Tāpēc jau pašos airBaltic pirmsākumos tapa ārvalstu investoram labvēlīgs akcionāru līgums.
Laikā, kad biju satiksmes ministrs, faktiski tika panākti šā līguma uzlabojumi, no Latvijas interešu viedokļa raugoties.
Piemēram, iepriekš bija noteikts, ka SAS var izmantot opciju un valsts daļu izpirkt, bet mēs to līgumā mainījām. Šā līguma tapšanā piedalījās Valsts kanceleja.
Turklāt 2010. gadā, ieguldot aviokompānijā 15 miljonus latu, no valdības puses faktiski tika akceptēts un starp akcionāriem noslēgts jauns līgums.
Tāpēc gribu uzsvērt, ka tas nav vis Šlesera, bet drīzāk - Dombrovska līgums.
Runājot par nesen no ekonomikas ministra Arta Kampara puses izplatīto informāciju par airBaltic, gribu vaicāt: kas gan notiktu, ja, piemēram, satiksmes ministrs paziņotu par finanšu grūtībām Hipotēku bankā?
Pie bankas būtu rindas.
Arī šeit - valdībai, premjeram Valdim Dombrovskim ir skaidri jāpaziņo, kurā pusē tā atrodas. Pašlaik nozīmīgākais ir dot pozitīvu signālu airBaltic partneriem.