Pirmām kārtām to nosaka vēlētājs. Ja mēs skatāmies iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, vēlētājs nešaubīgi atbalstīja gan Dombrovska veiktos nepopulāros pasākumus, lai stabilizētu situāciju valstī, gan arī ZZS, kuri bija strādājuši koalīcijā tajā brīdī, kad Tautas partija aizgāja un cerēja, ka Dombrovska valdība nespēs tālāk sekmīgi turpināt darbu. ZZS šajās vēlēšanās faktiski bija arī uzvarētāji, jo kopā viņi ieguva tik lielu skaitu deputātu mandātu, kāds ZZS nekad nav bijis. Tas bija diezgan skaidrs vēlētāju norādījums uz to, ka viņi vēlas redzēt, lai šī koalīcija turpina strādāt. Jā, otrs uzvarētājs savukārt ir SC, un, lai gan Vienotībā tajā brīdī bija ļoti dažādi uzskati, arī mans viedoklis bija, ka, ja sabiedrība ir atdevusi tik daudz balsu par kādu politisko spēku - tā ir vesela trešdaļa parlamenta -, tad ir jāatrod veids, kā sadarboties arī ar tiem politiķiem, kuriem ir tik lielas vēlētāju daļas atbalsts. Tad nāca arī Dombrovska piedāvājums veidot plašo koalīciju, izņemot izteiktus oligarhus, kā Par labu Latviju!, tātad ar partiju, kurā izteikti ir naudas ietekme. Tātad bija šis piedāvājums gan SC, gan nacionālajai apvienībai, bet tas beidzās ar to, ka gan SC, gan NA atteicās no tā.
Kāpēc Vienotība nesarunāja ar SC līdz galam?
Es gribu teikt, ka sarunu procesā kā minimums ir divi sarunu dalībnieki, un šajā situācijā tas piedāvājums un arī, manuprāt, SC vēlme bija diezgan nopietna. Bet kaut kā īsti no abām pusēm šis dialogs neizveidojās tā, lai SC būtu valdībā.
Vai Vienotības iekšienē toreiz bija cilvēki, kas teica nē SC valdībā?
Bija.
Vai Vienotībā kāds teica nē nacionālajiem spēkiem?
Jā. Mēs zinām, ka bija tā saucamais ultimāts no Sabiedrības citai politikai.
No tā izriet secinājums, ka lielā mērā pašas Vienotības dēļ Vienotība nonāca ķīlnieka lomā attiecībā uz ZZS?
Es negribu piekrist, ka mēs nonācām ķīlnieka lomā, jo ir jāatceras tie galvenie uzdevumi, kuri bija Dombrovska valdībai veicami, - gan pirmajai Dombrovska valdībai, gan arī it sevišķi šai valdībai pēc vēlēšanām. Tas, kas tika izdarīts gan pirmajā valdībā, gan arī šajos septiņos mēnešos līdz Saeimas atlaišanai, ir ļoti daudz. Ja mēs saņēmām mantojumā valsti, par kuru visi te apkārt skatījās kā uz nabaga bārenīti, kura nespēj pati risināt savas saimnieciskās problēmas, lai gan mums turpat blakus kaimiņi risināja, tas viss, kas ir izdarīts, arī ekonomiskie rādītāji…
(Pārtrauc.) Bet tomēr bija spēki, kas negribēja ar SC, bija spēki, kas negribēja ar nacionāļiem, jūs pati teicāt, ka PLL savā ziņā bija sarkanā līnija. Tad jums nebija citas manevra iespējas.
Bija iespējas. Tas piedāvājums veidot plašo koalīciju bija pietiekami nopietns.
Pret ko iebilda SCP...
Jā.
Tādējādi sanāk, ka nebija manevra iespējas.
Manevra iespējas ir vienmēr.
Teorētiski ir, bet vai dzīve nepierādīja to, ka nebija manevra iespēju?
Tajā brīdī tika veidota valdība ar 55 balsīm, protams, apzinoties, ka divas partijas var nostrādāt četrus gadus, bet var arī panākt to, ka, ja šīm partijām sadarbība nav pietiekami koleģiāla, kopējos jautājumus risinot, tad var būt, ka viens no diviem partneriem mēģina dominēt pār otru kaut kādos jautājumos.
