Francija, Lielbritānija, ASV un citas valstis sestdien sāka gaisa uzbrukumus Lībijas diktatoram Muammaram Kadāfi lojālajiem spēkiem, kuri centās ieņemt nemiernieku kontrolē esošās teritorijas. Atbalstu starptautiskās koalīcijas rīcībai izteicis ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība). Pagaidām Rietumu sabiedroto militārā iesaiste notiek tikai uzlidojumu veidā, bez sauszemes karaspēka operācijām - pret ārzemju sauszemes karaspēka iesaisti iebilduši arī paši nemiernieki. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) LNT raidījumā 900 sekundes izteicies, ka Latvijas iesaistīšanās šajā konfliktā varētu būt drīzāk «simboliska un morāla» kā NATO dalībvalstij pēc alianses vienota lēmuma pieņemšanas.
«Ir vairāk nekā skaidrs, ka nekādus finansiālus ieguldījums Lībijas konflikta risināšanā Latvija nevar sniegt, tādēļ ministra teiktais ir visnotaļ pamatots,» norāda ārpolitikas pētniece Žaneta Ozoliņa. Viņa arī uzskata, ka mūsu valsts palikšana malā nekādas negatīvas sekas attiecībās ar rietumvalstīm nevar radīt, jo esam savu nostāju jau pietiekami demonstrējuši, iesaistoties operācijās Irākā un Afganistānā. Līdzīgi domā arī T. Rostoks, kurš skaidro, ka «Latvijai arī līdzdalība misijā Afganistānā ir finansiāli liels slogs, tādēļ uzņemties vēl kādu papildu atbildību būtu ļoti sarežģīti».
Savukārt ārpolitikas eksperts un Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) norāda, ka Latvijai fiziski nav iespēju iesaistīties notiekošajā. «Ko tad mēs dosim? Mums vienīgi ir karavīri, bet karavīrus Rietumi tur nesūtīs. Mēs esam tik tālu iepakaļ visam, kas ir britiem, frančiem un amerikāņiem, ka viņiem tuvu nestāvam. Tas vispār ir nožēlojami, kur mēs esam pēc divdesmit neatkarības gadiem,» Latvijas militāro potenciālu skarbi vērtē A. Lejiņš.
Vienīgi politologs Kārlis Daukšts iebilst arī pret pašreiz pausto atbalstu operācijām Lībijā - viņaprāt, mēs pārāk uzcītīgi sekojam ASV piemēram, bet drīzāk vajadzētu publiskajā retorikā pievienoties Vācijas vai Polijas nostājai, kuras pret operāciju ir noskaņotas atturīgāk. «Latvijai publiskajā vidē nevajadzētu skriet pa priekšu vilcienam. Lībijas notikumi tik ātri nebeigsies, bet patlaban notiek arābu nacionālisma konsolidācija, kura uztver Eiropu kā uzbrucēju arābu pasaulei - tas ir ļoti bīstams pavērsiens, kam var būt tālejošas sekas,» brīdina politologs.