferencēšana, stundu apjoms, ar kurām var variēt, ir pietiekams, lai varētu izstrādāt kvalitatīvas programmas un ar saviem pedagogiem to arī realizēt.

ZZS. Mēs esam runājuši un arī strādājam pie tā, ka būtu tomēr no mācību satura jāatsijā mazāk svarīgās lietas. Šobrīd jau ir strādāts pie mācību satura tieši dabas zinātnēs. Šis ir pārskatīts un sakārtots. Tāpat tiek domāts par humanitārajām zinātnēm, ka mācību saturs būtu pārskatāms.

ZRP. Vaučeru sistēmai būtu jāpiešķir daudz lielāka autonomija skolai, kas nozīmē, ka katra skola izstrādā savu pedagoģisko pieeju, kas nozīmē, ka viņi var saplānot mācību saturu tā, ka tas attīsta atbilstošu kompetenci. Piemēram, plānošanu var attīstīt gan ar fiziku, gan ar literatūru. Ja to saprot, tad saplāno mācību saturu tā, ka viena otru atbalsta. Otra šīs neatkarības vai autonomijas iezīme ir tā, ka, plānojot mācību darbu, daļu no tā var darīt arī ārpus skolas. Šī mācību gada laikā var izveidot metodoloģisko atbalstu, lai no nākamā gada to jau var sākt kustināt lielākajā daļā skolu.

VL-TB/LNNK. Ir nepieciešams novērst mācību satura atšķirības starp latviešu skolām un starp mazākumtautības skolām. Piemēram, vēstures mācībā. Joprojām nav īsti skaidrs, no kādām grāmatām vēsturi mācās visās mazākumtautības skolās. Mūsu ideja ir arī ieviest radošuma stundu, lai veicinātu skolēnu radošo domāšanu un kritisko pieeju problēmām. Treškārt, tēvzemes mācība visās Latvijas skolās.

Vienotība. 60% profesiju, kurās strādās mūsu bērni, šobrīd vēl nav izgudrotas, to saka viens britu valdības pētījums. Tas nozīmē, bērnam jāmāk kritiski domāt, jāmāk radoši domāt, riskēt, uzņemties atbildību, risināt problēmas. Es nedomāju, ka to varētu iemācīt vienā radošā stundā. Tā ir pieeja, metode, kas caurvij visu saturu. Ceļi līdz tam, lai būtu radošāki, ir tālākizglītība Latvijas skolotājiem. Valstij, iespējams, ir jāpērk dārgi ārzemju kursi un jāmāca Latvijas skolotāji.

Vai sāktā augstskolu reforma* ir jāpārskata?

ŠRP-LPP/LC. Tas ceļš, ko ir sākusi IZM, es teiktu tā: ir daļēji pareizs, jo programmu izvērtēšana un iespējamā optimizēšana ir nepieciešama. Ir jādomā arī par kvalitātes kritērijiem. Tas attiecās nevis tikai uz augstāko, bet arī uz profesionālo izglītību. Kāda šeit ir galvenā nelaime? Galvenā nelaime augstākajā izglītībā ir tā, ka nav valsts ekonomikas attīstības plāna. Augstākā un profesionālā izglītība šobrīd tiek realizēta, kā katram ienāk prātā. Tātad šeit tālāk ejamiem ceļiem tomēr ir jābūt jūtami radikālākiem.

SC. Izglītības ministrija var veikt grandiozākos brīnumus un piedāvāt visskaistākos risinājumus, bet visi tie darbosies neefektīvi, kamēr nebūs valsts politikas šajā jautājumā. Jāpārskata esošais finansēšanas modelis. Nav jēgas turpināt finansēt to, kas tā vai tā ir jārenovē.

ZZS. Ņemot vērā to, kas studentam, iegūstot specialitāti, ir noteikts, šis te diploma iegūšanas ilguma posms, protams, ka pārtraukt un noraut kaut ko vai aizslēgt šodien nav iespējams. Tieši tādēļ mēs esam sākuši šo programmu izvērtējumu. Es uzskatu, ka gala rezultātā tas novedīs pie tā, ka mēs patiešām redzēsim, ko mums ir nepieciešams mainīt. Mēs uzskatām, ka pašlaik mūsu sāktais finansēšanas modelis ir pareizs.

ZRP. Ja mēs nonāksim ministrijā, mēs reformas apturēsim. Mūsu piedāvājums ir izveidot valsts fondu, no kura visiem, kas sekmīgi mācās augstskolā, kura ir akreditēta, tiek apmaksāta mācību maksa, kas pēc tam, pēc beigšanas, vai nu tiek dzēsta, ja cilvēks strādā stratēģiskajās profesijās, vai arī tiek lēnā garā atmaksāta. Visātrākais laiks, kad to varētu palaist, ir 2013. gada 1. septembris. Tā kā, es domāju, tas nebūs viegli un sabiedriskās debates būs ilgākas, tad reālistiski būs no 2014. gada.

VL-TB/LNNK. IZM izstrādātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir labs, un Nacionālā apvienība tam piekrīt. Ķīļa kunga ieteikumi varētu tikt attiecināti uz maksas studentiem.

Vienotība. Kas attiecas uz pašlaik notiekošo studiju programmu pārklāšanās izvērtēšanu un izmaiņu, absolūti nepieciešams process. Jautājums, cik tas būs kvalitatīvi, vai tiks izvērtēti arī studiju materiāli. Kas attiecās uz finansēšanas modeli. Ir jāsaglabā budžeta vietas. To vajadzību var precizēt, iesaistot darba devēju pārstāvjus.

Vai jāpārskata valodas regulējumi augstākajā izglītībā?

ŠRP-LPP/LC. Mēs uzskatam, ka šis ierobežojums ir jāatceļ - augstākā izglītība latviešu valodā. Mūsu uzskats ir, ka valstij, kurai ir tik mazs iedzīvotāju skaits, izglītība un kultūra ir viena no galvenajām eksporta precēm. Šī iemesla dēļ mēs piedāvājam iespēju valsts augstskolā studiju programmas realizēt angļu, krievu, vācu valodā, piesaistot ārvalstu studentus. Viņi saņem uzturēšanās atļaujas un iegūst izglītību. Tā vienlaikus ir arī peļņas iespēja, jo varētu noteikt maksu, piemēram, pieci tūkstoši eiro ārvalstu studentam.

SC. Pilnīgi droši, ka - jā. Valsts finansētās augstskolās prioritāri pirmām kārtām nodrošinātu valsts budžeta pasūtījumu. Tātad, kad pasūtījums ir izpildīts, iekšējie valsts resursi atļauj un šīs te augstskolas resursi atļauj, var arī piedāvāt komercpiedāvājumu. Es domāju, ka mūsu augstskolas pilnīgi droši varētu piedāvāt to gan krievu, gan angļu valodā.

ZZS. Ņemot vēra, ka šobrīd ārvalstu studentu skaits ir tikai 2 000 un 900 no viņiem studē privātās augstskolās, kur iespējams apgūt šo izglītību arī krievu valodā, es domāju, ka piedāvājums faktiski jau ir nodrošināts. Šobrīd esošā situācija pilnībā nodrošina iespējas. Es pašreiz neredzu tam vajadzību.

ZRP. Tuvākajā laikā doktorantūru tikai angļu valodā. Pārskatāmajā nākotnē, tas ir, divu triju gadu laikā, lielākā daļa maģistrantūras - angļu valodā. Ja ievieš jaunu finansēšanas modeli, akreditētās skolās deregulācija valodas lietojumam ir pieļaujama, bet ar atšķirīgiem maksājumiem ES studentiem, ne ES studentiem - būtiski lielāka.

VL-TB/LNNK. Deregulācija nav nepieciešama. Mācībām valsts augstskolā ir jābūt valsts valodā, un to nosaka esošā valsts situācija, kas patiesībā salīdzinājumā ar 90. gadu vidu šobrīd pasliktinās. Tā kā Latvija ir ES valsts, nevis Krievijas pagarinājums ES, tad krievu valodas lietojums nebūtu pieļaujams valsts augstskolās.

Vienotība. Ja mūsu mērķis ir piedāvāt labāk pelnīt, tad brīnišķīgākais veids, kā to darīt, ir krievu valoda un tirgot otršķirīgus ES diplomus. Ja mēs runājam par kvalitāti, tad ceļš ir pilnīgi citā virzienā. Latvijas augstskolās ir jābūt iespējai mācīties angļu un citās ES valodās, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs šeit varam dabūt iekšā Eiropas profesorus, Eiropas kvalitāti izglītības saturā. Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet.

Vai vidējai izglītībai jābūt obligātai no 2013. gada?

ŠRP-LPP/LC. Es katrā ziņā tam nevarētu piekrist, jo tas atkal būtu kārtējais paziņojums, kuram nav nekādas analīzes bāzes. Bet par to vajag diskutēt, te tiešām ir vajadzīga nopietna sabiedrības diskusija. Par to var runāt tālākā nākotnē.

SC. Jebkurai reformai vispirms ir vajadzīgs sabiedriskās apspriešanas viedoklis. Uzskatu, ka obligātā izglītība ir ļoti, ļoti vēlama. Vai tas ir iespējams ar 2013. gadu - neesmu pārliecināts.

ZZS. Noteikti šis jautājums nav sasteidzams. Kā jau kolēģi uzsvēra, būtu ļoti svarīgi apzināt, ko par to saka sabiedrība.

ZRP. Tas ir ambiciozs mērķis. Obligātai vidējai izglītībai ir jābūt, turklāt pārskatāmā nākotnē. Manuprāt, nosacījums ir būtiski uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tā, lai tie cilvēki, kas aiziet profesionālajā jomā, nav kaut kādā ziņā sliktākā pozīcijā.

VL-TB/LNNK. Te vairākkārt izskanēja doma, ka ir jāsagatavo sabiedrība, un Nacionālā apvienība tam pilnībā piekrīt. Tāpēc es arī uzskatu, ka būtu nepieciešama diskusija, bet katrā ziņā mērķis tas ir labs un vajadzīgs.

Vienotība. Šo mērķi mēs esam uzstādījuši. Pilnīgi piekrītu - ir ļoti būtiski jāuzlabo profesionālās izglītības saturs profesionālajās skolās.

