Dzīslās rit krievu, ebreju, vācu un zviedru asinis. Tēvs Mihails - inženieris un arhitekts, projektējis arī dažus t.s. Rīgas jūgenda centra - Alberta ielas - namus, māte Jūlija - vidēji turīgu tirgoņu atvase, ortodoksāla pareizticīgā.
Mācījies Rīgas reālskolā, studējis Pēterburgas Inženieru institūtā (nepabeidz), 1920. gadā Ģenerālštāba akadēmijā apgūst japāņu valodu (gatavo izlūka jeb spiega amatam), mācās divus kursus Augstākās režijas darbnīcās (skolotājs Vsevolods Meierholds), sāk darboties Proletkulta teātrī, vēlāk aizraujas ar kinematogrāfiju.
Pasaules kinovēsturē zināms kā montāžas tēvs, vairāku «modernā kino» šedevru autors - Streiks (1924), Oktobris (1927), Tērces pļava (1935), Aleksandrs Ņevskis (1938), Ivans Bargais (nepabeigtā triloģija, 1944-1946), filmējis ASV un Meksikā. 24 kinofilmu autors. Ievērojams arī kā teorētiķis.
Filma Bruņukuģis Potjomkins (1925) joprojām tiek uzskatīta par labāko filmu pasaules kinovēsturē (tiesa, allaž konkurējot ar Orsona Velsa Pilsoni Keinu).