Tolaik Rasmai bija 62 gadi, tagad ir 75. Datorlietas viņa pārzina labāk nekā viens otrs jaunais. Vēl joprojām darba ierindā esošā bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja ne tikai māk atrast grāmatas elektroniskajā katalogā, bet ir veidojusi mājaslapu savai nodaļai. Rēķinus maksā tikai internetā. Pēc darba datorā klausās klasisko mūziku - Mariju Kallasu, Lučāno Pavaroti. Pēta apmeklētāju diskusijas ziņu portālos.
Viss skaistums priekšā
Pirms gada glīti izremontētā Aizkraukles bibliotēka ir arī tā vieta, kur no 28. februāra līdz 5. martam izsludinātajā Eiropas e-prasmju nedēļā, kad tiek veicināta iedzīvotāju sekmīga integrācija informācijas sabiedrībā, īpaša uzmanība pievērsta cilvēkiem gados.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas rīko šo akciju, minēto cilvēku grupu nodēvējusi par senioriem sērfotājiem. Visas nedēļas garumā Aizkraukles «gaismaspilī» notiks konsultācijas vecāka gadagājuma cilvēkiem, stāsta bibliotēkas vadītāja Valentīna Laizāne. Jaunieši, kuri līdz vakaram spieto ap datoriem, šonedēļ ar brīdinošiem uzrakstiem tiek lūgti dot vietu vecākiem cilvēkiem.
Senioriem ir interese par internetu, bet viņi bieži negrib «līst iekšā» jauniešu tusiņā. Jaunieši pat kāro eksperimentēt ar datora piedāvātajām iespējām, bet cilvēki gados, tāpat kā kādreiz R. Geikina, baidās kastei ar vadiņiem nodarīt ko sliktu vai arī iekļūt kādā mulsinošā vietnē. «Viss skaistums priekšā,» smejas V. Laizāne, atceroties, kā reiz vakarā datora ekrānā vienu pēc otras vērusi ciet pēdējā apmeklētāja - kāda jauna puiša - aizmirstās mājaslapas. Abām ar vidusskolas literatūras skolotāju, kas bijusi ienākusi papļāpāt, vaigi tvīkuši. Bibliotekāres ar pornogrāfijas lūkotājiem cīnoties kā ar vējdzirnavām. Lielie skolas puiši nākot palīgā, pēc apmeklētāju reģistrācijas datiem un datoru lietošanas «vēstures» atrodot vainīgos.
Savs hakeru skandāls
1998. gadā Aizkraukles bibliotēkā bija viens pašvaldības iegādāts un trīs Sorosa fonda dāvināti datori, tagad sānus spīdina jau 26. 14 apmeklētājiem vienlaikus tiek nodrošināta publiskā interneta pieeja. Un, protams, ir neierobežotas bezvadu interneta iespējas. Bijis pat savs hakeru skandāls: policija piezvanījusi, ka kāds bibliotēkas tīkla lietotājs izdemolējis sociālo pakalpojumu portālu. Izpētot situāciju, gan izrādījies, ka šī darbība notikusi laikā, kad bibliotēka ir bijusi slēgta. Acīmredzot nelietis ar klēpjdatoru sēdējis automašīnā pie ēkas vai uz tās kāpnītēm. Sajūta bijusi jocīga, bet šīs grāmatu krātuves 13 darbinieces par interneta specifiku jau zina tik daudz, ka notikušo neuztver kā zādzību no sakņu dārza.
Izmanto praktiski
Kamēr jaunieši datoru izmanto izklaidei, seniorus visbiežāk motivējot praktiska vajadzība, saka bibliotekāres. Piemēram, šobrīd bibliotēkā tiek piedāvāta palīdzība tautas skaitīšanas anketas aizpildīšanai internetā. Daudzi interneta lietotāji gados uzradušies pēc tam, kad Lattelecom par savu telefonu rēķinu piegādi pastkastītē sācis prasīt Ls 1,20, bet uz e-pastiem tie sūtīti bez maksas. Bibliotekāres čakli veidojušas pensionāriem e-pasta adreses, ierādījušas, kā tās lietot. Viens otrs gan atstājis šo lauciņu «neapartu»: bibliotēkas meitenēm uztic paroli, apskata e-pastu vai pat veic internetbankas maksājumus ar viņu starpniecību. Visas kolēģes gados nav kompetentas datorlietotājas, secina aizkrauklietes, tomēr pat mazajās lauku bibliotekās sastopamas īstas «interneta lauvas»: piemēram, Valija Lucāne Daudzevā, pazīstama ar e-pasta vārdu «superome».
«Dzīve piespieda,» smaida arī sirmo matu ierāmētās R. Geikinas acis. Pirms gadiem septiņiem viņa izdomājusi rakstīt projektu platekrāna televizora iegūšanai bērnu nodaļai un interneta aprakstā atradusi norādi, ka visi aprēķini jāsūta Excel tabulā. Atvaļinājumu laiks, darbā nebijis neviens, kas palīdz - viņa no plaukta izcēlusi grāmatu par datorlietām, atradusi informāciju un darbu padarījusi. Tā paša projekta prasība - izveidot mājaslapu savai struktūrvienībai - realizēta kopā ar 11. klases puišiem. Gandarījums bijis liels.
Grāmatas internets vēl neapdraud, saka bibliotekāres. Gadoties, ka par jaunizdevumiem lasītāji, iespējams, tajā pašā internetā, uzzina ātrāk par viņām un neatlaidīgi tos prasot. Lai ierobežota budžeta un augošu grāmatu cenu apstākļos operatīvi izvēlētos, kādus darbus iepirkt, bibliotekāres ik dienu sirojot pa izdevniecību mājaslapām, lasot anotācijas presē un ziņu portālos. R. Geikinai interneta lietotāju komentāri ir iecienīts žanrs arī brīvajā laikā. Vēl svētdien pirms mūsu apmeklējuma bijusi pārsteigta, cik pretrunīgi var tikt vērtēts dažs Eirovīzijas priekšnesums.5