VPD visus klientus sadala zema, vidēja un augsta riska grupās, un dzimumnoziedznieki automātiski nonāk pie augsta riska klientiem. Ar viņiem tiek strādāts ļoti bieži - tiekoties un kontrolējot pat astoņas vai desmit reižu mēnesī, stāsta A. Dementjevs. Viņš uzsver, ka VPD finansējums taupības režīma dēļ samazinājies vairāk nekā uz pusi un tas nopietni ietekmējot dienesta darbu - nācies šķirties no aptuveni ceturtās daļas darbinieku. «Ja mums arī nākamgad samazinās budžetu, nāksies mazināt uzraudzību arī augsta riska klientiem,» brīdina A. Dementjevs. Probācijas dienesta uzraudzībā katru gadu nonākot ap 50-60 dzimumnoziedznieku.
Dienests viņus uzrauga, dodoties mājas vizītēs, tiekoties un pieskatot, lai viņi pilda savas saistības. Kaut arī oficiālajos probācijas dienesta pienākumos tas neietilpst, tomēr tā darbinieces cenšas arī palīdzēt saviem klientiem iekļauties sabiedrībā, piemēram, atrast darbu. «Tas ir darbs un jānošķir no personīgām simpātijām un antipātijām,» stāsta darbam ar dzimumnoziedziniekiem speciāli apmācītās VPD Liepājas darbinieces.
To, ka vairāki pēdējā laika izvarošanas gadījumi notikuši tieši Liepājā, viņas uzskata par sagadīšanos. «Domāju, ka tas tā ir visā valstī, - neapmierinātība apvienojas ar visatļautības sajūtu. Iespējams arī, ka sabiedrība ir nedaudz «izaugusi», - varēja arī nonākt līdz slepkavībai, lai slēptu pēdas, bet bija atsaucīgi cilvēki, kuri laikus paziņoja par notiekošo,» prāto PVD Liepājas struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe.
Seksa noziedznieku uzraudzes atzina, ka nav iespējams izveidot «tipiskā izvarotāja» portretu. Tie esot visdažādākā vecuma, sociālā stāvokļa un izglītības līmeņa cilvēki. Vienīgais, ko var pateikt gandrīz droši, - tie vienmēr ir vīrieši. Ja arī notiesā kādu sievieti, tas parasti ir par līdzdalību vai neziņošanu. Pārsvarā notiesātie dzimumnoziedznieki ļoti kautrējas par savu pagātni un cenšas to noslēpt.