Vai esat Rietumu aģents?
Latvijā cīņa starp Austrumiem un Rietumiem ir noiets etaps. Valsts ar ļoti skaidru vairākumu nolēmusi iet Rietumu attīstības ceļu. Laiku pa laikam pavīdošā diskusija par Latvijas orientāciju ir novecojusi. Tas izlemts jau sen.
Kā jūs tomēr komentētu Jura Savicka teikto par jūsu darbošanos «citu tautu» interesēs? Kādas hipotētiski tās mūsu LNG termināļa sakarā varētu būt?
Vispirms ir atmetams naivums par Savicka kungu. Viņš nav vēlēta amatpersona, kas aizstāv tautu, bet gan ir konkrēta uzņēmuma Itera intereses. Itera ir daļa no Gazprom koncerna ar galvu Maskavā, Kremlī. Šā uzņēmuma intereses pārdot pēc iespējas vairāk izejvielu par augstāko cenu ir respektējamas.
Manas kā politiķa intereses ir, kā mums būtu labāk kā valstij. Enerģētikā tas būtu - stabilas cenas un piegādes, un atslēga uz to ir konkurences veicināšana. Tās dēļ obligāti ir laužama mūsu 100% atkarība gāzes importa jomā no Krievijas.
Pretarguments ir, ka Krievija pa cauruļvadu garantē stabilāku un lētāku gāzes piegādi.
Bez izejvielu cenas un konkurences ir citas svarīgas un attīstāmas komponentes. Bez energotaupības, kas varbūt ir pat primārā, svarīga arī piegāžu dažādošana un pieslēgšanās kopējiem tīkliem, un šeit iekļaujas LNG terminālis. Tad arī pašmāju atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas attīstība - saule, vējš, biomasa, ūdens. Par vēju un sauli mēs vienīgajiem zinām nākotnes piegādes cenu - nulle. Daba ir mūsu drošākais piegādātājs. Jautājums tikai, kā pie tā tikt klāt.
Runājot par LNG, svarīga ir pēdējo gadu revolūcija enerģētikā saistībā ar slānekļa gāzi. Amerika trīs gadu laikā no gāzes importa atkarīgas valsts pārtapusi par pašpietiekamu un pat gāzes eksportētāju. Tāpēc gāzes biržā un tankkuģos, kas peld okeānos, ir lielas gāzes rezerves ar mazāk pircējiem. Pirms neilga laika LNG cena biržā bija uz pusi mazāka par cauruļvadu gāzi.
Tas gan ir ļoti svārstīgi un neatbilst cenas stabilitātes jautājumam.
Svarīgākais ir kas cits. Ja mums būtu LNG terminālis, būtu iespēja, vadoties pēc izdevīguma, iegādāties apmēram piektdaļu mums nepieciešamās gāzes no Kataras, Saūda Arābijas, kaut vai ASV - no biržas. Šāda viena piektdaļa kopējā apjoma noturētu arī atlikušo četru piektdaļu cenu. Mēs par gāzi maksājam ap 30% vairāk nekā vācieši tieši izolācijas un konkurences trūkuma dēļ.
Vai LNG terminālim ir kāda alternatīva?
Ja nu vienīgi cauruļvada savienojums starp Lietuvu un Poliju. Drošības ziņā, ja mēs kaut kāda iemesla dēļ nevarētu dabūt dabasgāzi no Inčukalna, kur tā krājas apmēram divu gadu mums nepieciešamā patēriņa apmērā, tad pa šo cauruļvadu varētu sūknēt Rietumeiropas gāzi mūsu sistēmā. Bet tas neveidotu konkurenci - tikai zināmu drošību. LNG terminālis dotu abus - drošību un konkurenci.
Kurš par to maksātu?
EP pašlaik virzās ziņojums par Eiropas kopējā elektrības un gāzes tīklojuma pilnveidi. Diskusija ir par prioritātēm, proti, kuri projekti varētu saņemt publisko finansējumu, un es aktīvi strādāju, lai Rīgas LNG terminālis būtu starp tām. Kolēģi piekrīt, ka Eiropā jālikvidē «energosalas». ES mērķis ir vienots energotīkls kā priekšnosacījums vienotam energotirgum un maksimāli zemām cenām, kuras nevarētu manipulēt kāds monopols. Tāpēc Baltijas valstu izolētības likvidēšana ir loģiska, un tam ir jāgūst politiskais atbalsts un ES finansējums, kas būtu arī atspaids citiem investoriem, lai kas tie arī būtu. Bet, protams, ne Krievijas, kas būtu pilnīgi neloģiski.
Vai lietuvieši, kas runā par vietējas nozīmes LNG termināli Klaipēdā, atbalstītu šādu reģionālu projektu?
Līdzīgi kā Savicka kungs loģiski argumentē Gazprom intereses, tā arī lietuvieši, bet tas, manuprāt, ir vairāk vērsts uz viņu pašu elektorātu - lūk, kā mēs gādājam par savējiem. ES atbalstītu tikai vienu projektu.
Kā panākt, lai viņi atbalsta Rīgas LNG projektu?
Politiskā līmenī mēs aktīvi runājam ar lietuviešiem un igauņiem, un politiska būs arī vienošanās, lai ko viņi teiktu publiski šodien. Rīgas termināļa pusē ir gan ģeogrāfiskā, gan infrastruktūras argumentācija.
Intervēja Didzis Meļķis