* paredz augstskolu programmu izvērtēšanu, ieviest finansēšanas modeli, ka 10% no visa esošā finansējuma tiek dalīti saskaņā ar pieciem kvalitātes kritērijiem

Vai jāmaina princips «nauda seko skolēnam» līdz pašvaldībai?

ŠRP-LPP/LC. Šis princips sevi ir attaisnojis lielajās pilsētās, bet šis princips ir smags sitiens pa mazajām lauku skolām. Šeit ir viens risinājums. Princips ir jāatstāj, bet ir vajadzīgi papildu kritēriji. Viens no svarīgākajiem - kvalitātes kritēriji. Mazās lauku skolas vajag padarīt par daudzfunkcionālām, kur ir interešu izglītība, kur, iespējams, ir sporta skola, kur ir iespējama sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

SC. Pašreizējā sistēma ir pilnveidojama. Es domāju, ka šo pedagogiem noteikto finansējumu, ieviešot skolotāju kategorijas, kas ir pietiekams kvalitātes rādītājs, varētu vēl diferencēt.

ZZS. Finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» patlaban atzīstam par labu esam. Tāpēc ka - ja šī nauda iet uz pašvaldībām, pašvaldībās, kur ir sakārtots skolu tīkls, ir iespēja palīdzēt arī šīm bērnu skaita ziņā mazākajām skolām. Pašvaldībās, kurās šis skolu tīkls nav sakārtots, tas var radīt problēmas.

ZRP. Finansēšanas modelis ir būtiski jāmaina. Ir jāizveido vienota apmaksas sistēma izlīdzināta vaučera vērtībā. Tas ir vairāk vai mazāk līdzīgas vērtības valsts galvojums, ko vecāki nes uz skolu un par ko maksā. Otra daļa - tā kā tagad nāk ne tikai nauda uz skolām, bet arī zināmi principi, kā maksāt skolotajiem, tad pie šīs sistēmas tādu principu nebūtu. Ar vaučeru jūs varat iet uz jebkuru skolu, kas ir akreditēta un ir tiesīga sniegt [izglītību].

VL-TB/LNNK. Pašreizējais modelis ir pilnveidojams. Mēs šobrīd atrodamies XXI gadsimtā, nevis XX gadsimtā, un skolas, tas attiecas arī uz lauku skolām, ir ne tikai vieta, kur mācās skolēni, bet tas ir arī kopienas mācīšanas centrs. Tad patiesībā, lai atbalstītu lauku skolas un to, lai iedzīvotāji neaizplūst no reģioniem, ir ārkārtīgi intensīvi jādomā, kā pilnveidot modeli «nauda seko skolēnam».

Vienotība. Es uzskatu, ka tam finansēšanas mērķim pēc kāda laika, tie varētu būt apmēram pieci gadi, tiešām būtu jābūt tam, ka «nauda seko skolēnam līdz skolai». Bet ir nepieciešams zināms pārejas periods.

Pirmkārt, mēs zinām, ka šobrīd daudzas mazās lauku skolas reformējas un tiešām kļūst par atvērtajām skolām. Tam ir vajadzīgs laiks.

Otrkārt, ja mēs vienkārši šo sistēmu sāktu rītdien, tas veicinātu milzīgu skolu noslāņošanos, kura jau tagad Latvijā notiek.

Vai no nākamā mācību gada skolotājiem būs lielākas algas?

ŠRP-LPP/LC. Tādu iespēju praktiski vismaz tuvākajos divos gados es nesaskatu.

SC. Es domāju, ka nebūs nekādas izmaiņas. Diemžēl neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi.

ZZS. Ņemot vērā paredzamo konsolidāciju, mūsu uzdevums būtu tās noturēt tādā līmenī, kādā tās ir šobrīd, tātad neļaut samazināšanu.

ZRP. Nākamajā mācību gadā - nē. Pēc viena gada - noteikti. Ja pāriet uz vaučeriem, tad tas varētu būt būtisks skolotāju algas kāpums.

VL-TB/LNNK. Nākamajā mācību gadā, cerams, būs izdevies realizēt nelielu milzīgā izglītības birokrātiskā aparāta sašaurināšanu, uz tā rēķina varētu palielināt skolotāju algas.

Vienotība. Uz iekšējiem resursiem skolotāju algas var palielināt. Turklāt jāņem vēra, ka bērnu skaits turpina samazināties, kas atklāj vēl iekšējos resursus.

Vai drīzumā īstenot reformu, lai skolu beigtu gadu agrāk?

ŠRP-LPP/LC. Mēs savā partijas valdē apspriedām un arī uzskatām, ka ļoti asas reformas tad, kad valsts vēl nav izgājusi no krīzes, šajā ziņā darīt nevajag. Mēs atstātu šobrīd tā, kā tas ir. Iemesls - ļoti dažādi bērni atnāk uz 1. klasi, atnāk sagatavoti bērnudārzos, atnāk no vecmāmiņām un vectētiņiem, neprotot lasīt. Ja tomēr īstenotu to, ka 1. klase ir sešgadīgajiem, noteikti ir jābūt skolotāju palīgam.

SC. Esmu pret obligātu sešgadīgo integrēšanu 1. klasē. Ir iespējams pāriet uz 11 klasēm, jo tas, ka deviņpadsmit divdesmit gadu veci bērni, jaunieši, kādi bērni vairs, pieauguši cilvēki, sēž vēl skolā, manuprāt, tas nav lietderīgi. Pārskatīsim 5. klases programmu, brīvlaiku kalendāru, kas nav adekvāts Eiropā. Pamatskolā ir ko īsināt.

ZZS. Šis būtu ļoti nopietni diskutējams jautājums. Šobrīd es varu pateikt, ka to nevajadzētu sasteigti darīt.

ZRP. Beigšanas gada maiņa nav prioritāte. Tā ir atkarīga no tā, kā izveidojas kvalitatīva augstākā līmeņa profesionālā izglītība. Proti, daļa paliek mācīties priekš universitātes, otra var iet uz profesionālajām koledžām. Tikai tad, ja šāda sistēma ir, var runāt. Pašlaik ne.

VL-TB/LNNK. Ir jāsaīsina vecums, kad skolēns beidz skolu, bet ievērojot 12 klašu principu. Respektīvi, sākt mācības ar sešiem gadiem un 1. klasi tomēr integrēt bērnudārza ietvaros, jo ir izpētīts, ka bērns vislabāk var iejusties skolas telpā no septiņu gadu vecuma. Ir demogrāfiskā bedre, un mums ir jāveicina tas, ka skolu absolventi pēc iespējas ātrāk tuvojas darba tirgum.

Vienotība. Es domāju, ka būtu pareizi sākt mācības no sešiem gadiem. Protams, ne jau bērnam sēdēt 40 minūtes skolas solā, bet kombinēt to ar sākumizglītību. Un 12 klases, kas nozīmē, ka bērni vienu gadu ātrāk beigtu. Nesaukšu tomēr gadu, kad sākt, ir ļoti svarīgi to izdiskutēt ar pilotskolām un tad pieņemt lēmumus.

Kas jāmaina skolu izglītības saturā?

ŠRP-LPP/LC. Es uzskatu, ka ir jārunā par metodēm, ar kādām šobrīd strādā skola. Skola daudzējādā ziņā pašlaik izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kas ir pozitīvi, bet šeit ir nūjas otrais gals, tās skolēnus neradina radoši domāt, radoši izteikties, aizstāvēt savu viedokli. Faktiski tradīcijas, kas visos laikos ir bijušas latviešu skolai attiecībā pret to, ka skolēns apgūst kultūras vēsturi, valodas kultūru, prot nevainojami rakstīt, jau ejot uz augstskolu, šobrīd tas ir zaudēts.

SC. Patlaban izglītības saturs jau piedāvā pietiekami kvalitatīvas variēšanas iespējas skolām pašām izstrādāt savas mācību programmas. Tur variēšanas iespējas, diferencēšana, stundu apjoms, ar kurām var variēt, ir pietiekams, lai varētu izstrādāt kvalitatīvas programmas un ar saviem pedagogiem to arī realizēt.

ZZS. Mēs esam runājuši un arī strādājam pie tā, ka būtu tomēr no mācību satura jāatsijā mazāk svarīgās lietas. Šobrīd jau ir strādāts pie mācību satura tieši dabas zinātnēs. Šis ir pārskatīts un sakārtots. Tāpat tiek domāts par humanitārajām zinātnēm, ka mācību saturs būtu pārskatāms.

ZRP. Vaučeru sistēmai būtu jāpiešķir daudz lielāka autonomija skolai, kas nozīmē, ka katra skola izstrādā savu pedagoģisko pieeju, kas nozīmē, ka viņi var saplānot mācību saturu tā, ka tas attīsta atbilstošu kompetenci. Piemēram, plānošanu var attīstīt gan ar fiziku, gan ar literatūru. Ja to saprot, tad saplāno mācību saturu tā, ka viena otru atbalsta. Otra šīs neatkarības vai autonomijas iezīme ir tā, ka, plānojot mācību darbu, daļu no tā var darīt arī ārpus skolas. Šī mācību gada laikā var izveidot metodoloģisko atbalstu, lai no nākamā gada to jau var sākt kustināt lielākajā daļā skolu.

VL-TB/LNNK. Ir nepieciešams novērst mācību satura atšķirības starp latviešu skolām un starp mazākumtautības skolām. Piemēram, vēstures mācībā. Joprojām nav īsti skaidrs, no kādām grāmatām vēsturi mācās visās mazākumtautības skolās. Mūsu ideja ir arī ieviest radošuma stundu, lai veicinātu skolēnu radošo domāšanu un kritisko pieeju problēmām. Treškārt, tēvzemes mācība visās Latvijas skolās.

Vienotība. 60% profesiju, kurās strādās mūsu bērni, šobrīd vēl nav izgudrotas, to saka viens britu valdības pētījums. Tas nozīmē, bērnam jāmāk kritiski domāt, jāmāk radoši domāt, riskēt, uzņemties atbildību, risināt problēmas. Es nedomāju, ka to varētu iemācīt vienā radošā stundā. Tā ir pieeja, metode, kas caurvij visu saturu. Ceļi līdz tam, lai būtu radošāki, ir tālākizglītība Latvijas skolotājiem. Valstij, iespējams, ir jāpērk dārgi ārzemju kursi un jāmāca Latvijas skolotāji.

Vai sāktā augstskolu reforma* ir jāpārskata?

