Nebūdams VL fans, es šādas vaimanas nesaprotu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Latvija spēj aukstasinīgi atgādināt neskaitāmas epizodes no Rietumu mūsdienu un nesenas pagātnes vēstures, tad dārgajiem soģiem vajadzētu pieklust.
Daži piemēri. Itālijas valdībā ir ministrs, kāds Roberto Kalderoli kungs, kurš savulaik speciāli pārveda cūku zemes pleķim, kur vietējie musulmaņi bija iecerējuši būvēt mošeju. Kaut kā nav gadījies dzirdēt, ka viņa partija, Ziemeļu līga, tādēļ būtu izslēgta no koalīcijas.
Nu, labi - pieņemsim, ka reālpolitika Lielbritānijā lika pievērt acis uz īru republikāņu noziegumiem pret civiliedzīvotājiem un tādēļ Džerijs Adamss šodien ir ietekmīgs politiķis Ziemeļīrijā. Tā teikt, tā nu Apvienotās Karalistes iekšējā lieta. Bet - republikāņiem krietnu laiku bija izteikti draudzīgas attiecības ar Palestīnas atbrīvošanās organizāciju, kas savukārt netraucēja ebreju sirdsapziņai Elijam Vīzelam 2005. gadā ietusēt ar Adamsu kopā kādā Klintonu pāra rīkotā pasākumā par starpreliģiju dialogu. Un, jādomā, Vīzels Adamsam neatgādināja, ka viņa (Džerija) papucis Otrā pasaules kara gados dedzināja Melnajā kalnā ugunskurus, lai nacistu aviācija varētu veiksmīgāk bombardēt Belfāstu. Tiesa, man gan ir diezgan cieša pārliecība, ka pašiem ebrejiem nepatiktu atcerēties, piemēram, rasistiskās piezīmes, ko Izraēlas pirmais prezidents Haims Veicmans veltīja arābiem vēstulē britu valstsvīram Artūram Balfūram 1918. gada 30. maijā: «...arābi, kuriem piemīt virspusējs prāts, ciena vienu un tikai vienu lietu: spēku un panākumus. Arābu nodevīgā daba...» utt.
Nav gadījies arī manīt, ka, piemēram, no Rietumu grāmatnīcu plauktiem būtu izņemts viens no interesantākajiem reliģiju un mitoloģiju pētniecības klasiķiem Mirča Eliade. Lai gan Eliade bija viens no rumāņu organizācijas Dzelzs vilki (līdz 1930. gadam Erceņģeļa Mihaila leģions) līderiem. Vieni sauc šo organizāciju par rumāņu fašistiem, citi - par nacionālistiem, tendētiem uz pareizticīgo misticismu. Lai kā arī būtu, ar Eliadi lepojas gan rumāņi, gan franči.
Savukārt mūsu austrumu kaimiņiem varētu atgādināt par ģenerāļa Vlasova 150 000 cilvēku armiju, kura cīnījās vāciešu pusē pret Staļinu.
Šādus piemērus, kuru pamatjēga ir - pirms pārmetat Latvijai radikāļu iekļaušanu valdībā, paskatieties spogulī - var minēt vēl vairākus desmitus.
Otrkārt, ko mēs vispār saprotam ar «Rietumiem» (kuri mūs nesapratīs utt.)? ASV? Ja atceras, ka viens no desmit amerikāņiem sakās redzējis UFO (nav runa par manu kolēģi radio), bet četri miljoni apgalvo, ka viņus citplanētieši uz kādu brītiņu pat nolaupījuši, tad man personīgi nez kāpēc sevišķi neuztrauc šādu Rietumu neizpratne. Un atkal - es varētu vēl uz pāris tūkstoš zīmēm izpausties par to, cik smieklīgi ir Rietumus uzskatīt par iecietības, racionālisma utt. etalonu.
Atkārtojos: tikpat skeptiski varētu rakstīt par VL izpaudumiem, un joprojām uzskatu, ka pašas VL interesēs nav iekļauties Dombrovska valdībā un ka šī valdība neko daudz neiegūs no VL klātbūtnes. Bet - atsaukšanās uz «Rietumiem» šajās Latvijas iekšpolitikas kombinācijās ir nevietā.