Un ko Vienotība ir iemācījusies no šīs situācijas un ko darīs, lai tā neatkārtotos?
Ir jāmācās no savām kļūdām, un ir jāmācās to situāciju modelēt. Šodien mēs par to varam runāt tikai ļoti teorētiski, jo mēs redzam, ka uz politiskās skatuves pirms vēlēšanām neviens saraksts vēl nav iesniegts, bet tas, kas sevi ļoti skaļi un pārliecinoši piesaka, ir SC, ZZS, Zatlera partija, Vienotība, nacionālais bloks, un es gribētu teikt, ka arī, protams, Šlesers ir turpat, un, zinot šo te fenomenu, es nebrīnīšos, ka arī nākamajā Saeimā tomēr redzēsim kādu pārstāvību no šīs partijas. Tātad, ja mēs izejam no šīs koalīcijas, nezinot par šo te matemātiku, svarīgākais ir, kādu izvēli izdara vēlētājs un kas ir tas, kāda šī koalīcija var veidoties, kas var dabūt vairākumu.
Jaunupa kungs intervijā Latvijas Radio pateica, ka ideālākā kombinācija būtu Vienotība, Zatlera partija un SC. Vai patlaban Vienotībā vēl arvien ir spēki, kas uzskata, ka koalīcija ar SC nav pieļaujama?
Ja mēs runājam, ka lēmējinstitūcija jebkurā demokrātiski vēlētā institūcijā ir valde, un šobrīd mums ir skaidri zināms, ka tāda Vienotības valde, kāda tā ir šobrīd, tiks apstiprināta arī kongresā 6. augustā, tad valdē ir absolūts vairākums par to, ka ir iespējama koalīcija ar SC. Vienotībai ir dokuments, kas saucas vērtību deklarācija, un tajā ir ierakstīti arī jautājumi par vienotu izpratni par Latvijas vēsturi. Atgriežoties pie tā paša okupācijas fakta atzīšanas, nav jau stāsts, vai mēs to saucam vārdā «okupācija». Tas ir stāsts par Latvijas vēsturi un vai mēs dzīvojam tajā Latvijā, kas ir nodibināta 1918. gadā, vai mēs dzīvojam Latvijā, kura ir sākusies kā valsts tikai pirms 20 gadiem 1991. gada 21. augustā, kad tika pieņemts un nobalsots par šo dokumentu, kad atkal pārējās valstis, kuras bija atzinušas Padomju Latviju, sāka atzīt Latviju no jauna. Katrā ziņā vesela virkne pasaules valstu - gan Anglija, gan Amerika, gan Kanāda, vesela virkne Eiropas un Āzijas valstu - neatzina, ka ir bijis kāds starpposms un no tā ir veidota visa Latvijas Satversme un Latvijas likumdošana. Nav jautājums par kaut kādiem ultimātiem - tas ir jautājums par vēsturi un pamatvērtībām, kas ir rakstītas Latvijas Satversmē, un par tām vērtībām, ar kurām ikvienam latvietim un ikvienam Latvijas politiķim būtu jādzīvo.
Jūs minējāt - valdes vairākums. Tas nozīmē, ka kaut kāds mazākums varētu arī negribēt SC?
Es esmu pārliecināta, ka ir mūsu partijās cilvēki ar dažādiem viedokļiem, bet demokrātijā to lemj vairākums un tā institūcija, kurai šīs pilnvaras lemt un pieņemt šos lēmumus ir dotas. Mums šobrīd ir aptuveni 4000 biedru, un, ja mēs viņus visus kopā sasauktu, es esmu pārliecināta, ka tajā brīdī, ja būtu jāveido, starp tiem 4000 biedriem nobalsotu vairākums.
Vai ar Vienotības vienotu ideoloģiju ir viss kārtībā?
Ar Vienotības vienotu ideoloģiju ir viss kārtībā.
