Zviedrijā pēdējos gados regulāri parādās apgalvojumi, ka karalienes tēvs Valters Zommerlats, kurš nomira 1990. gadā, iestājies nacionālsociālistu partijā 1934. gadā. Pagājušajā gadā televīzijas kanāla TV4 raidījumā Kalla Fakta tika paziņots, ka viņš 1939. gadā Vācijā pārņēmis ebrejam piederošu rūpnīcu, piedaloties īpašā ebreju īpašumu atņemšanas programmā.
Zviedrijas karaļpils pārstāvis Bertils Ternerts pavēstījis aģentūrai TT, ka karaliene kopā ar citiem Zommerlatu ģimenes pārstāvjiem vācot faktus par V. Zommerlata darbību Brazīlijā un Vācijā laikposmā no 1930. līdz 1940. gadam. Visticamāk, pirmie rezultāti gaidāmi rudenī.
V. Zommerlats devās no Vācijās uz Brazīliju 1919. gadā 18 gadu vecumā. Tur viņš satika un apprecēja vēlākās Zviedrijas karalienes Silvijas māti Alisi. Brazīlijā viņš strādāja Vācijas tērauda firmas filiālē, līdz 1938. gadā atgriezās dzimtenē ar sievu un diviem bērniem. Vācijā viņš sāka vadīt kādam ebrejam atņemto rūpnīcu 1939. gadā un darīja to piecus gadus līdz tās iznīcināšanai karadarbībā.
Silvija Zommerlata satika Zviedrijas vēlāko karali Kārli XVI Gustavu 1972. gada Minhenes olimpiskajās spēlēs. Precoties 1976. gadā, viņa noliedza, ka tēvs bijis nacistu partijā.