Skolas direktore, atstāstot skolēna tuvinieku teikto, Dienai norādīja, ka pirms nelaimes gadījuma izcēlies strīds starp 10 gadu veco māsu un 13 gadu veco brāli. Bērni nevarējuši sadalīt mobilo telefonu, tāpēc zēns sadusmojies. Pēc kāda laika māsa brāli atradusi blakus istabā bez dzīvības pazīmēm. Lai gan zēns nogādāts slimnīcā, reanimēt viņu nav izdevies. Skolas direktore pieļauj, ka zēns gribējis tikai māsu nobiedēt, bet nejaušības dēļ atņēmis sev dzīvību.
Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 12. nodaļas un tiks veikta izmeklēšana par lietas apstākļiem, bet patlaban nav pamata uzskatīt, ka negadījumā ir iesaistītas citas personas, Dienai pastāstīja Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Policija pašlaik uzskata, ka šis nelaimes gadījums noticis neuzmanības dēļ.
Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Mārija Ābeltiņa norāda, ka konkrētajā gadījumā traģēdijas iemesli var būt visdažādākie, bet, runājot par bērnu atkarību no tehnoloģijām, viņa atzīmē, ka svarīgi ir atšķirt tehnoloģiju lietošanu no atkarības. Visbiežāk cilvēki kļūst atkarīgi no tehnoloģijām, bēgot no sāpīgiem pārdzīvojumiem, meklējot veidu, kā aizmirst smagas emocijas, savukārt vienkārši biežu datora vai viedtālruņa lietošanu spēlīšu spēlēšanai nevar nosaukt par atkarību. Kā atkarības riska faktorus viņa minēja depresiju, ļoti paaugstinātu trauksmi, pārlieku stresu, pārdzīvotu vardarbību, tuvinieku atbalsta trūkumu un konfliktus. Tāpat viņa atklāja, ka pašnāvība ir izmisuma solis, ko cilvēki sper tad, kad stress ļoti ilgstoši nemazinās, bet iekšējie resursi tikt galā ar situāciju ir izsmelti. Katra situācija gan esot ļoti individuāla, un tas, kas vienam var šķist vienkārši risināms jautājums, otram var būt nepanesami.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Gruze Dienai pastāstīja, ka pērn uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni saņemti 63 zvani par pašnāvības tēmu, bet šogad pirmajā ceturksnī - 29. Runājot par pašnāvībām, viņa norādīja, ka dažas ir ļoti apzinātas un izplānotas, bet ir arī pašnāvības, ko varētu definēt kā nelaimes gadījumus ar traģiskām sekām. Tādos gadījumos bērns nav domājis nodarīt sev pāri vai nav rēķinājies ar to, ka viņš pārtrauks savu dzīvību, bet tas notiek apstākļu sakritības dēļ. Tāpat var būt situācijas, kad bērns atņem sev dzīvību spēlējoties, piemēram, uzliekot galvā maisiņu. Viņa arī norādīja, ka bērni tāpat kā pieaugušie mēdz izmantot pašnāvības draudus, lai risinātu konfliktus.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pērn pašnāvību izdarījis viens 10 gadu vecs bērns, seši bērni vecumā no 15 līdz 17 gadiem, divi jaunieši 18-19 gadu vecumā un 32 jaunieši vecumā no 20 līdz 24 gadiem. Kopā pašnāvību pērn izdarījuši 443 cilvēki.