LAD pārstāve Agnese Civjane neslēpj - gaidījām lielāku atsaucību, taču LAD, kurš administrē programmu, vēl cer, ka skolas pieteiksies. «Skolai ir tikai jānosūta pieteikums, kurā ir rakstīts skolas nosaukums un skolēnu skaits, tas arī viss,» saka A. Civjane. Kad skola pieteikusies, tā var vai nu gaidīt, kad pieteiksies produktu piegādātāji, vai arī tos meklēt pati savā tuvākajā apkaimē. Piegādātājiem, piemēram, zemnieku saimniecībām, skolu ēdnīcām vai citiem, naudu šajā programmā piešķirs par svaigiem augļiem (āboliem, bumbieriem, lielogu dzērvenēm) un dārzeņiem (kāpostiem, kolrābjiem, burkāniem un kāļiem), kurus viņi piegādās izglītības iestādēm. Produktu ražošanas un iesaiņošanas vieta nevar būt tālāk kā 300 kilometru attālumā no skolas, paredz noteikumi. A. Civjane saka - kamēr nav zināms skolu skaits, kas pieteiksies, nav vēl zināmas likmes, cik augļu un dārzeņu piegādātājiem maksās.
Tiesa, iespējams, diezgan daudz skolu vēl varētu pieteikties pēdējās dienās vai arī viņu pieteikums programmai jau ir ceļā. Piemēram, Ziemeļvalstu ģimnāzija vēl nav to skolu sarakstā, kas programmā pieteikušās. Skolas direktore Dzintra Kohva Dienai saka: «Ja vēl neesam pietiekušies, tas nozīmē, ka noteikti pieteiksimies rīt. Mēs noteikti gribam izmantot šo iespēju. Ir nevis tikai divas dienas atlikušas, bet veselas divas dienas, būsim optimistiski!» Arī Cēsu 2. pamatskolas direktors Ojārs Bicāns teic - pieteikumu programmu nesen aizsūtījām. «Ceram uz burkāniem un āboliem. Svaigi kāposti un kāļi diez vai skolēniem ļoti garšo. Maz arī ticams, ka bumbierus ziemā kāds vedīs,» viņš spriež. Iecerēts, ka skolās ik dienu skolēni saņems 100 gramu augļu vai dārzeņu ārpus pusdienām.
Veselības ministrijas 2008.gadā veiktajā pētījumā atklājās, ka apmēram piektdaļa pirmklasnieku cieš no liekā svara vai aptaukošanās, uztura speciālisti šo tendenci sauc par bīstamu. Pētījumā kā viena no problēmām atklājās tā, ka tikai apmēram 10% skolu skolēni bez maksas varēja saņemt dārzeņus vai augļus. Turklāt šīs skolas bija pārsvarā reģionos, ne pilsētās.