Bažas par Latvijas ieinteresētību Rail Baltica līdz ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) pausto, ka ātrgaitas vilciena līnija Ziemeļu-dienvidu koridorā ir vienlīdz svarīga ar ātrvilciena Rīga-Maskava maršrutu, vēl vairāk pastiprinājušas politikā ietekmīgā Ventspils mēra Aivara Lemberga (ZZS) izteikumi, pagājušās nedēļas beigās LR4 programmā Doma laukums nodēvējot Rail Baltica par spēļmantiņu. Viņaprāt, priekšroka jādod ātrgaitas vilciena līnijas izveidei austrumu virzienā.
Dienas uzrunātie ekonomisti un politiķi gan cer, ka valdība un tās vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) dienā, kad jautājums par Latvijas turpmākajiem soļiem Rail Baltica projektā nonāks valdības darba kārtībā, dos skaidru un nepārprotamu signālu, ka Latvija turpina dalību Rail Baltica un ka tas valstij ir vienīgais prioritāri īstenojamais projekts dzelzceļa jomā.
Ja piepildītos ļaunākais un Latvija izstātos no Rail Baltica, tad valsts «piečakarētu» pārējās projektā iesaistītās valstis, iedragātu savu reputāciju Eiropā un turpmākās izredzes tikt pie ES fondu naudām, pauž ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) izteikusi nopietnas bažas par Latvijas ieinteresētību dzelzceļa projektā, ņemot vērā mūsu valsts kūtrumu apgūt Rail Baltica pirmajam posmam - sliežu rekonstrukcijai - paredzēto naudu. Par šo probjektu Eiropas Savienības (ES) valstis vienojās teju pirms desmit gadiem, un tas ir starp 30 prioritārajiem Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) projektiem, kas var pretendēt uz TEN-T programmas naudu. Šajā programmā pieejamais ES līdzfinansējums investīcijām ir 10-20% apmērā, kas ir salīdzinoši maz iepretim Kohēzijas fondā pieejamam līdzfinansējumam līdz 85% apmērā, no kā jau šobrīd daļēji tiek finansēts austrumu virziens.
Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) gan liek noprast, ka nav īsti korekti nostatīt Kohēzijas fondu pret TEN-T budžetu, jo tie viens otru Eiropas prioritāro transporta projektu gadījumā neizslēdz. «TEN-T ir paredzēta papildu nauda šīs programmas projektiem, un nekas neliedz Rail Baltica projektam piesaistīt Kohēzijas naudu,» teic eiroparlamentārietis, Latvija daļu TEN-T programmas naudas Rail Baltica pirmajam posma gan ir zaudējusi, jo iecerētos darbus pirms pāris gadiem krīzes dēļ iesaldēja. Tie jāatsāk šogad, un rīcības plānu valdībā plānots skatīt 26. aprīlī. Šinī brīdī arī valdībai, pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Imanta Lieģa (Vienotība) un R. Zīles domām, būtu jāpasaka, ka Rail Baltica ir vienīgais prioritārais projekts Latvijai dzelzceļa jomā.
«Tas daudzus interesē, vai ejam atpakaļ uz Krieviju vai tomēr gribam palikt Eiropā,» saka I. Lieģis. Līnija Rīga-Maskava ministra ieskatā varētu būt vien atzars Rail Baltica ātrvilciena līnijai. To EK nepieļaus, saka R. Zīle, pilnībā izslēdzot to, ka Latvija finansiāli spētu atļauties abus ātrgaitas koridorus. Rīga-Maskava virzienā izmaksas nupat sākts aplēst, Rail Baltica tās būs zināmas maija beigās. Ātrgaitas līnijas būve visu triju Baltijas valstu teritorijā varētu būt ap pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardi latu), igauņu aplēsto summu atklāja R. Zīle, pieļaujot, ka Rīga-Maskava varētu izmaksāt vēl dārgāk. Taču investīcijas neatpelnītos ne vienā, ne otrā virzienā, viņš uzskata un apšauba, ka līnija Maskavas virzienā būtu ekonomiski izdevīgāka, jo kravu plūsma vismaz pa autoceļiem ir vienlīdz liela kā Ziemeļu-dienvidu, tā Austrumu-rietumu virzienā.
Neoficiāli ZZS atsevišķu politiķu paustā pozīcija ne par labu Rail Baltica tiek skaidrota ar bažām, ka šī līnija «atņemtu» kravas lielākajām ostām, taču ekonomists Tālis Linkaits tā nedomā. «Pētījumi liecina, ka no esošās Austrumu-rietumu kravu plūsmas Rail Baltica varētu paņemt ap 5% kravu. Naftas produkti nav piemēroti transportēšanai ātrgaitas dzelzceļos to augstā drošības riska dēļ.» Vēl viena versija, jezga ap ātrvilcienu līnijām sacelta, lai slēptu patiesos nolūkus - neīstenot nevienu no projektiem un ES fondu naudu novirzīt dzezceļa elektrifikācijai esošajā Austrumu-rietumu koridorā, kas savieno austrumu pierobežu ar Ventspili.