Biežāk minētais pretarguments: kad valstī būs jūtama stabilitāte, kad cilvēkiem būs darbs vai arī viņi nebaidīsies to zaudēt, tad ar dzimstība uzlabosies. Sievietes, piemēram, satraucas, ka, atgriežoties darbā pēc bērna kopšanas, darba devējs var parādīt durvis.
Par pabalstu lomu dzimstības veicināšanā domas dalās. Vieni saka: pabalsti nav izšķiroši lēmumā par mazuli, citi: pabalstiem ir nozīme, īpaši māmiņu algām. Tās taupības cirvis nav žēlojis, un tādēļ viena otra ģimene ir spiesta atlikt lēmumu par bērniņa ienākšanu ģimenē.
Ir viedokļi, ka bērni nedzimst, jo daudziem jaunajiem cilvēkiem ir svarīgāka karjera, nauda. Ir citas vērtības, un bērns nav to vidū, jo prasa naudu un pasliktina labklājību. Jā, ir cilvēki, kuri tieši atzīst: dodu priekšroku dzīves baudīšanai. Vairāki viedokļi bija no cilvēkiem, kuri cenšas kļūt par vecākiem, bet kuriem mazulis vēl nav pieteicies pēc daudziem mēģinājumiem. Tas maksājis daudz. Tāpēc Latvijai būtu jāpamācās no kaimiņiem igauņiem, kur šādos gadījumos ir finansiāla palīdzība.
Arī valsts propaganda, ka bērnam jābūt jaunās ģimenes prioritāšu galvgalī, varētu pārliecināt šaubīgos izšķirties par labu mazulim. Uz jaunajām dzīvībām būtu jāraugās nevis kā uz nākamajiem nodokļu maksātājiem, bet gan kā uz maziem jaukumiem, vecāku kopdzīves piepildījumu. Par to diendienā jārunā slavenībām, valsts pirmajām personām. Šāda propaganda palīdzētu ja ne izskaust, tad vismaz mazināt pašreizējo sabiedrības visai neiecietīgo attieksmi, jo īpaši pret daudzbērnu ģimenēm.