Diena aptaujāja 50 autopārvadājumu jomas uzņēmumu un noskaidroja, ka konkurence par vissliktākajā stāvoklī esošā lielceļa titulu ir visai sīva. Topā pēc visbiežāk nosauktajiem ceļiem vai to posmiem minēta arī šoseja no Rēzeknes uz Daugavpili un Lietuvas robežu, ceļi uz Grebņevas robežpunktu no Balviem, Kārsavas un Rēzeknes, arī maģistrāļu Rīga-Liepāja un Rīga-Pleskava posmi. Kā labie piemēri aptaujā pavīd Tallinas šoseja (pēc remonta gan vēl prasās posms no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai), Bauskas šoseja (izņemot posmu Rīga-Ķekava), ceļš no Rīgas uz Latgali gar Daugavas kreiso krastu caur Jaunjelgavu. To, ka nav tik traki, salīdzinot, piemēram, ar Krievijas ceļiem, gan saka un seguma atjaunošanas darbus uzslavē tikai daži aptaujātie. Kritiku izpelnījusies arī ceļu remonta kvalitāte. Kāda uzņēmuma pārstāvis teic: «Āfrikas līmeņa remonts - uzsviež tik asfaltu, lai smagie paši to braucot noblietē.» Citas ar ceļiem saistītas problēmas, ko vēl bez bedrēm piemin respondenti, ir arī rises, kas kravas automašīnām ir pat kaitīgākas nekā caurumi segumā, ceļu šaurums, stāvvietu trūkums šoseju malās, kā arī nelabvēļi, kas mēdz sagriezt kravas auto tentus.
1. Ceļš vai bedre?
Īstenībā šī piecnieka pirmajā vietā būtu jāliek visi Latvijas ceļi, jo tieši tāda ir visizplatītākā atbilde, ko uz jautājumu par bedraināko mūsu valsts šoseju sniedz autopārvadātāji. «Latvijā nav ceļu!» un «Lielākās bedres ir Satiksmes ministrijā, kur sēž ceļu naudas dalītāji!» ir spilgtākās replikas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.