Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Arguments - PVN celšanu būšot grūti apiet

Kāpēc piekritāt finanšu ministra amatam? Pirms kāda laika bijāt kritiski noskaņots pret šo iespēju?

Politikā esmu īsu brīdi un vairāk gatavojos darbam Saeimā, nevis valdībā. Tiešām sākumā pats nebiju gatavs. Jautājums par mani kā ministru tika aktualizēts jau tūlīt pēc vēlēšanām. Saprotu, ka esmu labākais Valda Dombrovska kandidāts. Pārdomu procesā pakāpeniski esmu mainījis savu viedokli par atrašanos ministra amatā. Respektēju V. Dombrovska izvēli. Kādēļ nav citu kandidatūru, nevaru pateikt.

Cik liela ir jūsu loma V. Dombrovska piedāvātajā budžeta konsolidācijas mehānismā, no kuriem divas trešdaļas ir uz tēriņu mazināšanas, bet viena trešdaļa - uz nodokļu paaugstināšanas rēķina?

Uzskatu, ka iestrādes ir jāturpina, ko veikusi gan Finanšu, gan Labklājības ministrija. Ņemti vērā arī mūsu sociālo partneru priekšlikumi. Jāizanalizē būs IK rādītāji, un esmu pārliecināts, ka tie būs labāki, nekā mēs gaidām. Domāju, konsolidācijas summa saglabāsies. Tiek runāts par 350 milj., bet uzskatu, ka būs tuvāk 400 milj. Svarīgi ir domāt arī par 2012. gadu, kad plānojam iziet uz 3% deficītu. Tas ir liels izaicinājums, kura sasniegšanā var palīdzēt ekonomikas atgūšanās. Skaidrs, ka tas, ko piedāvā Pasaules Banka, daudzās jomās ir ļoti radikāli, tomēr ieklausīties vajag. Es ne tik daudz domāju par nodokļiem, cik par nepieciešamību beidzot īstenot reālas reformas valsts pārvaldē.

Vai koalīcijā būs atbalsts 250 miljonu latu izdevumu mazinājumam?

Būtiski, ka šī būs vairākuma, nevis mazākuma valdība. Opozīcija ir stipri sadrumstalota, un šaubos, vai tai būs pietiekami enerģijas apkarot piedāvāto konsolidāciju. Visi jau ir ieinteresēti ekonomikas sakārtošanā, ņemot vērā arī priekšvēlēšanu solījumus. Ja visi ir pret nodokļu palielināšanu, tad paliek valsts pārvalde, kuras reformām jādod finanšu pienesums.

Kā jūs kā ekonomists skatāties uz piedāvājumu par iemaksu pārtraukšanu 2. pensiju līmenī?

Tas noteikti ir pārejas variants, par kuru vēl nevar droši pateikt, vai tas būs vai ne. Tas apliecinātu mūsu nespēju atrast citus risinājumus. Tomēr neizslēdzu, kas tas varētu tikt īstenots, ja tiktu parādīts, kā šis pensiju mehānisms turpmāk pozitīvi strādās. Ja tas notiek kontekstā ar citām reformām, tad valsts demonstrē, ka reformu mehānisms darbojas. Tomēr, ja vienīgais veids ir nodokļu celšana un pensiju ietekmēšana, tas izskatās nepārliecinoši.

Kā vērtējat šodien izskanējušo iniciatīvu par iespējamo PVN pamatlikmes palielināšanu?

Tas ir viens no risinājumiem, kuru būs grūti apiet.

Vai atcelt samazināto PVN likmi, vai palielināt pamatlikmi?

Drīzāk mums ir problēmas, kā pašlaik atcelt samazinātās PVN likmes. Ir ļoti daudz pretargumentu, tādēļ, iespējams, vieglāks risinājums būtu tieši nedaudz pacelt pamatlikmi. Šo soli sper daudzas Eiropas valstis. Skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nav kustināms, tāpat uzņēmumu ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas. Vēl viena alternatīva ir nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes palielināšana, tomēr ir šaubas, vai tas kompensēs iespējamo PVN palielināšanu, zinot kādas grūtības ir pašvaldībām ar NĪN iekasēšanu. Tomēr šajā jomā ir jāiet uz priekšu un nodokļa palielinājums mājsaimniecībām būtu samaksājams. Jādomā arī par ar IIN neapliekamā minimuma palielināšanas iespēju. Mainot nodokļus, palielinājums ir jāsadala tā, lai tas būtu pēc iespējas nesāpīgāks iedzīvotājiem.

Tātad jūsu priekšlikums būtu PVN vai NĪN pacelšanas gadījumā kaut ko darīt ar IIN neapliekamo minimumu?

Tas būtu labs žests, tomēr, palielinot neapliekamo minimumu, samazinātos ieņēmumi. Jāskatās, varbūt labāk necelt PVN un nepalielināt neapliekamo minimumu. Jāizvērtē, vai ejam uz kādiem atvieglojumiem. Ja ejam, tad kaut kas būs arī jāpasliktina.