ŠRP-LPP/LC. Tas ceļš, ko ir sākusi IZM, es teiktu tā: ir daļēji pareizs, jo programmu izvērtēšana un iespējamā optimizēšana ir nepieciešama. Ir jādomā arī par kvalitātes kritērijiem. Tas attiecās nevis tikai uz augstāko, bet arī uz profesionālo izglītību. Kāda šeit ir galvenā nelaime? Galvenā nelaime augstākajā izglītībā ir tā, ka nav valsts ekonomikas attīstības plāna. Augstākā un profesionālā izglītība šobrīd tiek realizēta, kā katram ienāk prātā. Tātad šeit tālāk ejamiem ceļiem tomēr ir jābūt jūtami radikālākiem.

SC. Izglītības ministrija var veikt grandiozākos brīnumus un piedāvāt visskaistākos risinājumus, bet visi tie darbosies neefektīvi, kamēr nebūs valsts politikas šajā jautājumā. Jāpārskata esošais finansēšanas modelis. Nav jēgas turpināt finansēt to, kas tā vai tā ir jārenovē.

ZZS. Ņemot vērā to, kas studentam, iegūstot specialitāti, ir noteikts, šis te diploma iegūšanas ilguma posms, protams, ka pārtraukt un noraut kaut ko vai aizslēgt šodien nav iespējams. Tieši tādēļ mēs esam sākuši šo programmu izvērtējumu. Es uzskatu, ka gala rezultātā tas novedīs pie tā, ka mēs patiešām redzēsim, ko mums ir nepieciešams mainīt. Mēs uzskatām, ka pašlaik mūsu sāktais finansēšanas modelis ir pareizs.

ZRP. Ja mēs nonāksim ministrijā, mēs reformas apturēsim. Mūsu piedāvājums ir izveidot valsts fondu, no kura visiem, kas sekmīgi mācās augstskolā, kura ir akreditēta, tiek apmaksāta mācību maksa, kas pēc tam, pēc beigšanas, vai nu tiek dzēsta, ja cilvēks strādā stratēģiskajās profesijās, vai arī tiek lēnā garā atmaksāta. Visātrākais laiks, kad to varētu palaist, ir 2013. gada 1. septembris. Tā kā, es domāju, tas nebūs viegli un sabiedriskās debates būs ilgākas, tad reālistiski būs no 2014. gada.

VL-TB/LNNK. IZM izstrādātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir labs, un Nacionālā apvienība tam piekrīt. Ķīļa kunga ieteikumi varētu tikt attiecināti uz maksas studentiem.

Vienotība. Kas attiecas uz pašlaik notiekošo studiju programmu pārklāšanās izvērtēšanu un izmaiņu, absolūti nepieciešams process. Jautājums, cik tas būs kvalitatīvi, vai tiks izvērtēti arī studiju materiāli. Kas attiecās uz finansēšanas modeli. Ir jāsaglabā budžeta vietas. To vajadzību var precizēt, iesaistot darba devēju pārstāvjus.

Vai jāpārskata valodas regulējumi augstākajā izglītībā?

ŠRP-LPP/LC. Mēs uzskatam, ka šis ierobežojums ir jāatceļ - augstākā izglītība latviešu valodā. Mūsu uzskats ir, ka valstij, kurai ir tik mazs iedzīvotāju skaits, izglītība un kultūra ir viena no galvenajām eksporta precēm. Šī iemesla dēļ mēs piedāvājam iespēju valsts augstskolā studiju programmas realizēt angļu, krievu, vācu valodā, piesaistot ārvalstu studentus. Viņi saņem uzturēšanās atļaujas un iegūst izglītību. Tā vienlaikus ir arī peļņas iespēja, jo varētu noteikt maksu, piemēram, pieci tūkstoši eiro ārvalstu studentam.

SC. Pilnīgi droši, ka - jā. Valsts finansētās augstskolās prioritāri pirmām kārtām nodrošinātu valsts budžeta pasūtījumu. Tātad, kad pasūtījums ir izpildīts, iekšējie valsts resursi atļauj un šīs te augstskolas resursi atļauj, var arī piedāvāt komercpiedāvājumu. Es domāju, ka mūsu augstskolas pilnīgi droši varētu piedāvāt to gan krievu, gan angļu valodā.

ZZS. Ņemot vēra, ka šobrīd ārvalstu studentu skaits ir tikai 2 000 un 900 no viņiem studē privātās augstskolās, kur iespējams apgūt šo izglītību arī krievu valodā, es domāju, ka piedāvājums faktiski jau ir nodrošināts. Šobrīd esošā situācija pilnībā nodrošina iespējas. Es pašreiz neredzu tam vajadzību.

ZRP. Tuvākajā laikā doktorantūru tikai angļu valodā. Pārskatāmajā nākotnē, tas ir, divu triju gadu laikā, lielākā daļa maģistrantūras - angļu valodā. Ja ievieš jaunu finansēšanas modeli, akreditētās skolās deregulācija valodas lietojumam ir pieļaujama, bet ar atšķirīgiem maksājumiem ES studentiem, ne ES studentiem - būtiski lielāka.

VL-TB/LNNK. Deregulācija nav nepieciešama. Mācībām valsts augstskolā ir jābūt valsts valodā, un to nosaka esošā valsts situācija, kas patiesībā salīdzinājumā ar 90. gadu vidu šobrīd pasliktinās. Tā kā Latvija ir ES valsts, nevis Krievijas pagarinājums ES, tad krievu valodas lietojums nebūtu pieļaujams valsts augstskolās.

Vienotība. Ja mūsu mērķis ir piedāvāt labāk pelnīt, tad brīnišķīgākais veids, kā to darīt, ir krievu valoda un tirgot otršķirīgus ES diplomus. Ja mēs runājam par kvalitāti, tad ceļš ir pilnīgi citā virzienā. Latvijas augstskolās ir jābūt iespējai mācīties angļu un citās ES valodās, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs šeit varam dabūt iekšā Eiropas profesorus, Eiropas kvalitāti izglītības saturā. Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet.

Vai vidējai izglītībai jābūt obligātai no 2013. gada?

ŠRP-LPP/LC. Es katrā ziņā tam nevarētu piekrist, jo tas atkal būtu kārtējais paziņojums, kuram nav nekādas analīzes bāzes. Bet par to vajag diskutēt, te tiešām ir vajadzīga nopietna sabiedrības diskusija. Par to var runāt tālākā nākotnē.

SC. Jebkurai reformai vispirms ir vajadzīgs sabiedriskās apspriešanas viedoklis. Uzskatu, ka obligātā izglītība ir ļoti, ļoti vēlama. Vai tas ir iespējams ar 2013. gadu - neesmu pārliecināts.

ZZS. Noteikti šis jautājums nav sasteidzams. Kā jau kolēģi uzsvēra, būtu ļoti svarīgi apzināt, ko par to saka sabiedrība.

ZRP. Tas ir ambiciozs mērķis. Obligātai vidējai izglītībai ir jābūt, turklāt pārskatāmā nākotnē. Manuprāt, nosacījums ir būtiski uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tā, lai tie cilvēki, kas aiziet profesionālajā jomā, nav kaut kādā ziņā sliktākā pozīcijā.

VL-TB/LNNK. Te vairākkārt izskanēja doma, ka ir jāsagatavo sabiedrība, un Nacionālā apvienība tam pilnībā piekrīt. Tāpēc es arī uzskatu, ka būtu nepieciešama diskusija, bet katrā ziņā mērķis tas ir labs un vajadzīgs.

Vienotība. Šo mērķi mēs esam uzstādījuši. Pilnīgi piekrītu - ir ļoti būtiski jāuzlabo profesionālās izglītības saturs profesionālajās skolās.

* paredz augstskolu programmu izvērtēšanu, ieviest finansēšanas modeli, ka 10% no visa esošā finansējuma tiek dalīti saskaņā ar pieciem kvalitātes kritērijiem

Vai jāmaina princips «nauda seko skolēnam» līdz pašvaldībai?

ŠRP-LPP/LC. Šis princips sevi ir attaisnojis lielajās pilsētās, bet šis princips ir smags sitiens pa mazajām lauku skolām. Šeit ir viens risinājums. Princips ir jāatstāj, bet ir vajadzīgi papildu kritēriji. Viens no svarīgākajiem - kvalitātes kritēriji. Mazās lauku skolas vajag padarīt par daudzfunkcionālām, kur ir interešu izglītība, kur, iespējams, ir sporta skola, kur ir iespējama sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

SC. Pašreizējā sistēma ir pilnveidojama. Es domāju, ka šo pedagogiem noteikto finansējumu, ieviešot skolotāju kategorijas, kas ir pietiekams kvalitātes rādītājs, varētu vēl diferencēt.

ZZS. Finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» patlaban atzīstam par labu esam. Tāpēc ka - ja šī nauda iet uz pašvaldībām, pašvaldībās, kur ir sakārtots skolu tīkls, ir iespēja palīdzēt arī šīm bērnu skaita ziņā mazākajām skolām. Pašvaldībās, kurās šis skolu tīkls nav sakārtots, tas var radīt problēmas.

ZRP. Finansēšanas modelis ir būtiski jāmaina. Ir jāizveido vienota apmaksas sistēma izlīdzināta vaučera vērtībā. Tas ir vairāk vai mazāk līdzīgas vērtības valsts galvojums, ko vecāki nes uz skolu un par ko maksā. Otra daļa - tā kā tagad nāk ne tikai nauda uz skolām, bet arī zināmi principi, kā maksāt skolotajiem, tad pie šīs sistēmas tādu principu nebūtu. Ar vaučeru jūs varat iet uz jebkuru skolu, kas ir akreditēta un ir tiesīga sniegt [izglītību].

VL-TB/LNNK. Pašreizējais modelis ir pilnveidojams. Mēs šobrīd atrodamies XXI gadsimtā, nevis XX gadsimtā, un skolas, tas attiecas arī uz lauku skolām, ir ne tikai vieta, kur mācās skolēni, bet tas ir arī kopienas mācīšanas centrs. Tad patiesībā, lai atbalstītu lauku skolas un to, lai iedzīvotāji neaizplūst no reģioniem, ir ārkārtīgi intensīvi jādomā, kā pilnveidot modeli «nauda seko skolēnam».

Vienotība. Es uzskatu, ka tam finansēšanas mērķim pēc kāda laika, tie varētu būt apmēram pieci gadi, tiešām būtu jābūt tam, ka «nauda seko skolēnam līdz skolai». Bet ir nepieciešams zināms pārejas periods.

