Viņu, visticamāk, atbalstīja koalīcijā pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī opozīcijā esošā Saskaņas centra un apvienības Par labu Latviju! deputāti, kurus nebiedēja iespējamā sabiedrības negatīvā reakcija, par ko debatēs brīdināja vairāki Vienotības politiķi. «Saeimas deputātu vairākuma balsojums Valsts prezidenta vēlēšanās ir pierādījis, ka parlaments atrodas oligarhu varā,» pēc sēdes paziņoja Vienotības valde. Abas koalīcijas partijas Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība tomēr apņēmušās strādāt kopā līdz vēlēšanām.
V. Zatlers pēc rezultātu paziņošanas paspieda roku jaunajam prezidentam A. Bērziņam, kurš amatā stāsies 8. jūlijā, kad beigsies tagadējā prezidenta pilnvaras. V. Zatlers žurnālistiem atzina, ka bija ar to rēķinājies, pirms izšķīrās par savu 28. maija paziņojumu, rosinot atlaist Saeimu, un «šīs dienas balsojums tikai vēl vairāk nostiprināja pārliecību, ka mans paziņojums sestdien bija īstajā brīdī un ar pareizo vēsti». Taču šajās dienās Latvijā esot noticis tik daudz pozitīvu procesu, ka tas esot tikai sākums, sacīja prezidents, pēc kura domām, lielāks pārsteigums par vēlēšanu rezultātu varēja būt A. Bērziņam. «Tad, kad kaut kas ir beidzies - gūta uzvara vai ciests zaudējums -, ir jāapstājas, jāpadomā pašam un tikai tad jārīkojas,» teica V. Zatlers.
Arī ar V. Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pirms četriem gadiem daļa sabiedrības nebija apmierināta, taču toreizējais premjers un Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis uzņēmās pilnu atbildību par viņa izvirzīšanu un garantēja arī ievēlēšanu, valdošā koalīcija toreiz balsojumā bija vienota un neslēpa savu izvēli prezidenta vēlēšanās. Tagad viss notika daudz neskaidrāk. V. Zatlera izvirzītāji no Vienotības nespēja uzņemties atbildību par vairākuma atbalsta garantēšanu savam kandidātam. A. Bērziņu neizvirzīja ZZS, bet tikai pieci tās deputāti. Debatēs pirms balsojuma viņam atbalstu pauda atsevišķi kolēģi no ZZS un daži politiķi no SC un apvienības Par labu Latviju!, kuri paši prezidenta amatam bija izvirzījuši V. Zatleru. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc katras no divām kārtām žurnālistiem apgalvoja, ka ir balsojis par V. Zatleru. A. Bērziņš, visticamāk, nebūtu ievēlēts, ja par viņu nebalsotu pārliecinošs Saskaņas centra vairākums. Taču dienu iepriekš atklātajā frakcijas sēdē daļa SC deputātu savos izteikumos atbalstīja V. Zatleru, kas varētu būt pietiekami, lai viņu ievēlētu, ja rīcība balsojumā saskanētu ar iepriekš sacīto. Sēdē piedalījās 99 deputāti, viens SC politiķis bija izbraucis. Dienas rīcībā esošā informācija liecināja, ka SC pārstāvji vēl dienu iepriekš bija raidījuši signālus Rīgas pilij, ka daļa atbalstīs V. Zatleru.
Kuluāros runāja, ka naktī SC, iespējams, ir saņēmis kādus vilinošus piedāvājumus un tas licis būt vienotākiem, bet, cituprāt, šīs vienošanās par kādiem varbūt arī politiskiem ieguvumiem bijušas panāktas jau daudz agrāk. Jāatgādina, ka SC, ZZS un PLL vairākkārt ir izšķīrušies par vienotu rīcību balsojumos personāliju un tiesiskuma jautājumos. Vaicāts, vai šādi piedāvājumi par kādu atlīdzību ir saņemti, Andrejs Klementjevs atbildēja, ka tas ir nekorekts jautājums, savukārt SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs iesaucās: «Kā jums nav kauna!? Varbūt vēl pajautāsiet - cik?» Valsts prezidents tika ievēlēts tikai otrajā kārtā, un, iespējams, tajā bija vainojami vairāki apvienības Par labu Latviju! deputāti, kas brīvo balsojumu patiešām bija izmantojuši pēc savas sirdsapziņas. Par V. Zatleru pirmajā kārtā nobalsoja 43 deputāti, par A. Bērziņu - 50 deputātu, un viņam pietrūka tikai vienas balss. Ja pieņem, ka par V. Zatleru nobalsoja visi 33 Vienotības un septiņi Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti, tad pirmajā kārtā kāda no trim papildu balsīm varēja būt no PLL, bet divas no tām otrajā kārtā jau bija pazudušas - tajā par A. Bērziņu nobalsoja 53 deputāti. Pirmajā kārtā pieci deputāti bija balsojuši pret abiem kandidātiem, otrajā - trīs. Iespējams, pirmajā kārtā abus kandidātus bija svītrojis arī Māris Kučinskis (PLL), kurš debatēs atzina, ka vislabprātāk būtu balsojis par Vairu Vīķi-Freibergu.
