Taču šī pati vasara darījusi arī pretējo - šogad pat tās šķirnes, par kurām audzētāji iepriekš lepni apgalvoja, ka tās neslimo nemaz, smagi cieta no īstās un neīstās miltrasas.
Divas tendences
Pagājušās piektdienas rītā Dabas muzeja 6. stāvā vīnogu zālē apmeklētāju vēl bija pamaz. Ap skaistajiem ogu ķekariem grozījās vien paši audzētāji - selekcionāri, kuru vārdi kļuvuši par Latvijas vīnogu zīmolu - Gunvaldis Vēsmiņš ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi, Gvido Dobelis, kurš vīnogu dabu pazīst kopš 70. gadiem.
Un vēl bija jaunie - tie, kuriem dažādi biznesi galvaspilsētā, bet vīnogas ir prieks un aizraušanās brīvajā laikā. Piemēram, ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, kam vīna dārzs Raganā un pāris tūkstošu jaunu stādījumu Sabilē. Kaspars Sūniņš, uzņēmuma Lulū pica līdzīpašnieks, kurš vīna dārzu Kandavas pagastā kopj jau desmit gadus. Viņu izaicinājums ir darīt Latvijas vīnu.
Abu paaudžu satikšanās Dabas muzejā faktiski iezīmē divas galvenās tendences vīnogu būšanā Latvijā.
Ēšanai - jau augustā
Pirmā tendence - selekcionēt arvien labākas vīnogas tūlītējai apēšanai.
Jau sen vairs nevienam nav jāpierāda, ka Latvijā var izaugt un nogatavoties saldas un garšīgas vietējo šķirņu vīnogas. Latvijas dārzos vietu vīnogām jau pirms vairākiem desmitiem gadu izcīnīja Pauls Sukatnieks ar savām šķirnēm. Viņš mēdzis teikt: «Ja vien ir kāds zemes pleķītis, jāstāda vīnogas.» Dabas muzeja degustācijās labāko skaitā vienmēr ir 'Supaga', 'Guna' un citas Sukatnieka šķirnes. Taču pēdējos 5-6 gados pirmajās vietās redzam 'Liepājas Dzintaru', 'Dovgu', 'Cīravas Agro' un citas G. Vēsmiņa vīnogas. Tās apgāž latviešu tipisko viedokli, ka mūsu vīnogas ir mazas un skābas (jo diezgan bieži cilvēki tās apēd nenogatavojušās). Līdz šim Latvijas vīnogas ienācās septembra vidū vai beigās, toties dažas Vēsmiņa šķirnes gatavas ir jau augustā. Izstādē 17. septembrī selekcionārs rāda mazus un jau iebojājušos ķekariņus - pēdējie, kas kopš augusta vēl saglabājušies.
Tagad selekcionāri ņemas ap to, lai mūsu vīnogas padarītu vēl salcietīgākas, tām butu vēl īsāks veģetācijas periods, tās būtu vēl izturīgākas pret slimībām. Tomēr, kā uzsver vīnogu audzētājs Gvido Dobelis, «katram dārzkopim, kurš vīnogas stāda pirmo reizi, ieteiktu vispirms sākt ar jau gadu desmitos pārbaudītām vērtībām».
Vīnogas Latvijas vīnam
Otra tendence, kas pēdējos gados iezīmējas, ir tādu vīnogu šķirņu selekcija, kas speciāli domātas vīnam. Eiropas tradicionālās vīnogas, ko audzē vīna kultūras zemēs, nav sala izturīgas. Tāpēc mums jāmeklē citas šķirnes, lai panāktu kompromisu starp izturību un garšas īpašībām, kas pasaulē tradicionāli uzskatītas par raksturīgām labam vīnam, skaidro Mārtiņš Barkāns. Latvijas vīnam der dažas no jau zināmajām šķirnēm ('Skujiņa 675', 'Hasanskij Sladkij', 'Zilga'), bet ir vēl arī citas šķirnes, ko mēģina introducēt Latvijā - piemēram, Seyval Blanc (vīna šķirne Anglijā), Bianka (Ungārijas šķirne ar nelielu ķekaru un mazām ogām).
Kas jādara ar vīnogām
Nedēļu pēc tam, kad nobirst lapas, vīnogas bez žēlastības (pat 70-90%) jāapgriež. No jaunā dzinuma atstāj četrus vai piecus pumpurus. Jāskatās, pie kura pumpura ir ķekars, tad aiz tā atstāj vēl vienu pumpuru un pārējo griež nost. Iedomājieties, ja tiek atstāti pieci pumpuri, no katra nākamajā gadā nāks dzinums ar ražu! Biezoknis!
Vīnogas nedrīkst pārmēslot. Slāpekļa mēslojums vīnogai jādod tikai pavasarī, ja tās cietušas ziemas salā un ļoti novārgušas. Galvenais vīnogu mēslojums ir kālija sulfāts un superfosfāts. Ja vīnogulājam ir pietiekami daudz kālija un superfosfāta, palielinās arī ziemcietība.
Pēc apgriešanas sāk domāt par vīnogulāja ieziemošanu. Ideālā variantā to dara tad, kad augsne jau sasalusi kādu centimetru. Ja sasalums neatkūst, tas dos savu siltumu. Virsū uzber sausas lapas vai kūdru, vai zāģu skaidas.