Pirmkārt, mēs zinām, ka šobrīd daudzas mazās lauku skolas reformējas un tiešām kļūst par atvērtajām skolām. Tam ir vajadzīgs laiks.

Otrkārt, ja mēs vienkārši šo sistēmu sāktu rītdien, tas veicinātu milzīgu skolu noslāņošanos, kura jau tagad Latvijā notiek.

Vai no nākamā mācību gada skolotājiem būs lielākas algas?

ŠRP-LPP/LC. Tādu iespēju praktiski vismaz tuvākajos divos gados es nesaskatu.

SC. Es domāju, ka nebūs nekādas izmaiņas. Diemžēl neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi.

ZZS. Ņemot vērā paredzamo konsolidāciju, mūsu uzdevums būtu tās noturēt tādā līmenī, kādā tās ir šobrīd, tātad neļaut samazināšanu.

ZRP. Nākamajā mācību gadā - nē. Pēc viena gada - noteikti. Ja pāriet uz vaučeriem, tad tas varētu būt būtisks skolotāju algas kāpums.

VL-TB/LNNK. Nākamajā mācību gadā, cerams, būs izdevies realizēt nelielu milzīgā izglītības birokrātiskā aparāta sašaurināšanu, uz tā rēķina varētu palielināt skolotāju algas.

Vienotība. Uz iekšējiem resursiem skolotāju algas var palielināt. Turklāt jāņem vēra, ka bērnu skaits turpina samazināties, kas atklāj vēl iekšējos resursus.

Vai drīzumā īstenot reformu, lai skolu beigtu gadu agrāk?

ŠRP-LPP/LC. Mēs savā partijas valdē apspriedām un arī uzskatām, ka ļoti asas reformas tad, kad valsts vēl nav izgājusi no krīzes, šajā ziņā darīt nevajag. Mēs atstātu šobrīd tā, kā tas ir. Iemesls - ļoti dažādi bērni atnāk uz 1. klasi, atnāk sagatavoti bērnudārzos, atnāk no vecmāmiņām un vectētiņiem, neprotot lasīt. Ja tomēr īstenotu to, ka 1. klase ir sešgadīgajiem, noteikti ir jābūt skolotāju palīgam.

SC. Esmu pret obligātu sešgadīgo integrēšanu 1. klasē. Ir iespējams pāriet uz 11 klasēm, jo tas, ka deviņpadsmit divdesmit gadu veci bērni, jaunieši, kādi bērni vairs, pieauguši cilvēki, sēž vēl skolā, manuprāt, tas nav lietderīgi. Pārskatīsim 5. klases programmu, brīvlaiku kalendāru, kas nav adekvāts Eiropā. Pamatskolā ir ko īsināt.

ZZS. Šis būtu ļoti nopietni diskutējams jautājums. Šobrīd es varu pateikt, ka to nevajadzētu sasteigti darīt.

ZRP. Beigšanas gada maiņa nav prioritāte. Tā ir atkarīga no tā, kā izveidojas kvalitatīva augstākā līmeņa profesionālā izglītība. Proti, daļa paliek mācīties priekš universitātes, otra var iet uz profesionālajām koledžām. Tikai tad, ja šāda sistēma ir, var runāt. Pašlaik ne.

VL-TB/LNNK. Ir jāsaīsina vecums, kad skolēns beidz skolu, bet ievērojot 12 klašu principu. Respektīvi, sākt mācības ar sešiem gadiem un 1. klasi tomēr integrēt bērnudārza ietvaros, jo ir izpētīts, ka bērns vislabāk var iejusties skolas telpā no septiņu gadu vecuma. Ir demogrāfiskā bedre, un mums ir jāveicina tas, ka skolu absolventi pēc iespējas ātrāk tuvojas darba tirgum.

Vienotība. Es domāju, ka būtu pareizi sākt mācības no sešiem gadiem. Protams, ne jau bērnam sēdēt 40 minūtes skolas solā, bet kombinēt to ar sākumizglītību. Un 12 klases, kas nozīmē, ka bērni vienu gadu ātrāk beigtu. Nesaukšu tomēr gadu, kad sākt, ir ļoti svarīgi to izdiskutēt ar pilotskolām un tad pieņemt lēmumus.

Kas jāmaina skolu izglītības saturā?

ŠRP-LPP/LC. Es uzskatu, ka ir jārunā par metodēm, ar kādām šobrīd strādā skola. Skola daudzējādā ziņā pašlaik izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kas ir pozitīvi, bet šeit ir nūjas otrais gals, tās skolēnus neradina radoši domāt, radoši izteikties, aizstāvēt savu viedokli. Faktiski tradīcijas, kas visos laikos ir bijušas latviešu skolai attiecībā pret to, ka skolēns apgūst kultūras vēsturi, valodas kultūru, prot nevainojami rakstīt, jau ejot uz augstskolu, šobrīd tas ir zaudēts.

SC. Patlaban izglītības saturs jau piedāvā pietiekami kvalitatīvas variēšanas iespējas skolām pašām izstrādāt savas mācību programmas. Tur variēšanas iespējas, diferencēšana, stundu apjoms, ar kurām var variēt, ir pietiekams, lai varētu izstrādāt kvalitatīvas programmas un ar saviem pedagogiem to arī realizēt.

ZZS. Mēs esam runājuši un arī strādājam pie tā, ka būtu tomēr no mācību satura jāatsijā mazāk svarīgās lietas. Šobrīd jau ir strādāts pie mācību satura tieši dabas zinātnēs. Šis ir pārskatīts un sakārtots. Tāpat tiek domāts par humanitārajām zinātnēm, ka mācību saturs būtu pārskatāms.

ZRP. Vaučeru sistēmai būtu jāpiešķir daudz lielāka autonomija skolai, kas nozīmē, ka katra skola izstrādā savu pedagoģisko pieeju, kas nozīmē, ka viņi var saplānot mācību saturu tā, ka tas attīsta atbilstošu kompetenci. Piemēram, plānošanu var attīstīt gan ar fiziku, gan ar literatūru. Ja to saprot, tad saplāno mācību saturu tā, ka viena otru atbalsta. Otra šīs neatkarības vai autonomijas iezīme ir tā, ka, plānojot mācību darbu, daļu no tā var darīt arī ārpus skolas. Šī mācību gada laikā var izveidot metodoloģisko atbalstu, lai no nākamā gada to jau var sākt kustināt lielākajā daļā skolu.

VL-TB/LNNK. Ir nepieciešams novērst mācību satura atšķirības starp latviešu skolām un starp mazākumtautības skolām. Piemēram, vēstures mācībā. Joprojām nav īsti skaidrs, no kādām grāmatām vēsturi mācās visās mazākumtautības skolās. Mūsu ideja ir arī ieviest radošuma stundu, lai veicinātu skolēnu radošo domāšanu un kritisko pieeju problēmām. Treškārt, tēvzemes mācība visās Latvijas skolās.

Vienotība. 60% profesiju, kurās strādās mūsu bērni, šobrīd vēl nav izgudrotas, to saka viens britu valdības pētījums. Tas nozīmē, bērnam jāmāk kritiski domāt, jāmāk radoši domāt, riskēt, uzņemties atbildību, risināt problēmas. Es nedomāju, ka to varētu iemācīt vienā radošā stundā. Tā ir pieeja, metode, kas caurvij visu saturu. Ceļi līdz tam, lai būtu radošāki, ir tālākizglītība Latvijas skolotājiem. Valstij, iespējams, ir jāpērk dārgi ārzemju kursi un jāmāca Latvijas skolotāji.

Vai sāktā augstskolu reforma* ir jāpārskata?

ŠRP-LPP/LC. Tas ceļš, ko ir sākusi IZM, es teiktu tā: ir daļēji pareizs, jo programmu izvērtēšana un iespējamā optimizēšana ir nepieciešama. Ir jādomā arī par kvalitātes kritērijiem. Tas attiecās nevis tikai uz augstāko, bet arī uz profesionālo izglītību. Kāda šeit ir galvenā nelaime? Galvenā nelaime augstākajā izglītībā ir tā, ka nav valsts ekonomikas attīstības plāna. Augstākā un profesionālā izglītība šobrīd tiek realizēta, kā katram ienāk prātā. Tātad šeit tālāk ejamiem ceļiem tomēr ir jābūt jūtami radikālākiem.

SC. Izglītības ministrija var veikt grandiozākos brīnumus un piedāvāt visskaistākos risinājumus, bet visi tie darbosies neefektīvi, kamēr nebūs valsts politikas šajā jautājumā. Jāpārskata esošais finansēšanas modelis. Nav jēgas turpināt finansēt to, kas tā vai tā ir jārenovē.

ZZS. Ņemot vērā to, kas studentam, iegūstot specialitāti, ir noteikts, šis te diploma iegūšanas ilguma posms, protams, ka pārtraukt un noraut kaut ko vai aizslēgt šodien nav iespējams. Tieši tādēļ mēs esam sākuši šo programmu izvērtējumu. Es uzskatu, ka gala rezultātā tas novedīs pie tā, ka mēs patiešām redzēsim, ko mums ir nepieciešams mainīt. Mēs uzskatām, ka pašlaik mūsu sāktais finansēšanas modelis ir pareizs.

ZRP. Ja mēs nonāksim ministrijā, mēs reformas apturēsim. Mūsu piedāvājums ir izveidot valsts fondu, no kura visiem, kas sekmīgi mācās augstskolā, kura ir akreditēta, tiek apmaksāta mācību maksa, kas pēc tam, pēc beigšanas, vai nu tiek dzēsta, ja cilvēks strādā stratēģiskajās profesijās, vai arī tiek lēnā garā atmaksāta. Visātrākais laiks, kad to varētu palaist, ir 2013. gada 1. septembris. Tā kā, es domāju, tas nebūs viegli un sabiedriskās debates būs ilgākas, tad reālistiski būs no 2014. gada.

VL-TB/LNNK. IZM izstrādātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir labs, un Nacionālā apvienība tam piekrīt. Ķīļa kunga ieteikumi varētu tikt attiecināti uz maksas studentiem.