Jūs patlaban reklamējaties, ka esat pret oligarhiem. Vai nākamajā valdībā jūs sadarbosieties arī ar ZZS, ja vajadzēs?
Pirmām kārtām reklamējamies par tiesisku valsti un par tiesisku valsti mēs esam bijuši vienmēr. Tas, ar ko nāks Vienotība uz vēlēšanām, pirmām kārtām ir par valsts attīstību...
(Pārtrauc.) Bet kā jūs cīnīsieties pret oligarhiem un vai, piemēram, sadarbosieties ar Lembergu, kurš, visticamāk, šoreiz kandidēs vēlēšanās?
Mēs ļoti ceram, ka šajā Saeimā un arī sabiedrība izdarīs savu vērtējumu - Saeimu ievēl sabiedrība. Ja sabiedrība pēkšņi ļoti atbalsta šo oligarhu veidoto politiku, ir jautājums, vai Vienotībai ir labāk šajā brīdī sadarboties vai arī visu atstāt.
Tad ir pieļaujams, ka jūs ar viņu sadarbosieties?
Es gribu cerēt, ka nākamā Saeima būs ar daudz mazāku oligarhu ietekmi. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi parlamentu ievēl tauta un tādā veidā realizē savu varu...
(Pārtrauc.) Satversme nenosaka jūsu apvienības politiskos principus, šis bija jautājums par principu?
Principa jautājums ir tad, kad partijas uzraksta savu programmu, pēc tam viņām ir jāvar to realizēt. Tieši tāpēc tiek dibināta Vienotība, un tieši tāpēc mums ir žēl, ka mums ir atkal daudz sašķeltāka situācija, nekā viņa bija pirms iepriekšējā parlamenta. Lai tu realizētu savu programmu, tev ir nepieciešams vairākums. Pretējā gadījumā tā var būt opozīcija un tā var būt opozīcija atlikušos trīs gadus. Vērtējot vēlēšanu rezultātus, ir jāskatās, vai tas viss, kas ir izdarīts šajos divarpus gados, kamēr ir Dombrovska valdība, vai ir iespējams, ka tas viss tiks turpināts un ka to situāciju nepadarīs sliktāku. Tie ir principi, kuri ir ierakstīti, un neviens no viņiem nekad neaiziet.
Cik SC ir profesionāli gatavs strādāt valdībā? Vai, jūsuprāt, viņiem ir gana labi un spēcīgi ministru kandidāti?
Viņi, protams, savus ministru kandidātus nav izvirzījuši vēl, bet domāju, ka tā ir SC kā partijas ļoti liela problēma. Ja viņiem šobrīd bija 29 mandāti parlamentā, tad es domāju, ja jūs izietu uz ielas un pajautātu virknei cilvēku, lai nosauc kaut vai pusi no viņiem, es domāju, ka lielākā daļa nezinātu. No šiem cilvēkiem faktiski ir kāds piecnieks, kas parādās. Pat tad, ja jūs skatāties krieviski rakstošos medijus, kopumā no 29 tieši tāpat neparādās vairāk, lai gan tie tomēr ir tie top politiķi, kuri ir guvuši tautas atbalstu un kuriem būtu jāvar ieņemt ministru, komisiju vadītāju amatus, tātad paust savu viedokli, aizstāvēt savu viedokli. Tā, manuprāt, ir SC ļoti liela problēma. Skaitliski šie cilvēki ir, bet piedāvājums, kas konkrēti varētu veikt un realizēt politiskos uzdevumus, manuprāt, ir diezgan problemātisks.
Kāpēc tā ir? Viņi taču tomēr ir ilgi spēlētāji politikā.
Pirmām kārtām politiķi ir jāaudzina. SC frakcija ir diezgan paklausīga organizācija, kura izpilda, ja ir politiskais uzstādījums, tad, kā es saprotu, tur bez īpaši lielām debatēm tas lēmums tiek izpildīts. Lai politiķis varētu attīstīties, viņam ir jāļauj pašam kaut kur iet, lemt un pieņemt lēmumus. Tas, ko mēs mēģinājām darīt šajā parlamentā, lai arī SC pārstāvji kā opozīcijas pārstāvji būtu vismaz komisiju vadītāji. Tomēr lielu progresu no 29 deputātiem, manuprāt, mēs neesam sagaidījuši.
