Valsts uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) nodrošina tiem bērniem, kurus apgādā viens no vecākiem gadījumos, ja otrs nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai arī pilda daļēji, maksājot mazāk, nekā prasīts.
Saeima 2009. gada beigās līdzekļu taupības nolūkā nolēma samazināt no UGF maksāto līdzekļu apmēru laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Tādējādi valsts nodrošināto uzturlīdzekļu apmērs par bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem samazināts no 45 latiem līdz 30 , bet par bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem - no 54 latiem līdz 35 mēnesī.
Šo normu atbilstību Satversmei apstrīdēja divas privātpersonas. Viņuprāt, ar lēmumu samazināt valsts nodrošināto uzturlīdzekļu apmēru pārkāpts Satversmes pirmais, 109. un 110. pants. Tie noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un ka valsts aizsargā vecāku un bērnu tiesības, īpaši palīdzot bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka ir pārkāpts arī tiesiskās paļāvības un samērīguma princips.
ST atzinusi, ka bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem vispirms ir vecāku pienākums. Pieteikuma iesniedzējas tiesas ieskatā varēja paļauties, ka saņems uzturlīdzekļus no UGF, bet ne uz konkrētu apmēru. Tā kā UGF veidojas no valsts pamatbudžeta naudas, likumdevējam ir brīvas rokas noteikt ne tikai uzturlīdzekļu izmaksas kārtību, bet arī apmēru, norādījusi tiesa. Tā, pieņemot spriedumu, ņēma vērā krīzi ekonomikā un arī pieaugošo bērnu skaitu, kam ir tiesības saņemt valsts nodrošinātos uzturlīdzekļus. To samērīgs samazinājums ST ieskatā dod iespēju nodrošināt šo atbalstu visiem bērniem, kam uz to ir tiesības. ST spriedums nav pārsūdzams.