Vienotība. Kas attiecas uz pašlaik notiekošo studiju programmu pārklāšanās izvērtēšanu un izmaiņu, absolūti nepieciešams process. Jautājums, cik tas būs kvalitatīvi, vai tiks izvērtēti arī studiju materiāli. Kas attiecās uz finansēšanas modeli. Ir jāsaglabā budžeta vietas. To vajadzību var precizēt, iesaistot darba devēju pārstāvjus.

Vai jāpārskata valodas regulējumi augstākajā izglītībā?

ŠRP-LPP/LC. Mēs uzskatam, ka šis ierobežojums ir jāatceļ - augstākā izglītība latviešu valodā. Mūsu uzskats ir, ka valstij, kurai ir tik mazs iedzīvotāju skaits, izglītība un kultūra ir viena no galvenajām eksporta precēm. Šī iemesla dēļ mēs piedāvājam iespēju valsts augstskolā studiju programmas realizēt angļu, krievu, vācu valodā, piesaistot ārvalstu studentus. Viņi saņem uzturēšanās atļaujas un iegūst izglītību. Tā vienlaikus ir arī peļņas iespēja, jo varētu noteikt maksu, piemēram, pieci tūkstoši eiro ārvalstu studentam.

SC. Pilnīgi droši, ka - jā. Valsts finansētās augstskolās prioritāri pirmām kārtām nodrošinātu valsts budžeta pasūtījumu. Tātad, kad pasūtījums ir izpildīts, iekšējie valsts resursi atļauj un šīs te augstskolas resursi atļauj, var arī piedāvāt komercpiedāvājumu. Es domāju, ka mūsu augstskolas pilnīgi droši varētu piedāvāt to gan krievu, gan angļu valodā.

ZZS. Ņemot vēra, ka šobrīd ārvalstu studentu skaits ir tikai 2 000 un 900 no viņiem studē privātās augstskolās, kur iespējams apgūt šo izglītību arī krievu valodā, es domāju, ka piedāvājums faktiski jau ir nodrošināts. Šobrīd esošā situācija pilnībā nodrošina iespējas. Es pašreiz neredzu tam vajadzību.

ZRP. Tuvākajā laikā doktorantūru tikai angļu valodā. Pārskatāmajā nākotnē, tas ir, divu triju gadu laikā, lielākā daļa maģistrantūras - angļu valodā. Ja ievieš jaunu finansēšanas modeli, akreditētās skolās deregulācija valodas lietojumam ir pieļaujama, bet ar atšķirīgiem maksājumiem ES studentiem, ne ES studentiem - būtiski lielāka.

VL-TB/LNNK. Deregulācija nav nepieciešama. Mācībām valsts augstskolā ir jābūt valsts valodā, un to nosaka esošā valsts situācija, kas patiesībā salīdzinājumā ar 90. gadu vidu šobrīd pasliktinās. Tā kā Latvija ir ES valsts, nevis Krievijas pagarinājums ES, tad krievu valodas lietojums nebūtu pieļaujams valsts augstskolās.

Vienotība. Ja mūsu mērķis ir piedāvāt labāk pelnīt, tad brīnišķīgākais veids, kā to darīt, ir krievu valoda un tirgot otršķirīgus ES diplomus. Ja mēs runājam par kvalitāti, tad ceļš ir pilnīgi citā virzienā. Latvijas augstskolās ir jābūt iespējai mācīties angļu un citās ES valodās, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs šeit varam dabūt iekšā Eiropas profesorus, Eiropas kvalitāti izglītības saturā. Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet.

Vai vidējai izglītībai jābūt obligātai no 2013. gada?

ŠRP-LPP/LC. Es katrā ziņā tam nevarētu piekrist, jo tas atkal būtu kārtējais paziņojums, kuram nav nekādas analīzes bāzes. Bet par to vajag diskutēt, te tiešām ir vajadzīga nopietna sabiedrības diskusija. Par to var runāt tālākā nākotnē.

SC. Jebkurai reformai vispirms ir vajadzīgs sabiedriskās apspriešanas viedoklis. Uzskatu, ka obligātā izglītība ir ļoti, ļoti vēlama. Vai tas ir iespējams ar 2013. gadu - neesmu pārliecināts.

ZZS. Noteikti šis jautājums nav sasteidzams. Kā jau kolēģi uzsvēra, būtu ļoti svarīgi apzināt, ko par to saka sabiedrība.

ZRP. Tas ir ambiciozs mērķis. Obligātai vidējai izglītībai ir jābūt, turklāt pārskatāmā nākotnē. Manuprāt, nosacījums ir būtiski uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tā, lai tie cilvēki, kas aiziet profesionālajā jomā, nav kaut kādā ziņā sliktākā pozīcijā.

VL-TB/LNNK. Te vairākkārt izskanēja doma, ka ir jāsagatavo sabiedrība, un Nacionālā apvienība tam pilnībā piekrīt. Tāpēc es arī uzskatu, ka būtu nepieciešama diskusija, bet katrā ziņā mērķis tas ir labs un vajadzīgs.

Vienotība. Šo mērķi mēs esam uzstādījuši. Pilnīgi piekrītu - ir ļoti būtiski jāuzlabo profesionālās izglītības saturs profesionālajās skolās.

* paredz augstskolu programmu izvērtēšanu, ieviest finansēšanas modeli, ka 10% no visa esošā finansējuma tiek dalīti saskaņā ar pieciem kvalitātes kritērijiem

Vai jāmaina princips «nauda seko skolēnam» līdz pašvaldībai?

ŠRP-LPP/LC. Šis princips sevi ir attaisnojis lielajās pilsētās, bet šis princips ir smags sitiens pa mazajām lauku skolām. Šeit ir viens risinājums. Princips ir jāatstāj, bet ir vajadzīgi papildu kritēriji. Viens no svarīgākajiem - kvalitātes kritēriji. Mazās lauku skolas vajag padarīt par daudzfunkcionālām, kur ir interešu izglītība, kur, iespējams, ir sporta skola, kur ir iespējama sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

SC. Pašreizējā sistēma ir pilnveidojama. Es domāju, ka šo pedagogiem noteikto finansējumu, ieviešot skolotāju kategorijas, kas ir pietiekams kvalitātes rādītājs, varētu vēl diferencēt.

ZZS. Finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» patlaban atzīstam par labu esam. Tāpēc ka - ja šī nauda iet uz pašvaldībām, pašvaldībās, kur ir sakārtots skolu tīkls, ir iespēja palīdzēt arī šīm bērnu skaita ziņā mazākajām skolām. Pašvaldībās, kurās šis skolu tīkls nav sakārtots, tas var radīt problēmas.

ZRP. Finansēšanas modelis ir būtiski jāmaina. Ir jāizveido vienota apmaksas sistēma izlīdzināta vaučera vērtībā. Tas ir vairāk vai mazāk līdzīgas vērtības valsts galvojums, ko vecāki nes uz skolu un par ko maksā. Otra daļa - tā kā tagad nāk ne tikai nauda uz skolām, bet arī zināmi principi, kā maksāt skolotajiem, tad pie šīs sistēmas tādu principu nebūtu. Ar vaučeru jūs varat iet uz jebkuru skolu, kas ir akreditēta un ir tiesīga sniegt [izglītību].

VL-TB/LNNK. Pašreizējais modelis ir pilnveidojams. Mēs šobrīd atrodamies XXI gadsimtā, nevis XX gadsimtā, un skolas, tas attiecas arī uz lauku skolām, ir ne tikai vieta, kur mācās skolēni, bet tas ir arī kopienas mācīšanas centrs. Tad patiesībā, lai atbalstītu lauku skolas un to, lai iedzīvotāji neaizplūst no reģioniem, ir ārkārtīgi intensīvi jādomā, kā pilnveidot modeli «nauda seko skolēnam».

Vienotība. Es uzskatu, ka tam finansēšanas mērķim pēc kāda laika, tie varētu būt apmēram pieci gadi, tiešām būtu jābūt tam, ka «nauda seko skolēnam līdz skolai». Bet ir nepieciešams zināms pārejas periods.

Pirmkārt, mēs zinām, ka šobrīd daudzas mazās lauku skolas reformējas un tiešām kļūst par atvērtajām skolām. Tam ir vajadzīgs laiks.

Otrkārt, ja mēs vienkārši šo sistēmu sāktu rītdien, tas veicinātu milzīgu skolu noslāņošanos, kura jau tagad Latvijā notiek.

Vai no nākamā mācību gada skolotājiem būs lielākas algas?

ŠRP-LPP/LC. Tādu iespēju praktiski vismaz tuvākajos divos gados es nesaskatu.

SC. Es domāju, ka nebūs nekādas izmaiņas. Diemžēl neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi.

ZZS. Ņemot vērā paredzamo konsolidāciju, mūsu uzdevums būtu tās noturēt tādā līmenī, kādā tās ir šobrīd, tātad neļaut samazināšanu.

ZRP. Nākamajā mācību gadā - nē. Pēc viena gada - noteikti. Ja pāriet uz vaučeriem, tad tas varētu būt būtisks skolotāju algas kāpums.

VL-TB/LNNK. Nākamajā mācību gadā, cerams, būs izdevies realizēt nelielu milzīgā izglītības birokrātiskā aparāta sašaurināšanu, uz tā rēķina varētu palielināt skolotāju algas.

Vienotība. Uz iekšējiem resursiem skolotāju algas var palielināt. Turklāt jāņem vēra, ka bērnu skaits turpina samazināties, kas atklāj vēl iekšējos resursus.

Vai drīzumā īstenot reformu, lai skolu beigtu gadu agrāk?

ŠRP-LPP/LC. Mēs savā partijas valdē apspriedām un arī uzskatām, ka ļoti asas reformas tad, kad valsts vēl nav izgājusi no krīzes, šajā ziņā darīt nevajag. Mēs atstātu šobrīd tā, kā tas ir. Iemesls - ļoti dažādi bērni atnāk uz 1. klasi, atnāk sagatavoti bērnudārzos, atnāk no vecmāmiņām un vectētiņiem, neprotot lasīt. Ja tomēr īstenotu to, ka 1. klase ir sešgadīgajiem, noteikti ir jābūt skolotāju palīgam.

SC. Esmu pret obligātu sešgadīgo integrēšanu 1. klasē. Ir iespējams pāriet uz 11 klasēm, jo tas, ka deviņpadsmit divdesmit gadu veci bērni, jaunieši, kādi bērni vairs, pieauguši cilvēki, sēž vēl skolā, manuprāt, tas nav lietderīgi. Pārskatīsim 5. klases programmu, brīvlaiku kalendāru, kas nav adekvāts Eiropā. Pamatskolā ir ko īsināt.