Jaunais Valsts prezidents A. Bērziņš pirmajā preses konferencē runāja tikpat brīvā un vienkāršā valodā, kā to radis darīt līdz šim. Uz jautājumu, vai šis balsojums nav apstiprinājums oligarhu ietekmei, A. Bērziņš tieši neatbildēja, bet pārsviedās uz atmiņām par darbu Tautsaimniecības komisijā, kurā neesot jutis oligarhu iespaidu. Taču viņš vairākas reizes apgalvoja, ka nevienam nepakļaušoties. Valsts prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Vaicāts, vai viņš šim kritērijam atbilst, A. Bērziņš atbildēja: «Vislabāk būtu dabūt cilvēku no Antarktīdas, kurš šajā zemē neko nav darījis.» Žurnālistus arī interesēja, vai pirmās lēdijas pienākumiem ir sagatavojusies prezidenta dzīvesbiedre ārste Dace, ar kuru gan viņš nav oficiālā laulībā. Cik protokolā būšot nepieciešams, «tas būs atrisināts, bet es šo darbu darīšu viens pats», sacīja A. Bērziņš. Viņš vēl skaidri nevarēja raksturot savu komandu, atzīstot, ka vēl nav skaidra Valsts prezidenta kancelejas struktūra. Viņš neatbildēja, vai uzticētu premjera amatu SC pārstāvim, kā arī Aivaram Lembergam, kurš ir ZZS premjera amata kandidāts. Premjeru izvēlēšoties koalīcija, un prezidents tikai vērtēšot kandidātu. Kad šis jautājums izskanēja atkārtoti, A. Bērziņš jau neiecietīgāk sacīja: «Es jums skaidri teicu: kurš būs izvirzīts, to es arī izvērtēšu. Sapratāt, ja?»
Debatēs Vienotības deputāts, Edgara Jaunupa politiskais domubiedrs Klāvs Olšteins paziņoja - ja V. Zatleru nepārvēlēs, viņš noliks deputāta mandātu, un to arī izdarīja. Debatēs runāja daudzi Vienotības deputāti, apelējot pie kolēģu sirdsapziņas un slavējot V. Zatleru. Opozīcija to dēvēja par liekulīgu rīcību. «Neviens politiķis tā nav personificējis tautas gribu kā Valdis Zatlers,» teica Inguna Rībena. Pēc viņas domām, tauta savā valstī ir dzīvojusi kā cilvēks, kuru paša mājā apzog savējie. Viens no VL!-TB/LNNK līderiem Raivis Dzintars debatēs teica - ja tiks ievēlēts A. Bērziņš, tas nozīmēšot, ka Saeima var pilnībā nerēķināties ar sabiedrības domām, ja «kaut ko ir nolēmuši ietekmīgi cilvēki». J. Urbanovičs apgalvoja, ka tieši ar savām runām Vienotība un VL!-TB/LNNK, slavējot tagadējo prezidentu par nacionālo stāju, ir mainījušas SC deputātu domas, kas neizklausījās pārliecinoši. LPP/LC līderis Ainārs Šlesers neformālās sarunās jau aicināja Vienotības politiķus mest ārā lietussargus, jo «Vienotība ir beigusies». Viņaprāt, ja V. Zatlers izveidos partiju, beigšoties Vienotības liekulīgā politika. Tagadējā prezidenta nepārvēlēšana varētu būt izdevīga arī tiem politiskajiem spēkiem, kuriem viņa, iespējams, jaunais politiskais spēks varētu vismazāk kaitēt kā politiskais konkurents. Te gan jāatceras, ka V. Zatlers ir runājis par etnisko robežu nojaukšanu partiju politikā, tas nozīmē, ka tādā gadījumā viņa domubiedri varētu uzrunāt arī SC vēlētājus.