Valsts dibinātajās augstskolās padomnieku konventa (šie cilvēki nav no augstskolas) izveide paredzēta, pusi no tiem ieceļot nozares ministram, kura padotībā atrodas mācību iestāde, atlikušo daļu - senātam. Konventa locekļus senāts varēs neapstiprināt. Tāpat S. Ēlerte rosina paplašināt konventa kompetenci, ietverot augstskolas stratēģijas un mācību rezultātu izvērtēšanu, tajā skaitā atbilstību sabiedrības pieprasījumam un darba tirgum, kā arī atzinumu sniegšanu par finanšu investīcijām.
Studentu lielākās bažas rada divi no grozījumos paredzētajiem punktiem - iespēja konventam apspriest un sniegt priekšlikumus par augstskolas budžetu, kā arī tiesības rosināt rektora atlaišanu. «Ministram vairāk nebūs jāizdara politiskā izvēle noņemt viņu vai nenoņemt, tikai jāpasaka - pamats taču ir, ko tad es, ja padomnieku konvents tā saka,» savu sašutumu pauž Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks. Turpretī S. Ēlerte norāda, ka ministra iesaiste konventa izveidē ir nepieciešama, jo viņam ir politiskā atbildība par konkrēto nozari. E. Ratnieks gan uzskata, ka, «ņemot vērā saprātu» un komisijas sēdes rezultātus, kur diskutēja par grozījumiem, atbalsts gūts netiks.
Studentiem tīkams kompromiss būtu, ja ministrija ieceltu vienu, nevis astoņus konventa locekļus (valsts dibinātajās universitātēs paredzēti vismaz 16 padomnieki) un viņu funkcijas paliktu nemainīgas.
Dienas aptaujāto akadēmiskā personāla pārstāvju nostāja ir nedaudz pielaidīgāka nekā studentiem - izmaiņas esot nepieciešamas, taču ne tagad un ne šāda veidā. «Šodien Daugavpilī notika reģionu augstskolu tikšanās. Uzskatām, ka šobrīd likumu grozīt nevajadzētu. Tam vajadzētu vairāk diskusiju,» saka Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis. Viņš atgādina, ka, gatavojot līdz šīm nepieņemto Augstākās izglītības likumu, apsprieda padomju izveidi augstskolās. «Tas būtu pieņemami. Ja augstskola uzskata, ka padome vajadzīga, tad izveido. Bet šobrīd ir satraukums par augstskolu politizēšanos,» teic A. Barševskis. Lai gan viņš nav kategoriski pret izmaiņām, tomēr piemērotāko brīdi, kad tās īstenot, nosaukt izvairās.
«Tas nav slikti, bet domāju, ka šobrīd tie nebūtu atbalstāmi,» uzskata Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, bijušais Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventa priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņaprāt, grozījumi pašlaik paredzētajā formā esot izrauti no konteksta. «Ja pieņemtu šādus grozījumus, tad padomnieku konvents, kas ir domāts kā ārkārtas risinājums, strādātu kā ikdienišķs. Tādēļ grozījumus vajadzētu skatīt kompleksi,» viņš teic.
Grozījumus, kuru nepieciešamību S. Ēlerte pamato ar lielāku darba devēju iesaisti augstskolu darbībā, Saeimas komisija skatīs šodien un rīt.