Diena centās uzzināt, kāpēc dažos sporta veidos Baltijas projekts sekmīgi attīstās, bet citos aktivitātes apsīkušas jau pēc vienas sezonas.
Flagmaņi attālinās
Nedēļas nogalē ar Baltijas kausa izcīņu sāksies astotā Baltijas basketbola līgas (BBL) sezona. 2004. gadā atklātā turnīra sekmes nodrošināja sporta veida stabilās pozīcijas visās trīs valstīs, kā arī iepriekš finansiālu problēmu izjukušās Ziemeļeiropas basketbola līgas sniegtās mācības. Turnīra kulminācija sasniegta treknajos gados, bet pēdējās sezonās BBL vēriens gājis mazumā, ko noteikusi gan finansiālā situācija, gan jaunu konkurentu ienākšana reģionā. Baltijas spēcīgākie klubi Žalgiris, Lietuvos rytas un arī VEF Rīga priekšroku dod bagātajai VTB līgai, kur ir lielākas iespējas nopelnīt, bet BBL startē tikai izslēgšanas turnīrā. Līdz ar flagmaņu aiziešanu noplok arī atbalstītāju interese, kas savukārt apgrūtina dzīvi mazajiem klubiem. Līdz šim ceļa un spēļu rīkošanas izdevumus lielā mērā sedza turnīra rīkotāji, taču nu šis slogs gandrīz pilnībā ir uz klubu pleciem. Tiesa, iespēja krāt pieredzi cīņās ar kaimiņvalsts klubiem garām laista netiek, jo pašmāju čempionāts pēdējos gados strauji pavājinājies. Lai arī iepriekšējā sezona pierādīja, ka BBL pamatturnīrs bez Lietuvas grandiem intrigas ziņā tikai iegūst, skaidrs, ka skatītāju zālē vieglāk ievilināt ar spēli pret slaveno Kauņas Žalgiri, nevis pret sīksto Prienu Rūdupi.
Stabilitāte pie tīkla
Pēc pāris nedēļām startēs septītā Schenker volejbola līgas sezona - viens no veiksmīgākajiem Baltijas valstu sadarbības projektiem. Tiesa, pāri tīklam bumbu spēlē tikai Igaunijā un Latvijā. Kā smej Latvijas volejbola izlases un Lāse-R/Rīga komandas galvenais Raimonds Vilde, tad leišiem labāk patīkot citu izmēru tīkliņi, kuros var iemānīt arī mazākas zivteles. Te gan uzreiz atrodama atbilde, kāpēc Schenker līgā spēlē sešas Igaunijas, četras Latvijas, bet nav nevienas Lietuvas komandas. Dienvidu kaimiņi nav spējuši izveidot pat labu amatieru blici.
Schenker štābs ir Igaunijā. Pateicoties ziemeļu kaimiņiem, volejbola projekts arī veiksmīgi attīstās, lai gan vēl deviņdesmitajos gados Latvija meistarības līmenī bija krietnu soli priekšā. «Būtībā mēs bijām tie, kas igauņiem iemācīja spēlēt volejbolu. Braucām pārstāvēt viņu klubus, un tā viņi ar voleju aizrāvās. Arī šosezon vairāki mūsu labākie volejbolisti spēlēs Igaunijā.» Pēc Vildes domām, Schenker līga patlaban ir ideālais modelis Latvijas volejbola attīstībai. «Mūsu nacionālais čempionāts ir amatieru vai pusprofesionālā līmenī. Spēlēšana Schenker paver iespēju četriem vadošajiem klubiem iepeldēt nedaudz plašākos ūdeņos, nevis vārīties tikai savā sulā.»
Visi vārti ciet
Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs (LFF) Jānis Mežeckis par Baltijas futbola līgas nākotni runā krietni pozitīvākos toņos nekā citi LFF darbinieki. Daži pat drūmi nopūšas un atzīst, ka, visticamāk, tādas vairs nebūs. Nu jau pāris mēnešu federāciju atbildīgās amatpersonas domā par to, ko ar Baltijas līgu darīt nākotnē. Domā tik intensīvi, ka savā starpā par to vēl nerunā.
