Jāšaubās, vai Nacionālās apvienības (NA) lielākā problēma un steidzamākais uzdevums ir NA piedēvētais tēls ārzemju presē. Ja pašai NA un tās koalīcijas partneriem ir pietiekama pašcieņa un arī zināšanas, tendenciozus izteikumus ārpus Latvijas var atspēkot, kaut vai norādot uz citās Rietumu valstīs pie varas esošu politisko spēku izteikumiem un rīcību jautājumos, kas skar pamatnāciju iepretim imigrantiem un svešām interesēm vispār. Ja NA ir radikāļi, tad tādi radikāļi ir arī politiskās elites locekļi Dānijā, Itālijā, Francijā utt.
Lielāks risks NA ir savas identitātes zaudēšana valdībā. Nav runa par to, ka NA vajadzētu turpināt ik mīļu brīdi daudzināt par latviešu tiesībām un latviskumu kā pamatvērtību. Runa ir par to, ka pēc X mēnešiem NA vēlētājs apvienībai prasīs: ko jūs esat paveikuši? Pieņemsim, ka savu darbu jēdzīgi darīs tieslietu ministrs. To varbūt novērtēs juristi un daļa uzņēmēju. Ar kultūras ministri zināmā mērā ir vēl riskantāk: ņemot vērā, ka NA ir gana populāra tieši inteliģences aprindās, pēdējās īpaši prasīgi vērtēs «savējo» darbu KM, un finansējuma pieticības apstākļos te ko kritizēt un vilties būs gana iespēju. Pat ja abi ministri nesavārīs lielas ziepes, NA vēlētājs prasīs no apvienības līdzatbildību par valdības (ne)paveikto. Tātad NA centrālais uzdevums ir demonstrēt sabiedrībai, ka apvienībai ir viedoklis, ko tā cenšas partneriem argumentēt, arī citos, ne tikai ar TM un KM saistītos jautājumos. Tai nav jābūt partneru liekulīgai kritizēšanai. Galvenais - neieslīgt mierā par iegūtajiem diviem krēsliem.