Sezonas laikā Latvijas vadošā kluba titulu sargāja Poliurs/Ozolnieki, kas pagājušās sezonas čempionu titulam šoziem pievienoja arī decembrī izcīnīto Latvijas kausu, kā arī martā Tallinā iegūto trešo vietu Schenker līgas Četru finālā.
Arī iekļūšana finālā bija daudz vieglāka nekā Lāsei-R/Rīga, kas tikai trijos mačos pārspēja Jelgavas Biolaru, turklāt savstarpējās spēlēs vienmēr pārāki bija Ozolnieku volejbolisti.
Latvijas čempionāta finālsērijā viss sagriezās citādi, jo 13. aprīlī rīdzinieki sāka ar piecos setos izcīnīto uzvaru Ozolniekos un sestdien bija pārāki arī Daugavas sporta namā, uzvarot ar 3:1. Panākumu rindu Lāse-R/ Rīga turpināja arī svētdien Jelgavā, pārspējot sāncenšus pirmajos divos setos. Nākamajos divos setos uzvarēja Poliurs/Ozolnieki, taču pēdējais vārds zelta vērtē piederēja rīdziniekiem - 15:8 un sērijā 3:0.
«Uzvarējām pirmajos divos setos, bet tad atkal piezagās tas pašpārliecinātības velniņš, kas padarīja mūsu spēlētājus nedaudz lēnākus, darbību kļūdām bagātāku, cerot, ka sāncenši paši zaudēs,» atklāja Lāses-R/Rīga galvenais treneris Raimonds Vilde.
«Ozolnieki izmantoja mūsu vājuma brīdi, panākot 2:2. Pirms izšķirošā seta izdevās pārliecināt puišus, ka īsajā setā ir jāparāda maksimāli labākais jau no pirmās izspēles. Mums nebija pamata būt bailīgiem, jo pat zaudējums setā nepieliktu punktu finālam.»
«Nekādi neizdevās gūt pārliecību, ka varam ne tikai cīnīties, bet arī uzvarēt Lāsi-R,» uzsvēra Poliura/Ozolnieki galvenais treneris Zigismunds Grigoļunovičs. «Visās sērijas spēlēs bijām spiesti dzīties pakaļ, atspēlēties. Tik nestabils sniegums ir apliecinājums, ka sāncenši, kuri trenējas profesionālā režīmā, tomēr bija meistarīgāki. Lai arī valsts čempionāta finālā zaudējām, taču kopumā varam būt gandarīti par mūsu komandas sasniegto šajā sezonā.»
Lāse-R/Rīga atguva čempionu titulu pēc viena gada pārtraukuma.