ZZS. Šis būtu ļoti nopietni diskutējams jautājums. Šobrīd es varu pateikt, ka to nevajadzētu sasteigti darīt.

ZRP. Beigšanas gada maiņa nav prioritāte. Tā ir atkarīga no tā, kā izveidojas kvalitatīva augstākā līmeņa profesionālā izglītība. Proti, daļa paliek mācīties priekš universitātes, otra var iet uz profesionālajām koledžām. Tikai tad, ja šāda sistēma ir, var runāt. Pašlaik ne.

VL-TB/LNNK. Ir jāsaīsina vecums, kad skolēns beidz skolu, bet ievērojot 12 klašu principu. Respektīvi, sākt mācības ar sešiem gadiem un 1. klasi tomēr integrēt bērnudārza ietvaros, jo ir izpētīts, ka bērns vislabāk var iejusties skolas telpā no septiņu gadu vecuma. Ir demogrāfiskā bedre, un mums ir jāveicina tas, ka skolu absolventi pēc iespējas ātrāk tuvojas darba tirgum.

Vienotība. Es domāju, ka būtu pareizi sākt mācības no sešiem gadiem. Protams, ne jau bērnam sēdēt 40 minūtes skolas solā, bet kombinēt to ar sākumizglītību. Un 12 klases, kas nozīmē, ka bērni vienu gadu ātrāk beigtu. Nesaukšu tomēr gadu, kad sākt, ir ļoti svarīgi to izdiskutēt ar pilotskolām un tad pieņemt lēmumus.

Kas jāmaina skolu izglītības saturā?

ŠRP-LPP/LC. Es uzskatu, ka ir jārunā par metodēm, ar kādām šobrīd strādā skola. Skola daudzējādā ziņā pašlaik izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kas ir pozitīvi, bet šeit ir nūjas otrais gals, tās skolēnus neradina radoši domāt, radoši izteikties, aizstāvēt savu viedokli. Faktiski tradīcijas, kas visos laikos ir bijušas latviešu skolai attiecībā pret to, ka skolēns apgūst kultūras vēsturi, valodas kultūru, prot nevainojami rakstīt, jau ejot uz augstskolu, šobrīd tas ir zaudēts.

SC. Patlaban izglītības saturs jau piedāvā pietiekami kvalitatīvas variēšanas iespējas skolām pašām izstrādāt savas mācību programmas. Tur variēšanas iespējas, diferencēšana, stundu apjoms, ar kurām var variēt, ir pietiekams, lai varētu izstrādāt kvalitatīvas programmas un ar saviem pedagogiem to arī realizēt.

ZZS. Mēs esam runājuši un arī strādājam pie tā, ka būtu tomēr no mācību satura jāatsijā mazāk svarīgās lietas. Šobrīd jau ir strādāts pie mācību satura tieši dabas zinātnēs. Šis ir pārskatīts un sakārtots. Tāpat tiek domāts par humanitārajām zinātnēm, ka mācību saturs būtu pārskatāms.

ZRP. Vaučeru sistēmai būtu jāpiešķir daudz lielāka autonomija skolai, kas nozīmē, ka katra skola izstrādā savu pedagoģisko pieeju, kas nozīmē, ka viņi var saplānot mācību saturu tā, ka tas attīsta atbilstošu kompetenci. Piemēram, plānošanu var attīstīt gan ar fiziku, gan ar literatūru. Ja to saprot, tad saplāno mācību saturu tā, ka viena otru atbalsta. Otra šīs neatkarības vai autonomijas iezīme ir tā, ka, plānojot mācību darbu, daļu no tā var darīt arī ārpus skolas. Šī mācību gada laikā var izveidot metodoloģisko atbalstu, lai no nākamā gada to jau var sākt kustināt lielākajā daļā skolu.

VL-TB/LNNK. Ir nepieciešams novērst mācību satura atšķirības starp latviešu skolām un starp mazākumtautības skolām. Piemēram, vēstures mācībā. Joprojām nav īsti skaidrs, no kādām grāmatām vēsturi mācās visās mazākumtautības skolās. Mūsu ideja ir arī ieviest radošuma stundu, lai veicinātu skolēnu radošo domāšanu un kritisko pieeju problēmām. Treškārt, tēvzemes mācība visās Latvijas skolās.

Vienotība. 60% profesiju, kurās strādās mūsu bērni, šobrīd vēl nav izgudrotas, to saka viens britu valdības pētījums. Tas nozīmē, bērnam jāmāk kritiski domāt, jāmāk radoši domāt, riskēt, uzņemties atbildību, risināt problēmas. Es nedomāju, ka to varētu iemācīt vienā radošā stundā. Tā ir pieeja, metode, kas caurvij visu saturu. Ceļi līdz tam, lai būtu radošāki, ir tālākizglītība Latvijas skolotājiem. Valstij, iespējams, ir jāpērk dārgi ārzemju kursi un jāmāca Latvijas skolotāji.

Vai sāktā augstskolu reforma* ir jāpārskata?

ŠRP-LPP/LC. Tas ceļš, ko ir sākusi IZM, es teiktu tā: ir daļēji pareizs, jo programmu izvērtēšana un iespējamā optimizēšana ir nepieciešama. Ir jādomā arī par kvalitātes kritērijiem. Tas attiecās nevis tikai uz augstāko, bet arī uz profesionālo izglītību. Kāda šeit ir galvenā nelaime? Galvenā nelaime augstākajā izglītībā ir tā, ka nav valsts ekonomikas attīstības plāna. Augstākā un profesionālā izglītība šobrīd tiek realizēta, kā katram ienāk prātā. Tātad šeit tālāk ejamiem ceļiem tomēr ir jābūt jūtami radikālākiem.

SC. Izglītības ministrija var veikt grandiozākos brīnumus un piedāvāt visskaistākos risinājumus, bet visi tie darbosies neefektīvi, kamēr nebūs valsts politikas šajā jautājumā. Jāpārskata esošais finansēšanas modelis. Nav jēgas turpināt finansēt to, kas tā vai tā ir jārenovē.

ZZS. Ņemot vērā to, kas studentam, iegūstot specialitāti, ir noteikts, šis te diploma iegūšanas ilguma posms, protams, ka pārtraukt un noraut kaut ko vai aizslēgt šodien nav iespējams. Tieši tādēļ mēs esam sākuši šo programmu izvērtējumu. Es uzskatu, ka gala rezultātā tas novedīs pie tā, ka mēs patiešām redzēsim, ko mums ir nepieciešams mainīt. Mēs uzskatām, ka pašlaik mūsu sāktais finansēšanas modelis ir pareizs.

ZRP. Ja mēs nonāksim ministrijā, mēs reformas apturēsim. Mūsu piedāvājums ir izveidot valsts fondu, no kura visiem, kas sekmīgi mācās augstskolā, kura ir akreditēta, tiek apmaksāta mācību maksa, kas pēc tam, pēc beigšanas, vai nu tiek dzēsta, ja cilvēks strādā stratēģiskajās profesijās, vai arī tiek lēnā garā atmaksāta. Visātrākais laiks, kad to varētu palaist, ir 2013. gada 1. septembris. Tā kā, es domāju, tas nebūs viegli un sabiedriskās debates būs ilgākas, tad reālistiski būs no 2014. gada.

VL-TB/LNNK. IZM izstrādātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir labs, un Nacionālā apvienība tam piekrīt. Ķīļa kunga ieteikumi varētu tikt attiecināti uz maksas studentiem.

Vienotība. Kas attiecas uz pašlaik notiekošo studiju programmu pārklāšanās izvērtēšanu un izmaiņu, absolūti nepieciešams process. Jautājums, cik tas būs kvalitatīvi, vai tiks izvērtēti arī studiju materiāli. Kas attiecās uz finansēšanas modeli. Ir jāsaglabā budžeta vietas. To vajadzību var precizēt, iesaistot darba devēju pārstāvjus.

Vai jāpārskata valodas regulējumi augstākajā izglītībā?

ŠRP-LPP/LC. Mēs uzskatam, ka šis ierobežojums ir jāatceļ - augstākā izglītība latviešu valodā. Mūsu uzskats ir, ka valstij, kurai ir tik mazs iedzīvotāju skaits, izglītība un kultūra ir viena no galvenajām eksporta precēm. Šī iemesla dēļ mēs piedāvājam iespēju valsts augstskolā studiju programmas realizēt angļu, krievu, vācu valodā, piesaistot ārvalstu studentus. Viņi saņem uzturēšanās atļaujas un iegūst izglītību. Tā vienlaikus ir arī peļņas iespēja, jo varētu noteikt maksu, piemēram, pieci tūkstoši eiro ārvalstu studentam.

SC. Pilnīgi droši, ka - jā. Valsts finansētās augstskolās prioritāri pirmām kārtām nodrošinātu valsts budžeta pasūtījumu. Tātad, kad pasūtījums ir izpildīts, iekšējie valsts resursi atļauj un šīs te augstskolas resursi atļauj, var arī piedāvāt komercpiedāvājumu. Es domāju, ka mūsu augstskolas pilnīgi droši varētu piedāvāt to gan krievu, gan angļu valodā.

ZZS. Ņemot vēra, ka šobrīd ārvalstu studentu skaits ir tikai 2 000 un 900 no viņiem studē privātās augstskolās, kur iespējams apgūt šo izglītību arī krievu valodā, es domāju, ka piedāvājums faktiski jau ir nodrošināts. Šobrīd esošā situācija pilnībā nodrošina iespējas. Es pašreiz neredzu tam vajadzību.

ZRP. Tuvākajā laikā doktorantūru tikai angļu valodā. Pārskatāmajā nākotnē, tas ir, divu triju gadu laikā, lielākā daļa maģistrantūras - angļu valodā. Ja ievieš jaunu finansēšanas modeli, akreditētās skolās deregulācija valodas lietojumam ir pieļaujama, bet ar atšķirīgiem maksājumiem ES studentiem, ne ES studentiem - būtiski lielāka.

VL-TB/LNNK. Deregulācija nav nepieciešama. Mācībām valsts augstskolā ir jābūt valsts valodā, un to nosaka esošā valsts situācija, kas patiesībā salīdzinājumā ar 90. gadu vidu šobrīd pasliktinās. Tā kā Latvija ir ES valsts, nevis Krievijas pagarinājums ES, tad krievu valodas lietojums nebūtu pieļaujams valsts augstskolās.