Kāpēc Zatlers neatnāca pie jums?
Tā ir garām palaista izdevība veidot lielu politisku spēku. Tad, ja arī Vienotībā ir kaut kādas problēmas jeb personālijas, kas liekas ne tik ērtas, tā tomēr ir māka politikā strādāt ar tiem cilvēkiem, kam ir vēlētāju atbalsts, kam ir pieredze ar jaunām idejām un jauniem cilvēkiem. Tas, manuprāt, būtu varējis tās pārmaiņas tālāk nest. Vienmēr jaunas organizācijas dibināšana, veidošana, cilvēku iesaiste un pārbaude prasa papildu resursus. Ne vienmēr, ja cilvēks ir bijis veiksmīgs vienā sfērā, tas negarantē, ka viņš var veiksmīgi darboties politikā un iekļauties komandā, jo politikā tas ļoti bieži ir komandas darbs un ir jābūt gan vīzijai, gan sapratnei. Pirmām kārtām gan kā funkcionē valsts pārvalde, gan kā funkcionē parlaments. Es ļoti labi atceros 8. Saeimu, kad 26 JL biedri ienāca. Lielākā daļa no tiem, kas tika ievēlēti no JL, nebija saskārušies ne ar valsts pārvaldi, ne ar parlamenta darbību. Ir vajadzīgs kaut kāds brīdis, lai arī cik tu būtu talantīgs māceklis, lai apgūtu, kas vispār notiek un ko tu vari panākt.
Jūs domājat, ka viņš neapzinās šīs grūtības?
Acīmredzami ir kaut kādi apsvērumi. Publiski izskanējis, ka tas varētu būt matemātisks lēmums, bet es uzskatu - ja mēs gribam būt politikā godīgi un teikt, ka mums viss saskan, tad strādājam vienā komandā.
Jūs esat teikusi, ka viņa partija ir Vienotības tuvākais partneris. Kur jūs redzat līdzības?
Līdzības ir tiesiskajos jautājumos, jo tieši Vienotība ir bijusi tā organizācija, kurai tiesiska valsts un arī cilvēki, kas šobrīd ir Vienotībā, - gan Čepāne, gan Loskutovs, gan Štokenbergs, pievienojies arī Judins, arī es pati kā bijusī tieslietu ministre saistos ar šiem jautājumiem, un tie ir jautājumi, kurus arī, neskatoties uz saviem pienākumiem kā parlamenta priekšsēdētājai, es pati gāju debatēt, un man viņi vienmēr ir bijuši svarīgi.
Bet varbūt Valdim Zatleram ir pavisam cits valsts attīstības redzējums?
Valsts attīstības redzējumu zinām tikai tik daudz, cik viņš to prezentēja Latvijas Universitātes aulā, kad viņš piekrita, ka viņš tiek izvirzīts atkārtoti prezidenta amatam. Šis redzējums faktiski bija Dombrovska valdības redzējums, un tur nebija nekādas atšķirības. Nav nekādu pazīmju, ka universitātes aulā, pasakot savu redzējumu par valsti, pēkšņi varētu nākt kaut kas diametrāli pretējs.
Nacionālie spēki ir pateikuši, ka viņu virsuzdevums ir strādāt valdībā, jo arī viņiem ir apnicis sēdēt opozīcijā. Vai kombinācija Vienotība, Zatlers, nacionālie spēki arī ir pieļaujama, un kas ir prioritārā kombinācija - ar SC vai ar nacionālajiem spēkiem?
