Oficiālais Izglītības un zinātnes ministrijas formulējums - Pilskalnes pamatskola pievienota Sproģu pamatskolai, bet realitātē Pilskalnē skolas vairs nav. Taču, lai mazo lauku skolu, kas daudzviet ir vienīgais izglītības un arī kultūras centrs, likvidācija neturpinātos, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju apņēmusies izveidot un ieviest starpnozaru risinājumu mazo skolu programmai, kas nodrošinātu izglītības iestāžu ar bērnu skaitu no 50 līdz 100 saglabāšanu un attīstību, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Gita Zupa uzskata: mazo skolu slēgšanas iemesls nav valstī īstenotā izglītības politika, bet gan tas, ka Pilskalnē un daudzos citos lauku pagastos bērnu skaits sarūk. «Pagājušajā gadā Pilskalnē piedzimuši tikai divi bērni,» stāsta pedagoģe.
Vajadzīgi skolēni
Pilskalnes pamatskolā pirms slēgšanas bija mazāk par 50 skolēniem, atceras Gita. «Katrā no deviņām pamatskolas klasēm tikai daži bērni. Skolotājiem slodze nesanāca. Skolēnu trūkuma dēļ diemžēl kritās izglītības kvalitāte. Nelielā skolēnu skaita dēļ mums bija apvienotās klases, bet tādās bērniem bija grūti mācīties, pedagogiem - sarežģīti strādāt. Tā nav normāla XXI gadsimta mācību stunda, ja vienā klases telpā mācās daži 7. klases skolnieki, pāris 8. klases skolnieku un 9. klases skolnieks. Turklāt, tā kā īstenojām arī speciālo programmu bērniem ar īpašām vajadzībām, tad tajā pašā klases telpā mācījās vēl arī šie skolēni. Uzskatu: labāk, lai skolēni brauc uz skolu lielāku attālumu, bet mācās skolā, kur vienā telpā ir 16-20 vienas klases bērnu. Turklāt jaunajai paaudzei vajag interešu izglītības pulciņus un sabiedrisko dzīvi. Pusaudzis nevar visu laiku tikai ar vienu un to pašu skolotāju sarunāties,» uzskata pedagoģe un piebilst: lai gan viņas kolēģi un skolēni ļoti pārdzīvojuši savas skolas slēgšanu, tomēr labi sapratuši, ja skola arī netiktu aizvērta 2009. gadā, reiz mācību iestādes gals neizbēgami pienāktu, jo vienkārši nebūtu skolēnu.
Žēl kolēģu
Gita uzsver, ka viņai žēl savu bijušo kolēģu, kuri «centīgi brauca uz Rīgu mācīties, lai iegūtu papildu pedagoģisko izglītību, jo valsts līmenī tika noteikts, ka bez pedagoģiskās izglītības strādāt nedrīkst». Tomēr darbu kolēģi esot atraduši. «Bijušās mūsu skolas pedagoģes strādā Sproģu pamatskolā, arī Neretas izglītības iestādēs. Pa mājām dzīvoju tikai es un skolotāja, kura jau pietuvojusies pensionāres vecumam,» stāsta pedagoģe.
Viņa darbu neesot meklējusi un tagad aprūpē astoņas savas lauku saimniecības govis. Savulaik Liepājas Valsts pedagoģijas institūtā (tagadējā Liepājas Universitāte) iegūtās zināšanas gan tagad Gitai nav iespējams izmantot, bet viņa par to nežēlojas. «Vīram ir labs darbs Aizkrauklē. Saimniecības pienu nododam Jēkabpilī,» saka Gita un piebilst, ka pirmsskolas izglītības iestādē gan viņa labprāt kādreiz pastrādātu, bet Pilskalnē patlaban esot tikai daži bērnudārza vecuma mazuļi. Zupu ģimenes jaunā paaudze studē. Gitas dēls studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē un esot gatavs dzīvi saistīt ar laukiem, meita mācās par skolotāju, bet perspektīvu saskata pilsētas dzīvē.
Skola bez gaismas
Pilskalnes pamatskolas durvis slēgtas, logos gaismu neredz. Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte skaidro, ka skolā notikušas nodarbības dažiem vietējiem pirmsskolas vecuma bērniem, jaunieši dodas sportot uz skolas sporta zāli un skolas ēkā notiek dažādi kultūras pasākumi. «Uzturam skolas ēku kārtībā, apsargājam,» stāsta Aina Vadzīte un piebilst, ka skolas ēkas izmantošana gan ir neregulāra.
Gita Zupa atceras, ka vissāpīgāk bijis tas, ka, atbildīgajām institūcijām izšķiroties, kuru no divām nelielajām apkārtnes skolām - Pilskalnes vai Sproģu pamatskolu - slēgt, izlemts, ka jāslēdz tieši viņas darbavieta. «Lai arī oficiāli mūsu skola pievienota Sproģu pamatskolai, lielākā daļa Pilskalnes pamatskolas skolēnu, apmēram 30, izvēlējās mācīties Mazzalves skolā, kas tādā veidā ieguva lielāku bērnu skaitu un par to var priecāties. Sproģu pamatskolā mācās mazāk nekā desmit mūsu bijušo skolēnu, daži izglītojas Neretā,» stāsta pedagoģe.
«Izvēloties, kuru no mazajām skolām slēgt, nepieciešams izvērtēt katru konkrēto gadījumu, katras skolas perspektīvas, ņemot vērā demogrāfiskos un sociālekonomiskos, kā arī reģionālās attīstības kritērijus,» uzskata izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Lai pastāvētu, jāmainās
Lai piešķirtu mazajām skolām daudzfunkcionālu lietojumu, tika īstenota arī Sorosa fonda Latvija iniciatīva Pārmaiņu iespēja skolām. Šī projekta koordinatore Aija Tūna norāda, ka iesaistītās skolas «kļuva par daudzfunkcionālajiem centriem un daudzos gadījumos izglābās no slēgšanas». A. Tūna stāsta, ka, piemēram, projektā iesaistītā Druvienas pamatskola ieguvusi Izglītības inovāciju balvu 2011, bet Vīpes pamatskolā darbu sācis Amatniecības centrs Māzers. «Investīcijas skolā bijušas vērtīgas, jo cilvēkiem ļauj apmeklēt dažādas interešu izglītības nodarbības, izmantot datorus,» norāda Tūna un piebilst, «aizvadītā gada laikā slēgta tikai viena no projekta skolām, bet iemesls vairāk bija pašas skolas nespēja ieraudzīt un pierādīt savu nākotnes perspektīvu.»