Arkādijs spriež: «Ja es būtu radošā darba veicējs, neturētu mājās papagaili, jo putns neļauj no rītiem pagulēt un traucē koncentrēties darbam, nemitīgi pļāpā un bļaustās. Rāpuļi ir ideāls variants klusam cilvēkam vai arī bērnam, kas grib mājdzīvnieku, bet ģimene nevar atļauties turēt kādu pūkdupsi.»
Vajadzīga centrālapkure
Bārdainās agāmas līdzīgas balerīnām. Tās ir graciozas, ātras, dzīvnieka kaklu, galvu un ķermeņa sānus klāj tādi kā asi dzelkšņi. Kad agāma nobīstas, tā ieņem draudīgu pozu, atver muti, piepūš kaklu un izslien dzelkšņus, tāpēc viņas sauca par bārdainām. Arkādijs Poppels bārdaino agāmu (Pogona vitticeps - latīniski) iesaka iesācējiem dabas mīļotājiem, jo šīs ķirzakas ir mazprasīgas, miermīlīgas, ēdelīgas, reti slimo, strauji aug un dzīvo pat līdz desmit gadiem. Agāmas var turēt arī alerģiski cilvēki. Ja šie rāpuļi pie cilvēka nokļūst mazuļa vecumā, tos viegli pieradināt. Vislabāk bārdainās agāmas jūtas bariņā, tās labi sadzīvo savā starpā. Var turēt, piemēram, tēviņu un mātīti vai divas mātītes. Bērni nedzims? Biologs skaidro, ka terārija agāmām praktiski nav lemts redzēt izšķiļamies bērnus, jo mūsu apstākļos olas jātur inkubatorā sešdesmit dienas +30 °C temperatūrā.
Tuksneša iemītniecēm jāiekārto horizontāla tipa terārijs, tajā nepieciešama rupja upes grants vai jūrmalas smilts, jāieliek akmeņi, sakārnīši, zem kuriem dzīvnieciņi var paslēpties, kā arī zari, jo agāmām patīk kāpelēt (uzmaniet, lai dzīvnieciņi neizšmauc no terārija). Zaļie augi nav nepieciešami, jo agāmu dabiskajā dzīves vidē Centrālās Austrālijas tuksnešos to vienkārši nav. Par terārija centrālapkuri kalpos sildlampa. Agāmu mājā dienā jābūt aptuveni +35 °C, bet naktī ap +25 °C. Tāpēc ieteicams taimers, kas atbilstoši regulēs sildlampas darbību. Agāmu mājā noteikti jāatrodas arī traukam ar svaigu dzeramo ūdeni.
Modes dāmas maina tērpus
Arkādijs Poppels stāsta, ka bārdainās agāmas, ieraugot saimnieku ar barību, lec viņam rokās, ēd ar pinceti pasniegtus dzīvus kukaiņus - tarakānus, circeņus, miltu tārpus vai gigantiskās miltu kāpura kūniņas. Desertā rāpuļiem garšo rīvēti augļi un dārzeņi: kāposti, tomāti, gurķi, kāļi, āboli, bumbieri, banāni, svaigas ogas. Terārijā mītošās agāmas reizi nedēļā tiek palutinātas ar salātiem vai pārgrieztu vīnogu. Bārdaino agāmu mazulīšiem dod arī dzīvus peļu mazuļus. Pieaugušās bārdainās agāmas baro reizi nedēļā, mazās - divas reizes. Ēdienam obligāti jāpievieno minerālvielu piedevas, kalcijs.
Agāmas ir ļoti veselīgi radījumi. Par savārgumu var liecināt ēstgribas trūkums, pasivitāte, iespējams, ka rāpulis never vaļā acis. Šādas pazīmes gan var liecināt arī par to, ka dzīvnieciņiem terārijā ir par vēsu. Nereti agāmas var viena otru savainot. Brūces ir jādezinficē, bet, ja redz, ka sākas sastrutojums, dzīvnieciņš jāved pie veterinārārsta. Citādi var sākties gangrēna, un slimo locekli nāksies amputēt. Bārdainām agāmām aste neataug. Latvijā vienīgie pieredzes bagātie rāpuļu ārsti strādā Rīgas zoodārza veterinārajā ambulancē.
Kā visi rāpuļi, arī bārdainās agāmas maina ādu. Viņas to nedara kā čūskas, kas savu kleitu nomet kā zeķi. Agāmai āda nonāk gabaliem. Arkādijs zina teikt, ka tādās reizēs šie rāpuļi kļūst līdzīgi atkritumu čupiņām, kas aplipušas ar polietilēna plēves gabaliem.
Ar mēli aci nolaiza
Dienvidrietumu Āzijas tuksneša iemītnieks dzeltenbrūnais vai dzeltenmelnais leoparda gekons (Eublepharis macularius - latīniski) lielā mērā ir līdzīgs bārdainajai agāmai un ir ideāls mājdzīvnieks cilvēkiem, kas vēlas rūpēties par ķirzaku. Leoparda gekons ir visvienkāršākais rāpulis, zinātkārs un maigs radījums. Viņu tur terārijā istabas temperatūrā. Atšķirībā no citiem gekoniem leoparda gekons spēj ar mēli aizsniegt aci un to nolaizīt! Un vēl - citi gekoni var staigāt pa sienām, jo viņiem pie pēdiņām ir tādi kā lipeklīši. Leoparda gekonam ir nevis lipeklīši, bet nadziņi, un pa sienām šis nestaigā. Tāpat kā bārdainajai agāmai, arī leoparda gekoniem pamatbarība ir kukainīši, circenīši, prusaki. Arkādijs Poppels saviem leoparda gekoniem nozīmējis devu - pieaugušajiem četri circeņi nedēļā. Leoparda gekons labprāt panašķēsies arī ar mazajām pelītēm. Šīm ķirzakām garšo āboli, burkāni, gurķīši, jebkuri zaļumi. Protams, vajadzīgs arī kalcijs. Pieaugušie leoparda gekoni tiek baroti divas reizes nedēļā, mazuļi - biežāk. Savvaļā bada laikos gekons spēj iztikt no taukiem, kas sakrājas viņa astē. Starp citu, atšķirībā no bārdainām agāmām, kuru amputētie locekļi neataug, gekonam aste ataug, tikai strupāka un platāka. Uzmanību! Vecākiem leoparda gekoniem, metot ādu, tā nereti paliek karājoties ap kājām un acīm. To var atmiekšķēt ar ūdenī samērcētu tamponu. Reizi dienā gekonus un agāmas ieteicams apsmidzināt ar ūdeni.