Četras reizes pēdējo sešu gadu laikā Latvijas un Slovēnijas izlases tikušās atbildīgos turnīros. Visas reizes uzvarējusi Latvija - 2005. gadā olimpiskajā kvalifikācijā Rīgā ar 2:1, 2005. gadā pasaules čempionātā (PČ) Insbrukā ar 3:1, 2006. gada PČ Rīgā ar 5:1 un 2008. gadā PČ Halifaksā ar 3:0. Pēdējās trīs reizes bijušas pasaules čempionāta grupas turnīrā par izvairīšanos no nokļūšanas izdzīvošanas turnīrā.
Slovēņiem sastāvā nav viņu spožākās zvaigznes NHL kluba Losandželosas Kings līdera Anžes Kopitara. Regulārā čempionāta pēdējā spēļu ciklā mačā pret Avalanche Kopitars guva kājas traumu un Stenlija kausa izcīņas mačos nepiedalījās.
Grupas turnīrā Slovēnija izcēlās ar cīņassparu, izrādot nopietnu pretestību Krievijai (4:6) un Vācijai (2:3 «bullīšos»). Pēdējā mačā ar Vāciju vārtos brīnumdaris bija Roberts Krištans, atvairot 58 metienus. Aizsardzībā der pievērst uzmanību 21 gadu vecajam talantam Blažam Gregorkam. Līdzīgi kā Kopitars, arī Gregorks par tramplīnu lēcienam dziļākos ūdeņos izvēlējies Zviedrijas klubu Sodertalje. Uzbrukumā labi zināms ir Tomass Racingers un brāļi Dāvids un Marcels Rodmeni. Ar divām ripām rezultatīvākais ir Bostjans Goličičs. «Spēle ar Vāciju lieti noderēja pārliecības iegūšanai pirms izšķirošajām cīņām. Tā bija laba spēle, un mums ir lepnums par tās iznākumu,» kapteiņa palīgs Mitja Robars noskaņo pārējos nopietnai cīņai par palikšanu hokeja elitē.
Objektīvi izvērtējot spēku samērus, Latvija ir pārāka. Ievērojot disciplīnu un treneru norādījumus, pirmajai barjerai izdzīvošanas turnīrā vajadzētu tikt pāri.