Pēc kāda bērna vecāku zvana Jūrmalas domes bērnu tiesību aizsardzības speciālistei oktobra beigās pirms ēdienreizēm tika aizliegts lūgt «Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien...». Par šo pašu tēmu veidotais sižets LTV1 raidījumā Panorāma ir ne tikai pielicis punktu mācītāja vadītajiem svētbrīžiem bērnudārzā, bet arī izraisījis asu polemiku interneta portālos. Madaras bērnu vecāki gan ir neizpratnē, kāpēc aizliegumi noteikti bez iekšējām diskusijām.
Viens «pret» - izbeidzam!
«Tad jau arī mūsu himnu Dievs, svētī Latviju! bērni nedrīkstēs dziedāt!» sašutumu neslēpj Madaras audzēknes piecgadīgās Keitijas mamma Signe Bērziņa. Pie bērnudārza nejauši satiktā sieviete ieradusies palīgā, lai vestu mazuļus uz peldbaseinu. Viņa ir Madaras vecāku padomē un patlaban vāc parakstus vēstulei LTV1 un Jūrmalas domei Madarā piekopto «reliģisko rituālu», kā šīs tradīcijas klasificējuši mediji, atbalstam. S. Bērziņa nav aktīva kristietības praktizētāja, taču brēka, kas skārusi pat bērnudārzā novietotos Adventes vainagus, viņasprāt, bijusi nevietā. Mazās Keitijas grupiņas audzinātāja atšķirībā no «diskriminētā» zēna audzinātājas tēvreizes fragmenta vietā jau labu laiku bērniem pirms maltītes novēlot: «Labu apetīti!», pēc tās lūdz skaitīt: «Paēduši, padzēruši bērni paldies pateikuši!» Arī šajā grupiņā jau pirms diviem gadiem bijusi pretrunīga pieredze saistībā ar rituāliem, tikai tā nav iztirzāta masu medijos.
Kāda pareizticīga puisēna vecāku protesta dēļ Keitijas grupiņa toreiz atteikusies no cita bērnudārzā gadiem ievērota rituāla. «Bija rīta aplis, kurā bērni pateica paldies, ka vecākiem ir veselība, ka ir jumts virs galvas,» izvairīdamās minēt vārdu «Dievs», stāsta S. Bērziņa. «Viss tika atcelts vienas mammas dēļ. Arī toreiz mēs rakstījām uz Jūrmalas domes Izglītības pārvaldi. 22 vecāki bija «par», viens atturējās, un viens bija «pret». Viss! Nekas tāds vairs netika turpināts.»
Svētbrīdis nenotika
«Pirmajā skolas dienā» un Ziemassvētkos bērnudārzā 15 minūšu svētbrīdi parasti noturēja Slokas luterāņu draudzes mācītājs Jānis Saulīte, kura dēls arī gāja šajā bērnudārzā. Šogad uz Ziemassvētku svētbrīdi bija aicināts netālu dzīvojošais bīskaps Guntars Dimants, Dienai stāsta Madaras metodiķe Elita Zeļģe, kura no bērnudārza pirmsākumiem strādājusi šeit par audzinātāju. Ņemot vērā oktobrī izskanējušos protestus par tēvreizes fragmenta skaitīšanu, par ko bērnudārzu informēja Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldes Bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāja Irēna Drupa, Madaras vadītāja Marita Šteimane Ziemassvētku svētbrīdi gaidījusi ar piesardzību. «Decembra sākumā tajā grupiņā, par kuru bija sūdzības, notika vecāku sapulce. Tika izstāstīts par svētbrīdi, arī piedāvāts bērniem, kas uz to neies, palikt grupiņā ar auklīti,» atceras E. Zeļģe. «Sapulcē neizskanēja pretenzijas, bet nākamajā dienā bija zvans no augstākām instancēm - nekādu mācītāju!»
Pēc 10. janvāra Panorāmas sižeta, par kura galveno iemeslu bērnudārza darbinieki uzskata zālē pie sienas pielikto krustu, ko Ziemassvētku pasākumā bija pamanījis tobrīd vēl anonīmais sūdzētājs, atlūgumu iesniedza Latvijas Kristīgo akadēmiju beigusī M. Šteimane. Puisēns, kura vecāki, pēc visa spriežot, bija zvanījuši televīzijai, bērnudārzu pārstāja apmeklēt dienu pirms Panorāmas vizītes. Iestādes vadītāja savu atlūgumu kolēģu ietekmē atsauca, bet ir paņēmusi divu nedēļu atvaļinājumu un ar žurnālistiem runāt negrib. No sarunas atsakās arī pirmspensijas vecuma audzinātāja, kura, mācot bērniem pirms ēšanas lūgšanā salikt rociņas, domājusi, ka dara labu darbu.
«Kā viņa bērniem paskaidroja, ka turpmāk šīs lietas tiks izbeigtas?» jautāju metodiķei. «Mazdēls vienai no audzinātājām, kurš iet tajā grupiņā, pie auss bija čukstējis: «Omīt, vai tad Dieviņš ir nomiris?» atbild audzinātāja Jana Spunde.
Reliģija - par maksu?
Latvijā ir ne tikai vairāki kristīgie privātie bērnudārzi, bet arī pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, kas pēc licencētu programmu vadlīnijām audzēkņus iepazīstina ar kristīgo ticību. Arī Madarā vēl nesenā pagātnē kristīgajai ticībai bijusi lielāka loma nekā daudzos citos valsts bērnudārzos, no šiem laikiem acīmredzot aizķērušās arī paražas, kuru dēļ izcēlās strīds.
90. gadu sākumā sadarbībā ar Slokas baznīcas svētdienas skolu Madaras pedagogi izstrādājuši pat ticības mācības programmu, kuru pēdējos piecos gadus vairs nelieto, jo tā nav akreditēta, neesot arī naudas kvalificēta pedagoga algošanai. «Atklāt bērnam Dieva klātbūtni viņa apkārtējā pasaulē. Veidot izpratni par kristīgās morāles un ētikas normām. Rosināt bērnu pēc šīm normām vadīties savā ikdienā,» lasu E. Zeļģes saglabāto manuskriptu. «Programmas apguves plānotie rezultāti: bērns ir iepazinies ar Dievu, mīl Dievu, veido personiskas attiecības ar Dievu, lūdz Dievu, godā savus vecākus, ģimeni, mīl, ciena sevi un līdzcilvēkus. Ir draudzīgs, dzīvo saticīgi, mīl savu dzimteni, ir žēlsirdīgs, godīgs, taisnīgs, čakls, paklausīgs, pacietīgs, cenšas pēc zināšanām...»
«Sastādot programmu, skatījāmies, lai nevienai reliģiskajai konfesijai nebūtu iebildumu,» saka bērnudārza metodiķe. «Vai tad šādas lietas nav vajadzīgas? Tad brīnāmies, ka Latvijā visu nosaka tikai nauda, nauda, nauda...»
Pēdējā laika konflikti rosinājuši domu par papīru sakārtošanu, lai vecāku izvēles iespējas varētu oficiāli reglamentēt. Ja kristīgās mācības programma tiktu akreditēta, pēc bērnudārza vadības domām, ap 70% vecāku būtu ieinteresēti, lai bērni iet uz šīm nodarbībām. Arī tad, ja par to būtu jāmaksā? «Angļu valodas, deju pulciņi ir par maksu. Šaubos, vai kāds vecāks tomēr gribēs maksāt par kristīgo pulciņu,» aizdomājas metodiķe.