Tas nozīmētu mazināt nozaru ietekmi ES līdzekļu sadalē. Pēc LPS līdera aplēsēm, reģionu attīstībai varētu novirzīt vienu miljardu latu, bet bijušais pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP) piedāvāja uz 1000 iedzīvotājiem paredzēt vienu miljonu latu.
Arī tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atbalsta teritoriālo pieeju ES fondu naudas sadalē nākamajā programmēšanas periodā 2014.-2020. gadā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvarotu valsts attīstību un lai katrai pašvaldībai būtu tiesības izmantot savu ES budžeta kvotu projektu īstenošanā. LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis, kurš jau ir iepazīstinājis Saeimas frakcijas ar šo piedāvājumu, aicināja visas pašvaldības savās domēs pieņemt lēmumu par atbalstu šai pieejai, lai ar oficiāliem lēmumiem LPS varētu doties uz valdību, Saeimu un arī uz Eiropu. «Tā būs mūsu kopīgā lūgšana,» citējot Jelgavas mēru Andri Raviņu (ZZS), sacīja LPS priekšsēdis.
Savā ziņojumā A. Jaunsleinis arī pateicās visām pašvaldībām, kas krīzes gadā spējušas nodrošināt stabilitāti valstī, kurai ir izdevies izvairīties no sociālajiem nemieriem. «Par to milzīgs paldies pašvaldību deputātiem,» atkārtoja A. Jaunsleinis. Arī ministrs R. Vējonis par to veltīja savus pateicības vārdus vietējiem līderiem. «Es vēl neesmu kļuvis par jūsu ministru, jo tas ir jānopelna ar savu darbu,» atzina R. Vējonis. Viņš pārsvarā bija vienisprātis ar pašvaldībām un neiebilda pret to aicinājumu Latvijā izveidot vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, kas būtu solis uz varas decentralizāciju. Apriņķu izveidošana nozīmētu arī vairāku funkciju, piemēram, veselības aprūpes, profesionālās izglītības, pasažieru pārvadājumu, un ar tām saistītā finansējuma nodošanu reģioniem. Taču Dienai ministrs atzina, ka pagaidām valdībā nav jutis citu ministru atbalstu šai idejai, pieļaujot ministriju pretestību, ar ko saskārušies jau viņa priekšgājēji. Viņaprāt, 2013. gadā vēl nevarēs vēlēt reģionus. LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis, kā katru gadu, arī šoreiz runāja par birokrātisko valsts pārvaldes sistēmu, kurā ir sarakstīts daudz normatīvu, un tas ir viens no iemesliem, kas kavē valsts attīstību. «Ir sajūta, ka valsts un sabiedrība dzīvo katra savu dzīvi, ik pa reizei satiekoties, bet centralizācijai arī ir robežas,» teica A. Jaunsleinis. Viņš uzskata, ka valstij un pašvaldībām vajadzētu kopīgu valsts attīstības vīziju, lai spētu motivēt cilvēkus. Priekšsēdis kritiski vērtēja attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem - tajās nav spēts aizstāvēt nacionālās intereses, taču cer, ka kādreiz šī atkarība beigšoties, Latvija norēķināsies un sāks veidot «savu saprātīgu politiku, neļaujot eksperimentēt ar savu valsti».
Šogad LPS kongress notika Koknesē, uz to ieradās Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš četros gados ir apmeklējis vairāk nekā simt pagastu un pilsētu, kā arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kura salīdzināja pašvaldības ar ozola saknēm. Saeimas spīkerei drīz bija jādodas uz nākamo tikšanos, turpretim Valsts prezidents uzklausīja galveno ziņojumu un starpbrīdi vadīja sarunās ar vietējiem līderiem. Bijušos kolēģus uzrunāja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un vairāki Saeimas deputāti, kuriem interese par kongresa darbu nebija zudusi arī pēc pārtraukuma.