LPP/LC piedāvā arī savu ministru kandidātu sarakstu, kurā ir valdības darbā jau pieredzējušie Ainars Baštiks, Andris Bērziņš, Juris Radzēvičs, Dainis Turlais un pats A. Šlesers kā premjera kandidāts. Ja partija iekļūtu Saeimā, arī tās frakcijā, visticamāk, būtu pieredzējušie politiķi, kuriem parasti priekšroku dod A. Šlesera partiju vēlētājs.
Neviena Saeimā pārstāvēta partija neuzrāda tik lielu biedru skaitu kā Šlesera Reformu partija LPP/LC, kurai esot 3772 biedri. Tajā pašā laikā nevienai Saeimā pārstāvētajai partijai nav tik mazas ietekmes kā šim politiskajam spēkam, kas iepriekšējās vēlēšanās nestartēja ar savu sarakstu, bet kopā ar Tautas partiju nodibināja apvienību Par labu Latviju!. Tā ieguva astoņas vietas - no tām trīs bija LPP/LC. Apvienība 10. Saeimā bija opozīcijā. Pirms vēlēšanām par PLL līderi kļuva bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš šajās vēlēšanās vairs nestartē. Nesen žurnālā Ir viņš atzina, ka attiecības ar abiem ietekmīgajiem cilvēkiem Andri Šķēli un A. Šleseru bijušas labas, bet nekad nevar zināt, ko viņi «dara tad, kad nerunā ar tevi un ir kaut kur ārpus tevis». Uz žurnāla jautājumu, vai Latvijas politika būtu labāka bez trim oligarhiem (par tādu ir uzskatīts arī ZZS sadarbības partneris Aivars Lembergs), G. Ulmanis atbild: «Šobrīd viennozīmīgi šiem cilvēkiem vairs nevajadzētu būt politikā.» Intervijā bijušais prezidents arī norāda, ka A. Šlesers ne tikai «šausmīgi grib darboties politikā, bet viņam, tāpat kā Šķēlem, gribas darboties arī biznesā». Visticamāk, te arī meklējami viņa pretrunīgi vērtētās politiskās darbības iemesli.
Aiziet reģionu cilvēki
Gada laikā LPP/LC ir atstājis ievērojams skaits vietējo līderu - Ainārs Mežulis Smiltenē, Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs ar visu nodaļu, arī liepājnieks Jānis Vilnītis uz Zatlera Reformu partiju aizgāja kopā ar nodaļas biedriem. Viņi nav vienīgie, darbību partijā apturēja un atteicās kandidēt arī Ivars Kalvišķis, kurš nebija mierā ar nosaukuma pārveidi, lai tā pozicionētos iepretim Zatlera Reformu partijai. Uz vaicāto, vai tādējādi A. Šlesers neriskē pazaudēt vēlētājus, kas atzinīgi vērtē bijušo prezidentu Valdi Zatleru un viņa lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, viņš atbildēja: «Zatlera atbalstītāji nav mani atbalstītāji.» Pēc BNS pasūtījuma veiktās Latvijas faktu pēdējās aptaujas, par LPP/LC būtu gatavi balsot 1,3% vēlētāju. Zaudējusi atbalsta punktus reģionos, LPP/LC, iespējams, tos vēl nav zaudējusi kristīgajās konfesijās. Sarakstā ir cilvēki no tām, arī no Jaunās paaudzes - iepriekšējo vēlēšanu pieredze rāda, ka tās pārstāvji diezgan vienprātīgi atbalsta tieši šo partiju.
A. Šleseram raksturīga sišanās pret gandrīz jau aizvērtām durvīm un arī pārdroši, vēlāk aizmirsti solījumi, piemēram, pārvērst Rīgas Centrāltirgu cilvēkiem tīkamā izskatā - bijušā LPP/LC biedra Daiņa Liepiņa neilgajā vadīšanas laikā patiešām bija sākušās pārmaiņas - vai apvienot Rīgu ar Jūrmalu. Ideju par Latviju kā finanšu un biznesa centru un bagātīgu investīciju piesaisti viņš nav atmetis joprojām. Lai nokļūtu pie iespējas to īstenot, A. Šlesers neiezīmē sarkanās līnijas un varot sadarboties pilnīgi ar visiem - gan Saskaņas centru, gan Visu Latvijai!-TB/LNNK. Politiskā realitāte var izrādīties tāda, ka vienīgās iespējas nonākt valdībā partijai ir, ja vairākumu veido SC un Zaļo un Zemnieku savienība, jo aptaujās populārajai ZRP ir sarkanā līnija - oligarhu ietekmē esošie politiskie spēki. LPP/LC līdera vārds šajā kontekstā figurē mediju ziņās, kas vēstīja arī par viņa iztaujāšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Kad V. Zatlers rosināja Saeimas atlaišanu, kā pēdējo pilienu viņš minēja Saeimas nevēlēšanos dot atļauju veikt kratīšanu A. Šlesera dzīvesvietās. A. Šlesers pats droši saka, ka tam pamata nav, jo esot jau pagājuši vairāki mēneši, bet nekādi viņa nodarījumi neesot atklāti.
Jāmeklē pagātnē
Lai labāk saprastu, ko no šī politiskā spēka var sagaidīt nākotnē, jāatgādina tā darbība pagātnē, jo daudz kas tajā atkārtojas. Politikā A. Šlesers ienāca 1998. gadā ar Jauno partiju, bet katrās vēlēšanās pieteica savu komandu ar citu nosaukumu un citu līderi vadībā. Pirmo reizi tas bija Raimonds Pauls, pēc četriem gadiem - mācītājs Ēriks Jēkabsons, bet uz nākamajām vēlēšanām A. Šlesers jau pats bija gatavs no neformālā līdera kļūt arī par faktisko vadītāju, pieaicinot ārpus parlamenta palikušā Latvijas ceļa smagsvarus Ivaru Godmani un A. Bērziņu. Tagad pieaicinātā statusā ir bijušais Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Jurkāns. Vienās Rīgas domes vēlēšanās LPP startēja uzņēmēja Jura Lujāna vadībā.
Vairākkārt A. Šleseram bija raksturīgi pieslieties vēlēšanu veiksminiekiem ar aicinājumu veidot bloku - pēc 1998. gada vēlēšanām A. Šlesers tādu izveidoja ar Latvijas ceļu, 2002. gadā - ar vēlēšanās uzvarējušo Jauno laiku. Toreiz viens no viņa skaļākajiem lozungiem bija iestāšanās pret oligarhiem, ar ko bija domāts Ventspils mērs A. Lembergs. Pa šo laiku A. Šlesers ir izveidojis ciešas saiknes gan ar A. Lembergu, gan likvidējamās TP priekšsēdi A. Šķēli. Tāpēc LPP/LC primārie partneri, visticamāk, var būt ar šiem cilvēkiem saistītie politiskie spēki un Saskaņas centrs, kam apstiprinājums ir arī kopīgā darbība 10. Saeimā. Arī pēdējās Rīgas domes vēlēšanās par LPP/LC tuvāko sabiedroto kļuva Saskaņas centrs.