Viens no priekšnosacījumiem tam, lai atjaunotos stabila un ilgtspējīga tautsaimniecības izaugsme, t.i., lai atkoptos uzņēmējdarbība un palielinātos darba vietu skaits, kā arī lai Latvija spētu par saprātīgiem procentiem aizņemties budžetā pagaidām trūkstošo naudu finanšu tirgos, ir dažos gados tikt pie tāda valsts budžeta, kurā izdevumi būtu samērīgi ar ieņēmumiem.
Šajā ziņā daudz jau ir izdarīts, taču iesāktā budžeta konsolidācija jāturpina arī nākamgad, samazinot valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu no 8,5% no IKP šogad līdz 6% no IKP, tas ir, par aptuveni 400 milj. latu. Jāpiebilst, ka Latvijas tautsaimniecības pakāpeniskā atkopšanās vēl ir pārāk trausla un nedroša (jāpatur prātā kaut vai otra krituma risks ASV, kas mazinātu rosību arī mūsu lielākajos eksporta tirgos ES), lai pieņemtu, ka budžeta sakārtošanā gandrīz viss jau padarīts.
Budžeta iztrūkumu var mazināt trejādi - ceļot nodokļus, samazinot izdevumus vai darot abas lietas. Cik turpmāk veiksmīgi atjaunosies ekonomiskā aktivitāte, lielā mērā noteiks tas, kādu budžeta konsolidācijas formulu pēc vēlēšanām izraudzīsies ekonomiskās politikas lēmēji. Cerams, ka viņi sāks ar svaigu skatu, jo līdzšinējie Finanšu ministrijas piedāvājumi diemžēl ietver arī nodokļu celšanu. Lielāka nodokļu nasta darbaspēkam un uzņēmējdarbībai var iznīcināt aizsākušos ražošanas un eksporta attīstību. Nesamazinot izdevumus un ceļot nodokļus, riskējam ar stagnāciju tautsaimniecībā ar attiecīgām sekām: bezdarbs, kas pamazām samazinās, pieaugtu; tāpat augtu arī ēnu ekonomikas īpatsvars, bet Valsts kases iekasēto nodokļu apmērs samazinātos. Reizē ar nodokļu celšanu pieaugtu cenas un samazinātos iedzīvotāju pirktspēja.
Savukārt nelietderīgu, neefektīvu izdevumu samazināšana vismaz dažu gadu perspektīvā atmaksājas un veicina tautsaimniecības izaugsmi. Valdības un politisko partiju rokās ir noteikt prioritātes un kopā ar zinošiem ekspertiem izvērtēt, kas ir svarīgākie un nākotnes labumu nodrošinošie ieguldījumi valsts sektorā un no kā jāatsakās. Jāpiebilst, ka budžeta izdevumu samazināšana jāveic pārdomāti, īstenojot tautsaimniecībai labvēlīgas strukturālās reformas un izvairoties no mehāniskas izdevumu griešanas. Izdevumu samazināšana uz strukturālo reformu rēķina ir būtiska, jo tikai šādā veidā var panākt ilgtspējīgu, valsts iespējām un prioritātēm atbilstošu budžetu.
Rezumējot: nodokļu sloga kārtējā paaugstināšana būtu tuvredzīgs un pat bīstams solis attiecībā uz gribēto noturīgas izaugsmes un perspektīvu darba vietu pieauguma panākšanu: atliek konsekventi turpināt budžeta sakārtošanu jau plānotajā apjomā, nevis mazāk, cerībā uz labāku izaugsmi. Par šķietamu konsolidāciju uzskatāmi arī divi bieži pieminami pasākumi: 2. līmeņa pensiju fondu pārvirze uz valsts budžetu, kas vienkārši nozīmētu lielākas saistības pret pensionāriem nākotnē, kā arī valsts uzņēmumu pārdošana, kas Eiropas budžeta metodoloģijas izpratnē nav konsolidācijas pasākums, jo ieņēmumi no valstij piederošas uzņēmuma daļas pārdošanas netiek uzskatīti par valsts budžeta ieņēmumiem.
* Latvijas Bankas ekonomikas eksperts