Es gribu atgādināt Dombrovska plašās koalīcijas piedāvājumu. Nosacījumi tika izvirzīti ne tikai SC, bet arī nacionālajiem spēkiem, kuri savā darbības laikā no tā visa, daļēji atbalstot valdību, bet daudz kur ir mēģinājuši atkāpties. Ja nacionālie spēki vēlas iekļauties, jāskatās, kāda ir komanda, ko viņi var piedāvāt, jo nevar pastāvēt partija ar vienu jautājumu. Ja pamatjautājums ir attīstība, tad jāskatās, vai nacionālie spēki spēj piedāvāt savu programmu valsts attīstībai. To, kas attiecās uz latviešu valodas stiprināšanu, arī referenduma gadījumā, tas nebija tas veids, kā panākt šo rezultātu. Tur varēja panākt pretēju rezultātu.
Un SC jūs redzat nopietnu attīstības piedāvājumu?
Sēžot ļoti ilgi opozīcijā, protams, ir viegli pateikt, ka viss ir nepareizi. Dažas no SC piedāvātajām lietām ir bīstamas, piemēram, programmas pārtraukšana ar starptautiskajiem aizdevējiem. Mums ir jāsaprot, ka starptautiskie aizdevēji nevis diktē noteikumus, bet mēģina, lai mēs paši izveidotu tādu nodokļu un ekonomisko sistēmu, kurā mēs paši spējam pastāvēt un sevi uzturēt.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars pats izvēlējās nekandidēt Saeimas vēlēšanās, vai jūs «palīdzējāt» viņam izvēlēties?
Kampars ir pieredzējis politiķis, un viņš neaiziet no politikas. Viņš nebūs tajā politikā, kas ir redzama. Jebkurai partijai ir svarīgi ne tikai realizēt savu programmu. Tikpat svarīgi ir arī veidot un stiprināt organizāciju. Manuprāt, tā ir Kampara spēcīgā puse, un tieši tāpēc ir svarīgi, lai būtu cilvēks, kuram nav blakus ministra vai kādu citu pienākumu un kurš domātu par partijas organizāciju un uzbūvi.
Tas ir paaugstinājums vai pazeminājums?
Es domāju, ka to nedrīkst vērtēt kā paaugstinājumu vai pazeminājumu, jo tie abi darbi ir līdzvērtīgi svarīgi. Viens ir publiskā skatuve, un otrs ir ne mazāk svarīgs, bet nav tik ļoti redzams un nedod atpazīstamību. Nenoliedzami Kamparam ir vesela virkne ļoti labu sasniegumu, piemēram, ieviestais mikrouzņēmumu nodoklis. Bet, ja no sabiedrības puses tiek apšaubītas kādas lietas, kā tas bija ar deklarāciju, tad ir jāļauj noskaidrot tiem, kas ir kompetenti. Es neapšaubu viņa godīgumu un godaprātu. Bet šobrīd tas ir jautājums par sabiedrības attieksmi.
Kas gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ir politiskie riski, no kā vēlētājiem vajadzētu uzmanīties?
Risks ir tāds, ka šis posms ir tik īss - ir īsāks laiks domāt, ir īsāks laiks partijām prezentēt savas programmas, uzstādījumus un cilvēkus. Risks ir tāds, ka var būt vairāk gadījuma cilvēku Saeimā. Tas sastāvs var arī neattaisnot cerības. No savas puses mēs darīsim visu, lai būtu no oligarhiem brīva koalīcija un valdība, bet, ja tā ir SC un ZZS koalīcija, kura arī varētu tikt izveidota, tad tas ir jautājums, kurā virzienā ies Latvijas valsts.
Vai Valsts prezidentam, ņemot vērā to visu, ko esat pieredzējusi, ir jāatstāj pilnvara atlaist Saeimu šādā formātā, kādā tā notika?
Es domāju, ka tas ir pārskatāms jautājums, jo Konstitucionālo tiesību komisijai jau tad, kad tika dibināta biedrība, kas aizstāvēja tautas tiesības šādu izvēli veikt, bija arī piedāvājumi, kas attiecās uz prezidenta tiesību jomas sakārtošanu. Iepriekšējā parlamentā tam bija ļoti kategorisks pret. Lai mēs izvairītos no nejaušībām un lēmums būtu izsvērts, ir ļoti svarīgi, ka šie nosacījumi, kuri tika minēti Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā, tiktu iestrādāti Satversmē. Droši vien, ka tas nākamajai Saeimai būs jārisina.