Vienotība. Ja mūsu mērķis ir piedāvāt labāk pelnīt, tad brīnišķīgākais veids, kā to darīt, ir krievu valoda un tirgot otršķirīgus ES diplomus. Ja mēs runājam par kvalitāti, tad ceļš ir pilnīgi citā virzienā. Latvijas augstskolās ir jābūt iespējai mācīties angļu un citās ES valodās, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs šeit varam dabūt iekšā Eiropas profesorus, Eiropas kvalitāti izglītības saturā. Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet.

Vai vidējai izglītībai jābūt obligātai no 2013. gada?

ŠRP-LPP/LC. Es katrā ziņā tam nevarētu piekrist, jo tas atkal būtu kārtējais paziņojums, kuram nav nekādas analīzes bāzes. Bet par to vajag diskutēt, te tiešām ir vajadzīga nopietna sabiedrības diskusija. Par to var runāt tālākā nākotnē.

SC. Jebkurai reformai vispirms ir vajadzīgs sabiedriskās apspriešanas viedoklis. Uzskatu, ka obligātā izglītība ir ļoti, ļoti vēlama. Vai tas ir iespējams ar 2013. gadu - neesmu pārliecināts.

ZZS. Noteikti šis jautājums nav sasteidzams. Kā jau kolēģi uzsvēra, būtu ļoti svarīgi apzināt, ko par to saka sabiedrība.

ZRP. Tas ir ambiciozs mērķis. Obligātai vidējai izglītībai ir jābūt, turklāt pārskatāmā nākotnē. Manuprāt, nosacījums ir būtiski uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tā, lai tie cilvēki, kas aiziet profesionālajā jomā, nav kaut kādā ziņā sliktākā pozīcijā.

VL-TB/LNNK. Te vairākkārt izskanēja doma, ka ir jāsagatavo sabiedrība, un Nacionālā apvienība tam pilnībā piekrīt. Tāpēc es arī uzskatu, ka būtu nepieciešama diskusija, bet katrā ziņā mērķis tas ir labs un vajadzīgs.

Vienotība. Šo mērķi mēs esam uzstādījuši. Pilnīgi piekrītu - ir ļoti būtiski jāuzlabo profesionālās izglītības saturs profesionālajās skolās.

* paredz augstskolu programmu izvērtēšanu, ieviest finansēšanas modeli, ka 10% no visa esošā finansējuma tiek dalīti saskaņā ar pieciem kvalitātes kritērijiem

Vai jāmaina princips «nauda seko skolēnam» līdz pašvaldībai?

ŠRP-LPP/LC. Šis princips sevi ir attaisnojis lielajās pilsētās, bet šis princips ir smags sitiens pa mazajām lauku skolām. Šeit ir viens risinājums. Princips ir jāatstāj, bet ir vajadzīgi papildu kritēriji. Viens no svarīgākajiem - kvalitātes kritēriji. Mazās lauku skolas vajag padarīt par daudzfunkcionālām, kur ir interešu izglītība, kur, iespējams, ir sporta skola, kur ir iespējama sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

SC. Pašreizējā sistēma ir pilnveidojama. Es domāju, ka šo pedagogiem noteikto finansējumu, ieviešot skolotāju kategorijas, kas ir pietiekams kvalitātes rādītājs, varētu vēl diferencēt.

ZZS. Finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» patlaban atzīstam par labu esam. Tāpēc ka - ja šī nauda iet uz pašvaldībām, pašvaldībās, kur ir sakārtots skolu tīkls, ir iespēja palīdzēt arī šīm bērnu skaita ziņā mazākajām skolām. Pašvaldībās, kurās šis skolu tīkls nav sakārtots, tas var radīt problēmas.

ZRP. Finansēšanas modelis ir būtiski jāmaina. Ir jāizveido vienota apmaksas sistēma izlīdzināta vaučera vērtībā. Tas ir vairāk vai mazāk līdzīgas vērtības valsts galvojums, ko vecāki nes uz skolu un par ko maksā. Otra daļa - tā kā tagad nāk ne tikai nauda uz skolām, bet arī zināmi principi, kā maksāt skolotajiem, tad pie šīs sistēmas tādu principu nebūtu. Ar vaučeru jūs varat iet uz jebkuru skolu, kas ir akreditēta un ir tiesīga sniegt [izglītību].

VL-TB/LNNK. Pašreizējais modelis ir pilnveidojams. Mēs šobrīd atrodamies XXI gadsimtā, nevis XX gadsimtā, un skolas, tas attiecas arī uz lauku skolām, ir ne tikai vieta, kur mācās skolēni, bet tas ir arī kopienas mācīšanas centrs. Tad patiesībā, lai atbalstītu lauku skolas un to, lai iedzīvotāji neaizplūst no reģioniem, ir ārkārtīgi intensīvi jādomā, kā pilnveidot modeli «nauda seko skolēnam».

Vienotība. Es uzskatu, ka tam finansēšanas mērķim pēc kāda laika, tie varētu būt apmēram pieci gadi, tiešām būtu jābūt tam, ka «nauda seko skolēnam līdz skolai». Bet ir nepieciešams zināms pārejas periods.

Pirmkārt, mēs zinām, ka šobrīd daudzas mazās lauku skolas reformējas un tiešām kļūst par atvērtajām skolām. Tam ir vajadzīgs laiks.

Otrkārt, ja mēs vienkārši šo sistēmu sāktu rītdien, tas veicinātu milzīgu skolu noslāņošanos, kura jau tagad Latvijā notiek.

Vai no nākamā mācību gada skolotājiem būs lielākas algas?

ŠRP-LPP/LC. Tādu iespēju praktiski vismaz tuvākajos divos gados es nesaskatu.

SC. Es domāju, ka nebūs nekādas izmaiņas. Diemžēl neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi.

ZZS. Ņemot vērā paredzamo konsolidāciju, mūsu uzdevums būtu tās noturēt tādā līmenī, kādā tās ir šobrīd, tātad neļaut samazināšanu.

ZRP. Nākamajā mācību gadā - nē. Pēc viena gada - noteikti. Ja pāriet uz vaučeriem, tad tas varētu būt būtisks skolotāju algas kāpums.

VL-TB/LNNK. Nākamajā mācību gadā, cerams, būs izdevies realizēt nelielu milzīgā izglītības birokrātiskā aparāta sašaurināšanu, uz tā rēķina varētu palielināt skolotāju algas.

Vienotība. Uz iekšējiem resursiem skolotāju algas var palielināt. Turklāt jāņem vēra, ka bērnu skaits turpina samazināties, kas atklāj vēl iekšējos resursus.

Vai drīzumā īstenot reformu, lai skolu beigtu gadu agrāk?

ŠRP-LPP/LC. Mēs savā partijas valdē apspriedām un arī uzskatām, ka ļoti asas reformas tad, kad valsts vēl nav izgājusi no krīzes, šajā ziņā darīt nevajag. Mēs atstātu šobrīd tā, kā tas ir. Iemesls - ļoti dažādi bērni atnāk uz 1. klasi, atnāk sagatavoti bērnudārzos, atnāk no vecmāmiņām un vectētiņiem, neprotot lasīt. Ja tomēr īstenotu to, ka 1. klase ir sešgadīgajiem, noteikti ir jābūt skolotāju palīgam.

SC. Esmu pret obligātu sešgadīgo integrēšanu 1. klasē. Ir iespējams pāriet uz 11 klasēm, jo tas, ka deviņpadsmit divdesmit gadu veci bērni, jaunieši, kādi bērni vairs, pieauguši cilvēki, sēž vēl skolā, manuprāt, tas nav lietderīgi. Pārskatīsim 5. klases programmu, brīvlaiku kalendāru, kas nav adekvāts Eiropā. Pamatskolā ir ko īsināt.

ZZS. Šis būtu ļoti nopietni diskutējams jautājums. Šobrīd es varu pateikt, ka to nevajadzētu sasteigti darīt.

ZRP. Beigšanas gada maiņa nav prioritāte. Tā ir atkarīga no tā, kā izveidojas kvalitatīva augstākā līmeņa profesionālā izglītība. Proti, daļa paliek mācīties priekš universitātes, otra var iet uz profesionālajām koledžām. Tikai tad, ja šāda sistēma ir, var runāt. Pašlaik ne.

VL-TB/LNNK. Ir jāsaīsina vecums, kad skolēns beidz skolu, bet ievērojot 12 klašu principu. Respektīvi, sākt mācības ar sešiem gadiem un 1. klasi tomēr integrēt bērnudārza ietvaros, jo ir izpētīts, ka bērns vislabāk var iejusties skolas telpā no septiņu gadu vecuma. Ir demogrāfiskā bedre, un mums ir jāveicina tas, ka skolu absolventi pēc iespējas ātrāk tuvojas darba tirgum.

Vienotība. Es domāju, ka būtu pareizi sākt mācības no sešiem gadiem. Protams, ne jau bērnam sēdēt 40 minūtes skolas solā, bet kombinēt to ar sākumizglītību. Un 12 klases, kas nozīmē, ka bērni vienu gadu ātrāk beigtu. Nesaukšu tomēr gadu, kad sākt, ir ļoti svarīgi to izdiskutēt ar pilotskolām un tad pieņemt lēmumus.

Kas jāmaina skolu izglītības saturā?

ŠRP-LPP/LC. Es uzskatu, ka ir jārunā par metodēm, ar kādām šobrīd strādā skola. Skola daudzējādā ziņā pašlaik izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kas ir pozitīvi, bet šeit ir nūjas otrais gals, tās skolēnus neradina radoši domāt, radoši izteikties, aizstāvēt savu viedokli. Faktiski tradīcijas, kas visos laikos ir bijušas latviešu skolai attiecībā pret to, ka skolēns apgūst kultūras vēsturi, valodas kultūru, prot nevainojami rakstīt, jau ejot uz augstskolu, šobrīd tas ir zaudēts.

SC. Patlaban izglītības saturs jau piedāvā pietiekami kvalitatīvas variēšanas iespējas skolām pašām izstrādāt savas mācību programmas. Tur variēšanas iespējas, diferencēšana, stundu apjoms, ar kurām var variēt, ir pietiekams, lai varētu izstrādāt kvalitatīvas programmas un ar saviem pedagogiem to arī realizēt.

