Loģiska rīcība
Apvienošanos par loģisku rīcību apvienības turpmākajā evolūcijas ceļā nosauca nacionālās kustības vecbiedrs Juris Dobelis. Viņš par pareizu atzina gan divu politisko spēku apvienošanos 1997. gadā, kad izveidojās pašreizējā apvienība TB/LNNK, gan arī pašreizējo. Pozitīvi lēmumu par apvienošanos vērtēja arī partijas biedre Ance Gulbe, kura pašlaik strādā EP Briselē: «Nacionāli noskaņotiem vēlētājiem rudenī būs vieglāk izlemt, par ko balsot.» Pēdējam TB/LNNK kongresam valdes loceklis Dzintars Rasnačs bija sagatavojis vēsturisku atskatu apvienības 14 gados paveiktajā. Šajā laikā apvienības biedri bijuši ievēlēti sešās Saeimās, strādājuši 15 valdībās. Guntars Krasts bija ministru prezidents no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim. Dz. Rasnačs nosauca arī topošās apvienotās partijas prioritātes: premjera, kā arī izglītības un tieslietu ministru amati. Taču tieši līdzdalība valdību darbā nepatīk dažiem VL biedriem, kuri debatēs izteicās, ka apmēram divdesmit TB/LNNK biedru ir bijuši ministri un augsta ranga ierēdņi, kuri varēja strādāt Latvijas labā, bet to nedarīja. Izskanēja aicinājumi piedāvāt ierindas tēvzemiešiem iestāties VL, bet neveidot vienotu partiju ar visu tagadējo TB/LNNK. Taču VL vadība šādu pieeju neatbalstīja. «Ja kāds domā, ka manī nav bijušas šaubas, šim cilvēkam nebūs taisnība. Taču VL tikai iegūs no apvienošanās. Matemātika ir ļoti vienkārša - šobrīd darbojas trīs valdes - katrai partijai un apvienībai. Saskaņas centrs ir vienots, bet latvieši šķeļas. Nav pareizi, ka viena apvienībā esošā organizācija nevar ietekmēt otras darbu. Mēs esam pietiekami stipri un šo atbildību varam uzņemties,» teica VL līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars un uzsvēra, ka šķēršļu starp abām partijām vairs nav.
Savukārt tēvzemiešu rindās ir rūgtums pret vislatviešiem. Iecavnieks Aivars Mačeks, atzīstot, ka cita ceļa partijas attīstībai nav, Dienai pauda bažas, kā strādās apvienotā partija. Šaubas par VL godīgumu viņā radot atsevišķu partijas biedru rīcība pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Tolaik vislatvieši aģitējuši no sarakstiem svītrot tēvzemiešu kandidātus. Īpaši tas esot izpaudies Zemgalē.
Cer uz panākumiem
Patlaban nacionālajai apvienībai Saeimā ir septiņi deputāti, ievēlēti tika astoņi, bet Visvaldis Lācis no VL-TB/LNNK frakcijas izstājās. VL kopsapulcē izskanēja partijas vadītāju apņēmība nākamajā Saeimā šo skaitli vismaz dubultot. Cerības vairo gan augstie partijas reitingi, gan jaunu biedru pieplūdums, kas esot vērojams pēc Valda Zatlera rīkojuma nr. 2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis pat izvirzīja vēl ambiciozāku mērķi - uzvaru vēlēšanās - un piebilda: «Ietekmes pieaugumam jābūt ļoti būtiskam.» Viņš norādīja, ka izšķiroša loma būs katra deputāta kandidāta spējai veidot minikampaņas savos vēlēšanu apgabalos. Vairāku vislatviešu runās izskanēja lepnums, ka partija, kas sākusi kā vidusskolēna Raivja Dzintara nodibināta organizācija, izaugusi par «lielu partiju». Savukārt TB/LNNK priekšsēdētāja Roberta Zīles uzrunā, ko vislatviešiem nolasīja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs, uzsvērts tēvzemiešu augstais iekšējās demokrātijas līmenis, novēlot, lai tas saglabātos arī apvienotajā partijā. Jautāts par iespēju sadarboties ar biedrību Demokrātiskie patrioti (veido Pilsonisko savienību atstājušie Dāvis Stalts, Jānis Bordāns u. c.), ar ko nacionālā apvienība sākusi sarunas, R. Dzintars norādīja, ka viņš neatbalsta līguma slēgšanu ar biedrību kopumā, bet konkrētiem šīs biedrības biedriem esot iespēja iestāties VL-TB/LNNK, ja viņi to vēlēsies.