Ko ārsti saka par savainoto augšstilbu?
Saites un kauls nav skarti, tā ka nav tik traki. Varēja būt sliktāk. Izrādījās, ka sešpa-dsmit šuves man ir muskulī un vēl sešpadsmit, savelkot ādu. Ārsts teica, ka tik dziļu rētu vēl nebija redzējis.
Kādas ir pēdējās prognozes par atgriešanos laukumā?
Jāskatās, ka dzīs rēta. Pēc trijām vai četrām dienām es varētu sākt kāju kustināt un izpildīt vienkāršākos vingrinājumus. Nebūšu palīgs trešdienas spēlē pret Anaheimu un arī sestdien izbraukumā nespēlēšu pret Našvilu. Ceru, ka ilgāk par nedēļu nepalikšu ārpus spēļu ritma.
Zinot, ka esi mūsu «dzelzs vīrs», kurš sasniedzis NHL aizsargu rekordu pēc kārtas aizvadīto spēļu skaita ziņā, no savainojumiem biji pratis izvairīties?
Pagājušajā sezonā man arī bija nopietna trauma, kad ar slidu iegrieza pirkstā tuvu kaulam. Ilgāku laiku pirksts bija nekustīgs. Labi gan ir tas, ka man nav bijuši kaulu lūzumi vai cīpslu plīsumi. Pēc tādām traumām atjaunošanās process ilgst vismaz vienu vai divus mēnešus.
Ir jau 36 gadi, un Dalasas komandā esi vecākais spēlētājs?
Cenšos par to nedomāt. Pagājušajā sezonā par mani vecāki bija Maiks Modano un Jere Lehtinens, taču šosezon tik tiešām esmu vecākais. Pērn bija pat grūtāk, jo olimpiādes dēļ sezona izvērtās saspringtāka, turklāt pāris mēnešu mocījos ar muguras sāpēm. Šosezon jūtos labi, ir mikrotraumas, taču tās spēlēt netraucē. Galvenais, lai vēl būtu ātrums, jo bez tā šajā līgā grūti konkurēt.
Pēc sezonas līgums ar Stars beigsies. Cik svarīgi ir sevi parādīt sezonas beigās? Vai arī komandu ģenerālmenedžeri, izvēloties spēlētājus, tomēr ņem vērā sniegumu visas sezonas garumā?
Pārsvarā jau visi treneri un ģenerālmenedžeri zina manu spēli, kā arī to, uz ko es esmu spējīgs. Protams, iekļūšana play-off un aizspēlēšanās pēc iespējas tālāk man nāktu tikai par labu. Veiksmīga snieguma gadījumā komandas kodolu parasti cenšas saglabāt.
Izklausās, ka gribi palikt Dalasā…
Jā, jo divu gadu laikā šeit esmu labi iedzīvojies. Arī manai ģimenei viss ir labi. Vecākajai meitai Karolīnai skola ir piecu minūšu attālumā, jaunākajai Laurenai - vienas minūtes attālumā bērnudārzs. Man līdz treniņu hallei jābrauc divdesmit, līdz spēļu hallei - desmit minūšu. Par nākotni skaidrība būs pēc pāris mēnešiem.
Pirms sezonas ekspertu aplēsēs Dalasas Stars izredzes iekļūt izslēgšanas stadijā augstu nekotējās?
NHL televīzijas pārraidēs tik tiešām nedzirdēju atzinumus, ka mēs varētu iekļūt play-off. Sezonas laikā daudz kas ir mainījies. Esam agresīvāk un blīvāk sākuši spēlēt aizsardzībā, lai gan visu laiku jau turamies konferences labāko astoņniekā. Būtu stulbi, ja mūs pēdējā brīdī no play-off komandu skaita izstumtu. Nezinu, cik ilgi man vēl būs lemts spēlēt, tāpēc šosezon ļoti gribētos izbaudīt izslēgšanas spēļu atmosfēru. Divas reizes esmu spēlējis play-off - tas ir pavisam cits hokejs un emocijas.
Šosezon Stars sezonu beigs ar pozitīvu bilanci?
Ja iekļūsim izslēgšanas stadijā, sezonai finansiālajā ziņā vajadzētu būt plusos.
KHL pēc iekļūšanas play-off spēlētājiem algās var sanākt maksāt vēl līdz pat 30 procentiem, tāpēc klubiem ar pieticīgākajiem budžetiem aizspēlēšanās tālu Gagarina kausa izcīņā pat neesot izdevīga. Kā ir NHL?
Biju pārsteigts, ka internetā izlasīju šo ziņu. NHL pēdējo algu izmaksā pēc regulārā čempionāta pēdējās spēles. Stenlija kausa izcīņā visi spēlē par brīvu. Tāpēc klubu saimniekiem arī izdevīgi, lai viņu komandas aizspēlējas pēc iespējas tālāk. No katras mājas spēles var iegūt papildu ienākumus. Spēlētājiem papildu bonusi nav vajadzīgi. Visiem ir viena vēlēšanās - darīt visu, lai tikai būtu iespēja pieskarties Stenlija kausam.
