Pieredze rāda, ka savu pilsoņa pienākumu aktīvāk pilda latvieši no «vecās trimdas» valstīm, piemēram, ASV, kas daudz interesējas par Latvijā notiekošo. Cilvēki, kas pēdējos gados aizbraukuši peļņā uz Lielbritāniju vai Īriju, ir kūtrāki balsotāji. Balsošanai ir arī praktiski šķēršļi, jo viesstrādniekam, kurš strādā Īrijas laukos, būtu diezgan sarežģīti nokļūt Dublinā, lai nobalsotu vēstniecības telpās. Šajās vēlēšanās ārzemēs izveidoti 64 balsošanas iecirkņi. Aktīvākie ir Amerikas latvieši, jo ASV būs veseli 15 iecirkņi, turpretim citās lielās valstīs, piemēram, Ukrainā un Vācijā, ir tikai pa vienam.
Alternatīvs risinājums ir balsošana pa pastu, taču arī tas nav vienkārši, jo vēlētājam jāraksta iesniegums un pa pastu jānosūta pase. Šoreiz balsošanai pa pastu pieteikušies mazāk nekā 1000 vēlētāju. Balsošanu ārzemēs varētu atvieglot elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana, bet pagaidām šis projekts nav pavirzījies uz priekšu. Elektroniskā balsošana jau sekmīgi tiek izmantota Igaunijā, piemēram, pagājušogad Igaunijas pašvaldību vēlēšanās internetā nobalsoja vairāk nekā 100 000 vēlētāju.