Vēl šā gada pavasarī Starptautiskās Futbola asociācijas padomes (IFAB) sēdē nolēma pārtraukt vārtu guvuma noteikšanas tehnoloģiju izmēģinājumus. Diskusijas par tādas nepieciešamību plašāku rezonansi ieguva 2005. gadā pēc rupjas tiesnešu kļūdas Anglijas premjerlīgas spēlē starp Tottenham un Manchester United komandām - arbitri nepamanīja, ka United vārtsargs Rojs Kerols pēc bumbas notveršanas to nometa teju metru aiz vārtu līnijas. Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) krasi iestājās pret video atkārtojumu ieviešanu spēlē, taču sāka izmēģinājumus ar Adidas piedāvātās mikroshēmas ievietošanu bumbā. Sensors, kas nosaka, vai bumba šķērsojusi vārtu līniju, tika izmēģināts dažādos junioru turnīros 2007. gadā, taču gala lēmums bija tehnoloģijai nelabvēlīgs, jo tā «bija precīza tikai 95 procentos gadījumu».
Lai arī citos sporta veidos strīdīgos gadījumos sekmīgi tiek lietotas tehnoloģijas, FIFA uzstāj, ka futbolā nedrīkst samazināt «cilvēcisko faktoru». Turklāt dārgu sistēmu ieviešana neļautu vienādus noteikumus izmantot gan Pasaules kausa finālā, gan ikdienišķā sētas mačā.
Larionda panāk lūzumu
Dažādas pārbaudes gan turpinājās līdz šā gada martam, kad IFAB nolēma «aprakt» tehnoloģiju jautājumu. Rakums gan vēl bija pavisam svaigs, kad amatvīriem jau atkal nācās ķerties pie lāpstām. 2010. gada Pasaules kausa finālturnīra laikā FIFA ieņemtā pozīcija kļuva par apsmieklu pēc vairākām rupjām tiesnešu kļūdām - pēc spēles ar roku vārtus guva brazīlietis Luišs Fabianu, no aizmugures stāvokļa svarīgus vārtus pret Meksiku guva argentīnietis Karloss Tevess, bet astotdaļfinālā starp Angliju un Vāciju arbitrs Horhe Larionda neieskaitīja tīri gūtus angļa Frenka Lemparda vārtus.
FIFA prezidentam Zepam Blateram pēc notikušā neatlika nekas cits, kā paziņot par atgriešanos pie pārrunu galda. Tiesa, diskusijas attieksies tikai uz to, vai bumba šķērsojusi vārtu līniju. Aizmugures situācijas un spēle ar roku paliks uz tiesnešu sirdsapziņas.
20. oktobrī IFAB deva zaļo gaismu tehnoloģiju ieviesējiem, taču izvirzīja vairākus nosacījumus - pilnīgu precizitāti, lēmuma pieņemšanas ātrumu un tā nonākšanu tikai spēles tiesnešu pārziņā. Līdz novembra beigām FIFA uzklausīs iespējamos risinājumus, bet nākamā gada martā IFAB lems par tālāko rīcību.
Platinī pret tehnoloģijām
Līdz šim visskaļāk sevi pieteikusi jau iepriekšminētā mikroshēmas ievietošana bumbā, kā arī Vanagacs (Hawk-Eye) sistēma, kas jau tiek izmantota tenisā, kriketā un snūkerā. «Ar Vanagacs tehnoloģiju vārtu guvumu var fiksēt pussekundes laikā,» apgalvo tās izveidotājs Pols Hokinss. Sistēma ar vairāku kameru palīdzību vizuāli attēlo bumbas visiespējamāko trajektoriju. Tās maksimālā novirze no patiesības esot 3,6 milimetri. Lai arī Vanagacs sistēma izpelnījusies bargu tenisa līderu Rodžera Federera un Rafaela Nadala kritiku, Hokinss norāda, ka futbolā tās darbība būtu efektīvāka. Viņam piekrīt arī Federers: «Mums ir elektroniski līnijtiesneši, lai gan tie nav nepieciešami. Futbolā tādu nav, lai gan šis sporta veids burtiski kliedz pēc tiem.»
Adidas un Cairos Technologies AG piedāvātā sistēma sastāv no zem vārtiem uzstādītiem vadiem, kas veido magnētiskos laukus. Kad bumba ar mikroshēmu šķērso vārtu līniju, sensori par to signalizē spēles galvenajam tiesnesim. Cairos vadītājs Kristians Holcers apgalvo, ka iepriekš ar FIFA eksperimentētā sistēma ir uzlabota un nu darbojas ar simtprocentīgu precizitāti.
Cits ceļš padomā Eiropas Futbola federācijas (UEFA) prezidentam Mišelam Platinī, kurš joprojām pieturas pie pārliecības, ka tehnoloģijas pārāk daudz samazina cilvēcisko faktoru. «Tas kļūs par PlayStation futbolu,» leģendārais uzbrucējs norāda, ka izmaiņas pārāk pietuvinās sportu videospēlei. «Kļūdīties ir cilvēciski, taču mūsdienās, kad spēli atspoguļo divdesmit kameru, tikai mazohisti vēlas būt par tiesnešiem. Ar vienu arbitru ir par maz. Nav godīgi, ja kameras redz visu, turpretim tiesnesim ir tikai viens acu pāris. Tik un tā pēc katras kļūdas kameras jau fokusējas uz viņu,» norādījis Platinī. UEFA pēdējos gados aktīvi eksperimentējis ar papildu spēles tiesnešiem abu komandu soda laukumos, kas arī tiek minēts starp iespējamajiem attīstības virzieniem.