Sākotnējā tiesvedība par LM maksātnespēju tika apturēta, jo uzņēmums iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības plāna (TAP) iesniegšanu. Tā iesniegšanas termiņš bija 31. augusts, taču noteiktajā laikā LM TAP neiesniedza, līdz ar to tiesvedība ir atjaunota.
TAP nesaskaņo
LM valdes loceklis Igors Talanovs, atbildot uz Dienas jautājumu, kāpēc TAP netika iesniegts noteiktajā termiņā, skaidro, ka to nesaskaņoja nodrošinātie kreditori - Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums FeLM, SEB banka un banka Citadele. PA pārstāvis Guntis Kārkliņš SIA FeLM vārdā skaidro, ka uzņēmums 2016. gada 24. augustā saņēmis LM vēstuli ar pievienotu TAP. «TAP plānā paredzētie pasākumi neatbilst Maksātnespējas likuma 41. pantā noteiktajam nodrošināto kreditoru interešu aizsardzības principam, līdz ar to FeLM kā nodrošinātam kreditoram nebija pamata saskaņot LM sagatavoto TAP plānu. TAP plāna sagatavotāji plānā ietvertos priekšlikumus nav publiskojuši, tāpēc FeLM šobrīd atturas no plāna satura komentāriem,» norāda G. Kārkliņš.
I. Talanovs pauž savu uzskatu, ka «valdība visiem spēkiem cenšas panākt uzņēmuma maksātnespēju». I. Talanovs Dienai stāsta, ka viņam esot zināms par vēl virkni sagatavotu pieteikumu par LM maksātnespēju, līdz ar to, pat ja tikšot samaksāts parāds G4S, tas situāciju nekādi neatrisināšot. LM valdes loceklis arī kārtējo reizi pārmet valdībai, ka tā nav bijusi pretimnākoša uzņēmuma parādu restrukturizācijai. Uzņēmuma akcionāri KVV Group ir izplatījuši paziņojumu, ka apsver iespēju vērsties starptautiskā tiesā pret Latvijas valsti, jo viņu ieskatā Latvijas valsts nav ievērojusi investīciju aizsardzības principus.
Elektrības cenas
Jāatgādina, ka LM valdībai jau vairākkārt lūdzis piemērot uzņēmumam nodokļu atvieglojumus, kā arī samazināt elektrības cenas, jo augsto elektroenerģijas izmaksu dēļ uzņēmuma produkcija ārējos tirgos nav konkurētspējīga. Savukārt Ekonomijas ministrija (EM) atkārtoti norādījusi, ka nevar sniegt kādu ekskluzīvu tiešu atbalstu vienam uzņēmumam, jo tādējādi tiks pārkāpti Eiropas Savienības normatīvi un atbalsts varētu tikt kvalificēts kā neatļauta valsts atbalsta sniegšana, par ko Eiropas Komisija varētu ierosināt pārkāpumu procedūru. Bijusī ekonomikas un pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Dienai savulaik norādījusi, ka nav pieņemami, ka uzņēmums savus attīstības plānus balsta tikai uz valsts atbalstu. Jāatgādina, ka EM jau gandrīz gadu saskaņo ar Eiropas Komisiju atbalstu energointensīviem uzņēmumiem par iespēju tiem saņemt 85% atlaidi no obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK atjaunojamo energoresursu daļas (neiekļaujot maksājumu par koģenerāciju).
Vairāki ekonomisti Dienai pauduši, ka LM grūtībās gan vainojams pats uzņēmums, kas bijis pārāk optimistisks savās sākotnējās prognozēs, gan arī valsts, jo, kā uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, ir skaidrs, ka pašreizējā situācijā, kāda valda eksporta tirgos, un ar aktuālajām elektroenerģijas cenām uzņēmums nevar darboties kā normāls biznesa projekts bez valsts atbalsta. Ekonomists norāda, ka runa nav par tiešu atbalstu, kas ir aizliegts, bet, piemēram, par kopējo enerģētikas politiku, kas sagādā galvassāpes daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Te gan jāmin, ka LM investoram, jau iegādājoties uzņēmumu, Latvijas elektroenerģijas cenas nebija noslēpums.
Ukrainas holdinga kompānija KVV Group parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma LM iegādi 2014. gada oktobrī. Darījuma summa bija 107 miljoni eiro. Pusotra gada laikā tika atmaksātas parādsaistības kreditoriem 35 miljonu eiro apmērā. 2016. gada 30. martā kopējā uzņēmuma parādsaistību summa nodrošinātajiem kreditoriem bija 72 miljoni eiro, no tās - 60 miljonu eiro - parāds valstij. Šā gada 22. martā valdība atļāva PA dibināt sabiedrību FeLM, kurai Valsts kase cedēja valsts prasījumu pret uzņēmumu.