ZZS. Mēs esam runājuši un arī strādājam pie tā, ka būtu tomēr no mācību satura jāatsijā mazāk svarīgās lietas. Šobrīd jau ir strādāts pie mācību satura tieši dabas zinātnēs. Šis ir pārskatīts un sakārtots. Tāpat tiek domāts par humanitārajām zinātnēm, ka mācību saturs būtu pārskatāms.

ZRP. Vaučeru sistēmai būtu jāpiešķir daudz lielāka autonomija skolai, kas nozīmē, ka katra skola izstrādā savu pedagoģisko pieeju, kas nozīmē, ka viņi var saplānot mācību saturu tā, ka tas attīsta atbilstošu kompetenci. Piemēram, plānošanu var attīstīt gan ar fiziku, gan ar literatūru. Ja to saprot, tad saplāno mācību saturu tā, ka viena otru atbalsta. Otra šīs neatkarības vai autonomijas iezīme ir tā, ka, plānojot mācību darbu, daļu no tā var darīt arī ārpus skolas. Šī mācību gada laikā var izveidot metodoloģisko atbalstu, lai no nākamā gada to jau var sākt kustināt lielākajā daļā skolu.

VL-TB/LNNK. Ir nepieciešams novērst mācību satura atšķirības starp latviešu skolām un starp mazākumtautības skolām. Piemēram, vēstures mācībā. Joprojām nav īsti skaidrs, no kādām grāmatām vēsturi mācās visās mazākumtautības skolās. Mūsu ideja ir arī ieviest radošuma stundu, lai veicinātu skolēnu radošo domāšanu un kritisko pieeju problēmām. Treškārt, tēvzemes mācība visās Latvijas skolās.

Vienotība. 60% profesiju, kurās strādās mūsu bērni, šobrīd vēl nav izgudrotas, to saka viens britu valdības pētījums. Tas nozīmē, bērnam jāmāk kritiski domāt, jāmāk radoši domāt, riskēt, uzņemties atbildību, risināt problēmas. Es nedomāju, ka to varētu iemācīt vienā radošā stundā. Tā ir pieeja, metode, kas caurvij visu saturu. Ceļi līdz tam, lai būtu radošāki, ir tālākizglītība Latvijas skolotājiem. Valstij, iespējams, ir jāpērk dārgi ārzemju kursi un jāmāca Latvijas skolotāji.

Vai sāktā augstskolu reforma* ir jāpārskata?

ŠRP-LPP/LC. Tas ceļš, ko ir sākusi IZM, es teiktu tā: ir daļēji pareizs, jo programmu izvērtēšana un iespējamā optimizēšana ir nepieciešama. Ir jādomā arī par kvalitātes kritērijiem. Tas attiecās nevis tikai uz augstāko, bet arī uz profesionālo izglītību. Kāda šeit ir galvenā nelaime? Galvenā nelaime augstākajā izglītībā ir tā, ka nav valsts ekonomikas attīstības plāna. Augstākā un profesionālā izglītība šobrīd tiek realizēta, kā katram ienāk prātā. Tātad šeit tālāk ejamiem ceļiem tomēr ir jābūt jūtami radikālākiem.

SC. Izglītības ministrija var veikt grandiozākos brīnumus un piedāvāt visskaistākos risinājumus, bet visi tie darbosies neefektīvi, kamēr nebūs valsts politikas šajā jautājumā. Jāpārskata esošais finansēšanas modelis. Nav jēgas turpināt finansēt to, kas tā vai tā ir jārenovē.

ZZS. Ņemot vērā to, kas studentam, iegūstot specialitāti, ir noteikts, šis te diploma iegūšanas ilguma posms, protams, ka pārtraukt un noraut kaut ko vai aizslēgt šodien nav iespējams. Tieši tādēļ mēs esam sākuši šo programmu izvērtējumu. Es uzskatu, ka gala rezultātā tas novedīs pie tā, ka mēs patiešām redzēsim, ko mums ir nepieciešams mainīt. Mēs uzskatām, ka pašlaik mūsu sāktais finansēšanas modelis ir pareizs.

ZRP. Ja mēs nonāksim ministrijā, mēs reformas apturēsim. Mūsu piedāvājums ir izveidot valsts fondu, no kura visiem, kas sekmīgi mācās augstskolā, kura ir akreditēta, tiek apmaksāta mācību maksa, kas pēc tam, pēc beigšanas, vai nu tiek dzēsta, ja cilvēks strādā stratēģiskajās profesijās, vai arī tiek lēnā garā atmaksāta. Visātrākais laiks, kad to varētu palaist, ir 2013. gada 1. septembris. Tā kā, es domāju, tas nebūs viegli un sabiedriskās debates būs ilgākas, tad reālistiski būs no 2014. gada.

VL-TB/LNNK. IZM izstrādātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir labs, un Nacionālā apvienība tam piekrīt. Ķīļa kunga ieteikumi varētu tikt attiecināti uz maksas studentiem.

Vienotība. Kas attiecas uz pašlaik notiekošo studiju programmu pārklāšanās izvērtēšanu un izmaiņu, absolūti nepieciešams process. Jautājums, cik tas būs kvalitatīvi, vai tiks izvērtēti arī studiju materiāli. Kas attiecās uz finansēšanas modeli. Ir jāsaglabā budžeta vietas. To vajadzību var precizēt, iesaistot darba devēju pārstāvjus.

Vai jāpārskata valodas regulējumi augstākajā izglītībā?

ŠRP-LPP/LC. Mēs uzskatam, ka šis ierobežojums ir jāatceļ - augstākā izglītība latviešu valodā. Mūsu uzskats ir, ka valstij, kurai ir tik mazs iedzīvotāju skaits, izglītība un kultūra ir viena no galvenajām eksporta precēm. Šī iemesla dēļ mēs piedāvājam iespēju valsts augstskolā studiju programmas realizēt angļu, krievu, vācu valodā, piesaistot ārvalstu studentus. Viņi saņem uzturēšanās atļaujas un iegūst izglītību. Tā vienlaikus ir arī peļņas iespēja, jo varētu noteikt maksu, piemēram, pieci tūkstoši eiro ārvalstu studentam.

SC. Pilnīgi droši, ka - jā. Valsts finansētās augstskolās prioritāri pirmām kārtām nodrošinātu valsts budžeta pasūtījumu. Tātad, kad pasūtījums ir izpildīts, iekšējie valsts resursi atļauj un šīs te augstskolas resursi atļauj, var arī piedāvāt komercpiedāvājumu. Es domāju, ka mūsu augstskolas pilnīgi droši varētu piedāvāt to gan krievu, gan angļu valodā.

ZZS. Ņemot vēra, ka šobrīd ārvalstu studentu skaits ir tikai 2 000 un 900 no viņiem studē privātās augstskolās, kur iespējams apgūt šo izglītību arī krievu valodā, es domāju, ka piedāvājums faktiski jau ir nodrošināts. Šobrīd esošā situācija pilnībā nodrošina iespējas. Es pašreiz neredzu tam vajadzību.

ZRP. Tuvākajā laikā doktorantūru tikai angļu valodā. Pārskatāmajā nākotnē, tas ir, divu triju gadu laikā, lielākā daļa maģistrantūras - angļu valodā. Ja ievieš jaunu finansēšanas modeli, akreditētās skolās deregulācija valodas lietojumam ir pieļaujama, bet ar atšķirīgiem maksājumiem ES studentiem, ne ES studentiem - būtiski lielāka.

VL-TB/LNNK. Deregulācija nav nepieciešama. Mācībām valsts augstskolā ir jābūt valsts valodā, un to nosaka esošā valsts situācija, kas patiesībā salīdzinājumā ar 90. gadu vidu šobrīd pasliktinās. Tā kā Latvija ir ES valsts, nevis Krievijas pagarinājums ES, tad krievu valodas lietojums nebūtu pieļaujams valsts augstskolās.

Vienotība. Ja mūsu mērķis ir piedāvāt labāk pelnīt, tad brīnišķīgākais veids, kā to darīt, ir krievu valoda un tirgot otršķirīgus ES diplomus. Ja mēs runājam par kvalitāti, tad ceļš ir pilnīgi citā virzienā. Latvijas augstskolās ir jābūt iespējai mācīties angļu un citās ES valodās, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs šeit varam dabūt iekšā Eiropas profesorus, Eiropas kvalitāti izglītības saturā. Tas ir virziens, kurā mums ir jāiet.

Vai vidējai izglītībai jābūt obligātai no 2013. gada?

ŠRP-LPP/LC. Es katrā ziņā tam nevarētu piekrist, jo tas atkal būtu kārtējais paziņojums, kuram nav nekādas analīzes bāzes. Bet par to vajag diskutēt, te tiešām ir vajadzīga nopietna sabiedrības diskusija. Par to var runāt tālākā nākotnē.

SC. Jebkurai reformai vispirms ir vajadzīgs sabiedriskās apspriešanas viedoklis. Uzskatu, ka obligātā izglītība ir ļoti, ļoti vēlama. Vai tas ir iespējams ar 2013. gadu - neesmu pārliecināts.

ZZS. Noteikti šis jautājums nav sasteidzams. Kā jau kolēģi uzsvēra, būtu ļoti svarīgi apzināt, ko par to saka sabiedrība.

ZRP. Tas ir ambiciozs mērķis. Obligātai vidējai izglītībai ir jābūt, turklāt pārskatāmā nākotnē. Manuprāt, nosacījums ir būtiski uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tā, lai tie cilvēki, kas aiziet profesionālajā jomā, nav kaut kādā ziņā sliktākā pozīcijā.

VL-TB/LNNK. Te vairākkārt izskanēja doma, ka ir jāsagatavo sabiedrība, un Nacionālā apvienība tam pilnībā piekrīt. Tāpēc es arī uzskatu, ka būtu nepieciešama diskusija, bet katrā ziņā mērķis tas ir labs un vajadzīgs.

Vienotība. Šo mērķi mēs esam uzstādījuši. Pilnīgi piekrītu - ir ļoti būtiski jāuzlabo profesionālās izglītības saturs profesionālajās skolās.

* paredz augstskolu programmu izvērtēšanu, ieviest finansēšanas modeli, ka 10% no visa esošā finansējuma tiek dalīti saskaņā ar pieciem kvalitātes kritērijiem

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?