Tā ir audzināšana, prestižs vai vēl kas cits?
Manuprāt, prestižs. Līdzīgi kā futbolā, visi grib izcīnīt Pasaules kausu. Ja iegūsti Stenlija kausu, tad tomēr ir apziņa, ka esi spēlējis pasaules spēcīgākajā hokeja komandā.
Uz kādu līguma termiņu nākotnē ir cerības?
Būšu priecīgs, ja parakstīšu NHL kaut vai vēl uz vienu sezonu. Aģentam būs jāpastrādā, un Dalasa jau arī nav vienīgais variants.
Ir iespēja nokļūt arī Edmontonā?
Tad gan es nopietni padomāšu, vai karjeru turpināt NHL.
Pirms gada laikam biji pārprasts vai vēlamais tika uztverts par jau esošo. Proti, medijos pavīdēja ziņa, ka Skrastiņš pēc gada spēlēšot Rīgas Dinamo?
Mana prioritāte joprojām ir NHL. Nav izslēgts gan arī Rīgas Dinamo variants. Iespējams, ka manam aģentam būs pārrunas arī ar Normundu Sējēju [Rīgas Dinamo ģenerālmenedžeris]. Skaidrībai vajadzētu būt jūlijā. Rīgā ir manas mājas, tāpēc man nekas nebūtu pretī spēlēt Dinamo. Būtu interesanti arī tāpēc, ka Arēnā Rīga es vēl neesmu ne reizi spēlējis.
Drīzumā Latvijas izlasei Arēnā Rīga būs pārbaudes spēles…
Latvijas izlasei es nekad neteikšu nē, taču man ar katru gadu nopietnāk ir jādomā par savu veselību. Ja sezona Amerikā būs beigusies, vispirms skatīšos, kā jutīšos, un tikai pēc tam pieņemšu lēmumu. Mikrotraumu man ir daudz, par tām pat negribas runāt.
Kurš variants ir labāks - izkrist Stenlija kausa izcīņā un steigšus uz emocijām doties uz pasaules čempionātu vai arī pēc NHL regulārā čempionāta pāris nedēļu atvilkt elpu?
Noteikti pirmais variants. Ja sezona NHL beidzas 9. aprīlī, tad ir grūti pārslēgties uz jaunu darba cēlienu, jo iekšēji ir apziņa, ka beidzot pienācis atvaļinājums. Ja būšu vesels, izkrišanas gadījumā no Stenlija kausa izcīņas es labprāt dotos palīgā izlasei.
Kāda ir dzīve Dalasā? Apkārtne ir lieliski sakārtota, šeit dzīvo turīgi ļaudis, tiesa, vasarā gaisa temperatūra esot plus 40 grādu!
Vasaras karstumu neesmu izbaudījis, taču esmu par to dzirdējis. Tad gan šeit negribētu būt. Runājot par pilsētu, kopš spēlēju NHL, tā ir ļoti mainījusies. Acīmredzot Teksasā nafta joprojām ir atrodama. Nepārtraukti ceļas jaunas mājas, un pilsētas centrā ir daudzas iespaidīgas celtnes.
Šī ir labākā vieta, kur Amerikā esi dzīvojis?
Katrai vietai ir savi plusi. Floridā līdzās bija okeāns un tur varēja lieliski atpūsties. Denverā bija citi plusi. Kopumā man ir paveicies ar pilsētām, kurās NHL karjeras laikā esmu dzīvojis. No tiem, kas ir spēlējuši Edmontonā vai Kolumbusā, esmu dzirdējis, ka tur nav ko redzēt.
Šovasar kopā ar vienaudzi hokejā Juri Klodānu un Filadelfijas Flyers aizsargu Oskaru Bārtuli jaunajiem hokejistiem Jelgavā rīkosi treniņnometni. Tas varētu būt pirmais solis trenera darba virzienā?
No manas puses tas būs eksperiments. Idejas autors ir Oskars Bārtulis. Viņam Filadelfijā ir treneris un aģents, kas nodarbojas ar šādām lietām. Oskars man piedāvāja iesaistīties, un es neatteicu.
Pieļauj iespēju pēc spēlētāja karjeras beigām palikt hokejā?
Visu dzīvi hokejā esmu bijis, tāpēc nekur tālu no hokeja arī neaizbēgšu. Pieredzi esmu ieguvis lielu un kāpēc lai es to nenodotu tālāk. Treneris vai menedžeris - arī kāds no šiem amatiem nav neiespējams, kad beigšu spēlēt. Mūsu jau nav daudz, kas ir pamatīgi izgājuši cauri NHL skolai - es, Arča [Irbe] un Sandis [Ozoliņš].