Mežeckis gan teic, ka kaut kas noteikti būs - vai nu īss turnīrs ziemā uz mākslīgā seguma, vai kāds turnīrs pēc kausa izspēles principiem, vai varbūt vēl kas cits. Līgums ar TrioBet līgai beidzies, taču ir spēkā esošs līgums ar televīzijas kanālu Viasat Sport Baltic. Pirmajos gados translāciju izdevumu lielāko daļu sedza Baltijas valstu futbola federācijas. Nākamajā Baltijas līgas turnīrā VSB un federācijas dalītu izdevumus godīgās daļās, bet vēl pēc gada VSB jau maksātu naudu federācijām. Ja vien turnīrs joprojām pastāvēs...
Latvijas un Lietuvas futbola klubi esot izrādījuši interesi piedalīties Baltijas līgā arī turpmāk, taču visi kā viens vēlas krietni labāku organizāciju. Lietuvas kluba Ekranas galvenais treneris esot pat sūdzējies, ka reiz ieradies uz spēli Slokas stadionā ar Jūrmala-VV, taču pusotras stundas pirms mača sākuma stadions bijis ciet un klāt nav bijis neviena cilvēka. Neatlika nekas cits, kā rāpties pāri žogam, lai sāktu iesildīšanos.
Uz ledus nav konkurences
Hokejā vairākkārt bijuši mēģinājumi rīkot sacensības Baltijas un tuvāko valstu mērogā. 2001. gadā Baltijas līga pastāvēja pusi sezonas, bet četrus gadus vēlāk pēc toreizējā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretāra Ēvalda Grabovska iniciatīvas tika aizvadīta vesela sezona. Ir divi galvenie iemesli, kāpēc līga nebija dzīvotspējīga. Pirmkārt, Latvijas vadošo komandu meistarības līmenis tomēr ir krietni augstāks nekā kaimiņvalstīs. Otrkārt, visās valstīs patlaban pārsvarā izveidotas pusprofesionālas komandas. Spēlētāji ir aizņemti tiešajā darbā, tāpēc pārbraucieni no vienas uz otru valsti ir grūti savienojami ar darba pienākumiem.
Ar tālejošiem plāniem Latvijas čempionātā iesaistījās Tartu komanda Big Diamonds. Pēc pāris gadiem igauņi no Latvijas jau bija projām. Spēlēšanu Latvijas atklātajā čempionātā turpina Elektrēnu Energija, taču komandas meistarības līmenis naudas trūkuma dēļ katru gadu krītas. Jāatzīst, ka arī Latvijā kvantitātei neseko kvalitāte. Šosezon pirmo reizi kopš 1947. gada virslīgā spēlē desmit komandu, kurās pārsvarā ir jaunieši vai amatieri.
Karalienei Zelta līga
Par vieglatlētikas centru Baltijā ir kļuvusi Igaunija. Ziemeļu kaimiņvalstī visu sezonu dažādās pilsētās notiek Zelta līgas posma sacensības, kuras mazākā mērogā ir kopija populārajiem Dimanta līgas mačiem. Sporta karalienes sacensībās startē ne tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, bet arī Krievijas, Baltkrievijas, Somijas un dažreiz pat eksotisku valstu vieglatlēti. Visu trīs Baltijas valstu pārstāvji ir runājuši par kopējām sacensībām. Diemžēl sporta karaliene vieglatlētika Latvijā un Lietuvā nav tik populāra kā Igaunijā, tāpēc arī ir problemātiski komercmačiem sarūpēt atbalstītājus.
Ilglaicīgi un kompakti
Baltijas valstu sadarbībā pirmrindnieki ir handbolisti, kas jau padomju laikā bija izveidojuši Baltijas Handbola asociāciju. Pirmais Baltijas čempionāts notika jau 1991. gadā, un, par spīti finanšu krīzes cirstajām rētām, kopējs turnīrs šogad notiks jau 21. reizi. «Ir grūtāk nekā, piemēram, basketbolā, jo spēlētāji pārsvarā ir amatieri. Augstāka līmeņa handbolisti tiecas uz ārzemju klubiem,» problēmu iezīmē Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs Valērijs Jaškins. Iepriekš Baltijas līgā piesaistīti arī baltkrievi, interesi pirms šīs sezonas izrādījis klubs no Sanktpēterburgas, taču, pārlieku paplašinoties, rodas problēmas ar braukšanu uz spēlēm. «Uz Minsku vēl ar autobusu var aizbraukt, bet uz Brestu tas jau ir sarežģīti,» norādīja Jaškins. Toni Baltijas līgā pēdējos gados nosaka igauņi, spēlē arī klubs no Somijas. Latviju pārstāv LSPA un Dobeles Tenax, kas piektdien ar savstarpējo spēli atklās jauno Baltijas līgas sezonu.