Kā panākt sociālo taisnīgumu, lai turīgie par savām milzīgajām mājām Jūrmalā NĪN maksātu vairāk, taču vienlaikus netiktu aizskarti mazāk maksātspējīgi cilvēki?

Jāizvērtē kadastrālās vērtības. Pašlaik blakus esošām ēkām ir nesaprotamas atšķirības. Neesmu pārliecināts, ka cenas objektīvi virzās. Aktuālākā problēma ir ar Rīgas centru un Jūrmalu. Jānovērtē, cik godprātīgi pašvaldības dod atlaides. Šis jautājums ir vairāk Tieslietu ministrijas jomā un būs viens no aktuālākajiem turpmāk.

Vai jūs varētu rosināt kādus grozījumus nodokļu sistēmā vai kādā nodoklī, piemēram, zināms, ka auto nodoklis ir cietis neveiksmi?

Auto nodoklis ir galvenais, kas nav devis gaidīto efektu. Šis nodoklis ir ļoti pretrunīgs, un tam nav arī liela fiskālā efekta. Taču ir jautājums, vai vajag no šī koncepta atkāpties, ja reiz tas ir sācis darboties.

Tad ko jūs kā nākamais iespējamais finanšu ministrs varētu atbalstīt no tiem sabiedriskajā telpā izskanējušajiem Finanšu ministrijā tapinātajiem nākamā gada budžeta konsolidēšanas priekšlikumiem, kuru vidū ir arī ideja samazināt ar IIN neapliekamo minimumu pensijām?

Noteikti nevēlētos atbalstīt jebkādu sociālās jomas nodokļu kustināšanu. Tas tomēr būtu vājākais risinājums, arī ņemot vērā pensijas Latvijā.

Ko jūs varētu atbalstīt?

Par PVN likmēm acīmredzot kaut kādi risinājumi varētu būt. Taču neredzu būtisku pienesumu budžetā, atceļot samazināto likmi grāmatām, elektroenerģijai, arī tūrismam. Samazinātās likmes vajadzētu saglabāt, taču, ja kādu no tām aiztiek, tad jāskatās kompensācijas mehānismi. Taču te atkal jāvērtē, cik šie kompensācijas mehānismi ir sarežģīti.

Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis pirms vēlēšanām TV kameru priekšā solīja PVN likmes neaiztikt, bet tagad pēc vēlēšanām tiek pieļauts pretējais.

Es domāju, ka no tā joprojām var izvairīties. Tas ir viens no risinājumiem. Tas ir ļoti atkarīgs no tā, vai būs iespējams atrast un politiski vienoties institūciju jomā par tēriņu samazināšanu.

Par cik varētu celt NĪN, un kādi varētu būt tie kompensējošie mehānismi mazturīgajiem, ko pirms vēlēšanām solīja Vienotība?

Dzīvojamām platībām likmi varētu pacelt vidēji divas, maksimums trīs reizes, neaizsniedzot 1%, salīdzinot ar pašreizējo likmi, kas ir 0,1%-0,3% atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības. Nekādā ziņā nedrīkst likmi celt vairāk. Par kompensējošiem mehānismiem jādomā. Varbūt vispār ir jāapsver iespēja neprasīt maksāt šo nodokli maznodrošinātajiem, ja summa ir maza, piemēram, pieci lati gadā, un ja administrēšana izmaksā vairāk.

Vai šie 80 miljoni latu, kādu ietaupījumu funkciju auditā radusi Valsts kancelejas vadītā darba grupa, ir pietiekami, vai tēriņi būtu jāmazina vēl vairāk?

Noteikti nav pietiekami. Ja budžets jākonsolidē par aptuveni 350 miljoniem latu, tad vislabāk šo summu vajadzētu rast valsts izdevumu daļā. Lauciņš smags, taču tas nav vienīgi finanšu ministra uzdevums.

Kur meklēt šo naudu - valsts centrālajā aparātā, aģentūrās, valsts uzņēmumos?

Piemēram, veselības aprūpē, kur vienmēr šķiet, ka trūkst naudas. Tanī pašā laikā ekspertiem ir viedoklis, ka šī sistēma ir pietiekami greiza.

Bet vai to varēs paspēt izdarīt nākamā gada budžeta kontekstā?

Es neesmu pārliecināts, taču vēlme un varēšana atrast naudu valsts izdevumu pusē ir. Tomēr laiks ir pietiekami mazs, lai naudu varētu atrast pilnīgi visās pozīcijās. Dzīvē redzēsim, cik daudz no konsolidācijai nepieciešamās naudas varēsim dabūt no tēriņu mazināšanas - pusi vai trešdaļu no summas. Varbūt kādu daļu varēs dabūt jau nākamgad, bet pārējo aiznākamgad.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?