Incidents notika sestdien Lougaras provincē. Pašnāvnieks uzspridzinājās spridzekļiem piekrautā mašīnā slimnīcas tuvumā. Ēkā atradās galvenokārt sievietes, tajā skaitā grūtnieces, un bērni.
Radikālais grupējums Taliban noliedzis saistību ar uzbrukumu, norādot, ka pie tā vainojams kāds, kurš vēlējies to nomelnot. Taču vardarbība valstī aizvien augusi kopš Taliban pavasara ofensīvas aizsākuma un solījumiem atriebties par Al Qaeda līdera Osamas bin Ladena nāvi, ziņo AP. Turklāt maijs, kad gāja bojā 368 civiliedzīvotāji, esot asiņainākais mēnesis kopš 2007. gada, kad sākts apkopot šādus datus.
Civiliedzīvotāju nāves rādītājiem sasniedzot jaunus rekordus, pieaudzis satraukums afgāņu vidū, it sevišķi pēc B. Obamas lēmuma šogad atsaukt no Afganistānas 10 tūkstošus kareivju, bet līdz nākamā gada oktobrim izvest vēl 23 tūkstošus.
Taču satraukums valda arī Pentagonā. «Kaujas, visticamāk, būs intensīvas, un analītiķi paredz upuru skaita pieaugumu, vienmērīgu tam, kādā samazinās kareivju skaitu,» kāda ASV Aizsardzības ministrijas padomnieka teikto citējis The Sunday Telegraph. Daudzi pareģo, ka ASV prezidenta paziņojums var radīt «burvju loku», proti, Eiropas valstis var nākt klajā ar līdzīgām iecerēm, raksta The Guardian. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī jau izziņojis, ka atsauks četru tūkstošu franču kareivju lielo kontingentu pēc līdzīga proporcionalitātes principa. Beļģija paziņojusi, ka no janvāra savu 600 kareivju lielo pulku samazināšot līdz 300.
Vairākums afgāņu piekrīt, ka valstij būtu jāuzņemas drošības nodrošināšana pašu teritorijā. Taču daudzi uzsver, ka starptautisko spēku izvešanai jānotiek lēnāk un pakāpeniskāk. Kā aizrādījusi afgāņu politiķe Fāvzija Kofi, ASV lēmums esot balstīts uz amerikāņu pašmāju politiskajiem mērķiem, nevis situācijas novērtējumu Afganistānā, kuras drošības spēki vēl neesot gana stipri.